Latvijā savukārt arvien biežāk mednieki runā par to, ka vilku un citu lielo plēsēju skaita pieaugums nevis samazina postījumu apmērus lauksaimniecības kultūrām, bet gluži otrādi – tos palielina.

Jūlijā Latvijā sākās vilku medības, un, kā jau tas daudzus gadus bijis, paredzams, ka noteiktais maksimālais vilku nomedīšanas apjoms būs sasniegts ilgi vēl pirms sezonas beigām. 

Mednieki stāsta, ka vilku ir daudz, norāda, ka to varētu būt pārāk daudz, tādēļ būtu jāmedī vairāk, tomēr Vilku aizsardzības plāns, kam gan ir tikai rekomendējošs raksturs, iesaka, ka Latvijā nebūtu medījami vairāk kā 300 vilku. Jāatgādina gan, ka plāns apstiprināts 2017. gadā, kad situācija bija stipri atšķirīga, proti, kopš tā laika ir novērots stabils populācijas pieaugums. Saskaņā ar oficiālajiem Valsts meža dienesta datiem 2016./2017. gada medību sezonā bija uzskaitīti 1187 vilki, bet 2023./2024. gada medību sezonā – jau 1400 vilki. Jāpiebilst, ka kopš 2017./2018. gada medību sezonas medniekiem katru gadu ir izdevies izmantot visas vilku nomedīšanas atļaujas. Pagājušajā gadā pat tika izsniegts papildu limits.

Šobrīd gan mednieki norāda uz to, ka vilku skaits ir ļoti strauji pieaudzis praktiski visos Latvijas reģionos, daudzi ir pārliecināti, ka oficiālā uzskaite ir neprecīza, proti, tiek norādīts pārāk mazs dzīvnieku skaits, par spīti tam, ka katru gadu Latvijā tiek īstenots vilku monitorings. Ja runājam par skaitļiem – 1400 ir vilku skaits ziemā, pirms pasaulē nākusi jaunā vilku paaudze, tādēļ noteikti šis skaits neatbildīs situācijai vasarā.