Pie publikācijām sociālajos tīklos, kur tiek ziņots par kādiem konstatētiem Medību noteikumu pārkāpumiem, reizēm komentāros parādās ieraksti par citiem līdzīgiem gadījumiem, kas nav nonākuši kontrolējošo iestāžu redzeslaukā. Taču ieraksti visbiežāk ir bezpersoniski, nenorādot ne konkrētu vietu, ne laiku, neļaujot spriest par to, kas patiesībā noticis. Visbiežāk tiek izmantotas frāzes: es arī savā pusē ko tādu redzēju; šauj visās malās un tamlīdzīgi. Vai tiešām ir tik daudz gadījumu, kuros mednieki pārkāpj kādus noteikumus un sabiedrība to redz un novēro, kā tiek ziņots sociālajos tīklos? To vaicājām Latvijas mednieku nevalstisko organizāciju vadītājiem.

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs:

“Vērtējot sociālajos tīklos notiekošo, pie šāda viedokļa par medniekiem daļēji esam vainīgi arī mēs, mednieki, reizēm vieglprātīgi attiecoties pret medībām un tās regulējošiem normatīvajiem aktiem. Savukārt tie, kuri nesaprot vai nevēlas izprast medību norisies, katru cilvēku ar ieroci mežā jau sākotnēji uztver kā likumpārkāpēju.

Tāpat arī katrs gadījums, kad tiek ziņots par kādu normatīvo aktu pārkāpumu, vispirms tiek pasniegts kā sensācija, fakts, bez notikušā analīzes un skaidrojuma, kāpēc konkrētais gadījums noticis. Arī tas liek sabiedrībai domāt, ka šādi gadījumi ir sistēma, nevis izņēmums. Tāpat joprojām tiek kultivēts viedoklis, ka mednieks ir cilvēks reibumā un ar ieroci rokās, kurš šauj, neskatoties, uz ko un kurā virzienā.