13. februāris vēsturē un senās avīzēs. Latvieši aplaupa banku Helsinkos

1906. gada 13. februārī. Pirms 120 gadiem aptuveni divdesmit vīru liela kaujinieku grupa, kurā, neskaitot dažus krievus, somus un igauņus, ietilpa gandrīz tikai Latviešu sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai piederīgie latviešu revolucionāri, pārdrošā uzbrukumā aplaupīja Krievijas Valsts bankas Helsingforsas (Helsinku) nodaļu.

Tā bija viena no pirmajām un reizē šokējošākajām tāda veida teroristiskām akcijām, pie kurām lielinieciski noskaņotā sociāldemokrātu daļa ķērās pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas Krievijā. Latviešu radikālie revolucionāri tajā laikā jau sadarbojās ar krievu, gruzīnu un citu impērijas tautu lieliniekiem un īstenoja krievu sociāldemokrāta Leonīda Krasina izstrādāto direktīvu, ka nauda tālākai revolucionārai darbībai – ieročiem, viltotiem dokumentiem, dzīvei trimdā – iegūstama tā saucamajās ekspropriācijās. Proti, bruņotos uzbrukumos bankām, pasta nodaļām, lombardiem, naudas kurjeriem. Somija šajā laikā lielkņazistes statusā skaitījās autonoma Krievijas impērijas sastāvdaļa, bet banku Helsinkos izvēlējās kā nosacīti vieglu un vienlaikus daudzsološu mērķi. Pēc jaunā stila kalendāra uzbrukums notika 26. februārī. Kaujinieku grupu vadīja Jānis Luters "Bobis", grupā tāpat bija trīs brāļi Čokes un Jēkabs Dubelšteins "Jēpis", vēlākais mākslinieks Ģederts Eliass "Straume" un vēlākais neatkarīgās Latvijas politiķis Ansis Buševics. Latvieši uzdevumam tika izvēlēti, jo jau bija guvuši kaujas pieredzi sadursmēs ar policiju un armiju Latvijas teritorijā. Aplaupīšana notika gandrīz nevainojami, tomēr tās laikā nošāva bankas apsargu, kurš mēģināja izrādīt pretestību, un vienu bankas darbinieku viegli ievainoja. Kaut Krievijas armijas kazarmas atradās tikai 300 metru attālumā no bankas, tas nelīdzēja, jo trauksmes sistēma bija laikus neitralizēta. Pēc naudas paņemšanas iebaidītajiem cilvēkiem iegalvoja, ka bankas durvis ir mīnētas, tādēļ iestāžu reakcija bija novēlota. Sekojošajās dienās notvēra tikai piecus uzbrucējus, turklāt tas maksāja vēl vairāku policistu dzīvību.

Inventarizācijā noskaidrojās, ka no bankas aiznesti 175 643 rubļi, kas mūsdienu ekvivalentā būtu nepilni divi miljoni ASV dolāru. Apmēram trešo daļu summas izdevās atgūt kaujinieku arestos un izmeklēšanas laikā, bet par pārējās likteni ir dažādas liecības. Izplatītākajā variantā tā iztērēta ieroču iegādei Beļģijā un Vācijā, turklāt, kārtojot darījumu, Jānis Luters izlicies par Ekvadoras kara atašeju. Mēģinājums 1906. gada novembra beigās ieroču partiju ar kuģi no Bulgārijas pa Melno jūru nogādāt Krievijas impērijā izgāzās, jo nemākulīgi vadītais kuģis uzskrēja uz sēkļa pie Rumānijas krastiem. Uzskata, ka daļu bruņojuma izvazāja rumāņu zvejnieki, bet daļu konfiscēja varasiestādes. Pie lielinieku revolucionāriem tas nenonāca.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Sargs", 1926. gada 13. februārī

Krāslava. Sarkanie darbā. Sakarā ar rekrūšu iesaukšanu pretim Latviešu biedrības namam uz tirgus laukuma telefona vados atrasts uzkārts sarkanais karogs ar uzrakstu krievu valodā "Da zdrastvujet komunizm!", bet Latviešu biedrības nama sienās ar eļļas krāsu uzraksts: "Smertj buržujam i oficeram, da zdrastvujet boļševizm". Tanī pat laikā arī Ilūkstes apriņķī naktī uz 5. februāri starp Grīvu un Judovku, iepretim Skrudaliņas ceļam uz telefona staba pie vadu drātīm bija piestiprināts sarkans karogs ar tamlīdzīgiem uzrakstiem.