Zemessardze: Drons Krāslavā avarēja, jo tam beidzās degviela

Krievijas agresijas sekas klātienē Krāslavas novadā izvērtēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kurš drona incidenta dēļ pārtrauca savu darba vizīti Ukrainā. Ministrs apmeklēja precīzu vietu, kur vakar avarēja un detonēja bezpilota lidaparāts, atstājot izdedzinātu zāli un specifisku degvielas smaku pierobežas pļavā, vēsta 360TV Ziņas.

Lai gan incidents beidzies bez cilvēku upuriem, tas atkal uzjundījis diskusijas par Latvijas gaisa telpas drošību un iedzīvotāju savlaicīgu brīdināšanu krīzes situācijās.

Notikuma vietā Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Pēteris Suveizda skaidroja, ka avarējušais lidaparāts visticamāk ir Ukrainas drons, kas tēmēts pa mērķi Krievijas teritorijā, taču tehnisku iemeslu dēļ novirzījies no kursa.

Dronam beigusies degviela, kā rezultātā tas skāris koku un avarējis vien nepilnus četrus simtus metru no tuvākajām mājām.

Komandieris uzsvēra, ka viņa karavīri būtu gatavi mērķi iznīcināt, ja tas būtu sasniedzis pozīcijas, taču vienlaikus atzina, ka pierobežā esošā kara apstākļos pilnīgi hermētisku gaisa telpas aizsardzību garantēt nav iespējams. Aizsardzības ministrs papildināja, ka Ukrainai ir visas tiesības aizstāvēties, vēršoties pret Krievijas leģitīmajiem objektiem, taču ir būtiski uzlabot informācijas apmaiņu starp sabiedrotajiem par šādām operācijām.

Pašvaldības un iedzīvotāju vidū lielāko neapmierinātību izraisījis fakts, ka klusēja šūnapraides brīdinājuma sistēma. Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks norādīja uz iedzīvotāju neziņu un bailēm, kas valdīja līdz pat rīta gaismai, kamēr atbildīgie dienesti skaidroja notikušo. Viņaprāt, savlaicīgs paziņojums būtu kliedējis šaubas un pasargājis ģimenes no lieka stresa.

Savukārt Andris Sprūds, reaģējot uz kritiku, uzsvēra nepieciešamību atrast līdzsvaru, jo valsts nevar iedarbināt šūnapraidi pie katra aizdomīga mākoņa radaru ekrānos. Ministrs atzina, ka akustiskās detekcijas spējas Latvijā ir augstā līmenī, taču praktiskās pretdarbības sadaļa vēl ir jāstiprina, ko palīdzēs veikt arī gaidāmā Ukrainas speciālistu vizīte pieredzes apmaiņai.

Kamēr pierobežā turpinās drona atlūzu analīze, Saeima pieņēmusi stratēģisku lēmumu, kas tieši ietekmēs turpmāko drošības spēju stiprināšanu. Galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi likumā, kas paredz no nākamā gada aizsardzības budžetu palielināt līdz pat 5% no iekšzemes kopprodukta.

Šis finansiālais solis tiek vērtēts kā būtisks signāls gan sabiedrotajiem, gan potenciālajiem agresoriem, apliecinot Latvijas apņemšanos investēt modernās pretgaisa aizsardzības sistēmās un pierobežas drošības infrastruktūrā, lai mazinātu riskus, ko rada kaimiņvalstī notiekošā karadarbība.

VIDEO: