Gads pēc 14. Saeimas sanākšanas ir zīmīgs ar valdības maiņu, kas notika līdz šim nepieredzētā veidā, kad premjers Krišjānis Kariņš ("JV") vasarā vēl strādāja kopā ar esošajiem partneriem no Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" ("AS"), bet vienlaikus veidoja jauno koalīciju kopā ar opozīcijas partijām – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem".
Tik lielas izmaiņas koalīcijā, kuru tagad vada premjere Evika Siliņa ("JV"), izraisīja arī pārmaiņas Saeimas prezidijā un komisiju vadībā. Taču vienlaikus partiju pārstāvji uzskata, ka 14. Saeimas sastāvs ir kvalitatīvāks un debašu kultūra augstākā līmenī, ja par atskaites punktu ņem 13. Saeimu.
"13. Saeima bija zemākais punkts. Tā bija katastrofa. Tagad Saeimai varbūt ir nedaudz labāka intelektuālā kapacitāte, bet 14. Saeima nav trīs galvastiesas pārāka par iepriekšējo. Es neesmu optimists, ja paskatās, ko Saeima gada laikā ir pielēmusi," "Latvijas Avīzei" teica pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Viņš nesauca konkrētus likumus, kas rada šādu iespaidu, bet lika saprast, ka lielākā daļa deputātu nespēj analizēt, kāpēc par vienu vai otru likumprojektu viņi balso, Saeimas lēmumi nav pētījumos balstīti.
Komentējot SKDS reitingus, kas veikti pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma, A. Kaktiņš teica, ka "Jaunās Vienotības" ("JV") reitinga samazināšanās (septembrī par partiju balsotu 7,7%) ir likumsakarīga. Tās lielo pārstāvniecību Saeimā (26 mandāti) noteica nevis tas, ka viņi būtu labi pārvaldījuši valsti, bet gan ģeopolitiskie apstākļi, kad cilvēki vēlējās prognozējamību un drošību, un "Jaunajai Vienotībai" "bija par 120% skaidra ģeopolitiskā orientācija", uzskata A. Kaktiņš. Viņaprāt, vēlētājiem patīk stipras un savāktas partijas. Tas, ka "JV" reitings samazinās, liecinot, ka tās vecā dienaskārtība ir atgriezusies. "Valdības sabrukums parādīja "JV" vājumu," uzskata sociologs.
Jāatgādina, ka 13. Saeima pirmajā darbības gadā bija likusi pamatus vairākām reformām, piemēram, novadu reformai, kas gan bija nevis "JV", bet "Attīstībai/Par" aktivitāšu nopelns. Tagad pamanāmākais ir lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu.
Vāks parakstus, lai atlaistu Saeimu
Aināra Šlesera vadītā partija "Latvija pirmajā vietā" iekļuva Saeimā kā pēdējā, kas arī bija pārsteidzoši, ja atceras, ka Saeimā netika "Saskaņa" un arī valdībā pārstāvētie "Konservatīvie" un "Attīstībai/Par". "LPV" opozīcijā atbalstu ir tikai palielinājusi, dažus mēnešus bija aptaujas līderu trijniekā. A. Kaktiņš "LPV" reitinga kāpumu saista ar sabiedrības noskaņojumu, jo esot pietiekami daudz cilvēku, kas nav apmierināti ar varu.
"Tad opozīcijai ir labas iespējas vairot savu popularitāti. Ainārs Šlesers spēj kapitalizēties uz neapmierināto rēķina," uzskata A. Kaktiņš.
Apstiprinājums teiktajam ir tas, ka 1. novembrī, gadu kopš 14. Saeimas sanākšanas, A. Šlesers Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) lūgs sākt parakstu vākšanu, lai ierosinātu 14. Saeimas atlaišanu. Referendumu var ierosināt, ja iniciatīvu gada laikā būs atbalstījuši aptuveni 155 000 pilsoņu. Parakstu vākšanu var sākt ne agrāk kā gadu pēc Saeimas sanākšanas. Uz vaicāto, kāpēc Saeima būtu jāatlaiž, ja politiķi, ieskaitot pašu A. Šleseru, uzskata, ka tā tomēr ir labāka par iepriekšējo, "LPV" līderis atbildēja: ""Jaunā Vienotība" pārāk ilgi vada valsti. Taču nekādas redzamas ekonomiskās reformas nav notikušas, tāpēc varai jāmainās un jādod tautai iespēja izteikt savu viedokli." Uz jautājumu, ar ko jauna Saeima varētu būt labāka, A. Šlesers atbildēja, ka tajā, viņaprāt, būšot mazāk partiju.
Pamanāma paaudžu maiņa
Tagadējā 14. Saeima, no vienas puses, iezīmē paaudžu maiņu politikā, jo divas lielākās frakcijas vada gados jauni politiķi – "JV" frakcijas priekšsēdētājs ir bijušais Rīgas domes deputāts Edmunds Jurēvics, bet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) – bijušais Valmieras novada deputāts Harijs Rokpelnis. Saeimā ienākusi partija "Progresīvie", kuru dibinājuši gados jauni politiķi un kas lielā mērā pārstāv jaunās paaudzes domāšanu un intereses.