Atliek vien nobaudīt nemazgātas ogas, uz kurām urinējusi slima lapsa, un sekas var būt ļoti nepatīkamas arī cilvēkam.

Tiek uzskatīts, ka epidemioloģiskajā ziņā lapsa ir ievērojami bīstamāka par pārējām plēsēju sugām. Tās samērā bieži slimo ar kašķi un to izplata, kontaktējoties ar pārējiem meža faunas pārstāvjiem. Galvenokārt tiem, kas mīt alās. Lapsas ir arī daudzu citu bīstamu parazītu un slimību avots dabā.

Zinātniskā institūta BIOR Parazitoloģijas grupas vadošā pētniece Gunita Deksne skaidro, ka par kašķi netiek veikta oficiālā kontrole (uzskaite). Tāpēc nav precīzu datu, cik bieži kašķis ir sastopams lapsu populācijā.

“Laboratorijā nonākušajām lapsām redzam to samērā bieži. Runājot par kašķi – to ierosina Sarcoptes scabiei ērces, kas ir patogēnas gan dažādiem dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Attiecīgi cilvēki un mājdzīvnieki invadēties var ne tikai no dažādiem savvaļas dzīvniekiem, tajā skaitā lapsām un jenotsuņiem, bet arī no citiem mājdzīvniekiem, piemēram, mājas cūkām,” skaidro Gunita Deksne.

Attiecībā uz kašķi dati par nomedītajiem vilkiem ir Valsts mežzinātnes institūta Silava vecākajam pētniekam Jānim Ozoliņam. Viņš stāsta, ka ar kašķi ir inficēti līdz 10% nomedīto vilku. Tomēr šo attiecību bez datu analīzes nevar attiecināt uz lapsām.

“Lapsas kā suņu dzimtas dzīvnieki pārnēsā un var invadēties ar visiem tiem pašiem parazītiem, ar ko mājas suņi. Bet galvenokārt mājdzīvnieki no lapsām var invadēties ar dažādiem zarnu trakta parazītiem, kuriem ir tiešs attīstības cikls (parazīta attīstības ciklā iekļauts tikai viens saimnieks). Tie ir vienšūņi Cryptosporidium spp. (ierosina ūdeņainu caureju 14 dienu garumā), vienšūņi Giradia duodenalis (arī ierosina ilgu/hronisku caureju), kā arī dažādas zarnu nematodes, kas ierosina līdzīgus simptomus.