1883. gada 3. novembrī. Pirms 140 gadiem arhitekts Antonio, kataloniešu variantā Antoni, Gaudi oficiāli uzņēmās ambiciozā Barselonas dievnama "Sagrada Familia" jeb Svētās Ģimenes baznīcas projektēšanu un būvi, pārņemot to no spāņu arhitekta Fransisko de Pola del Vilāra, kurš nolika savas pilnvaras, nespējot sastrādāties ar pasūtītājiem un kolēģiem.

Reklāma

Unikālā un pārsteidzošā katedrāle kļuva par viņa mūža šedevru, ar ko arhitekts sev sagādāja pasaules atpazīstamību, jo pie šā projekta pavadīja nākamos 43 gadus līdz nāvei, tā arī būvi nepabeidzot. Tā nav pabeigta joprojām un optimistiskākās prognozes paredz celtniecības noslēgumu 2026. gadā. Kad Gaudi pārņēma lietas, kopš baznīcas būves uzsākšanas bija pagājis aptuveni pusotrs gads. Uzbūvēta bija vien pagraba kapeņu daļa jeb kripta un daļa altāra pusapaļās apsīdas. Vilārs bija piedāvājis tradicionālu neogotisku dievnamu, taču Gaudi pilnībā mainīja projektu un sāka to veidot savā savdabīgajā dabas mežģīņu rokrakstā, arhitektoniski kombinējot gotiku ar jūgendstilu, ko arī modernizēja savā gaumē. Gaudi vēlējās, lai baznīcai būtu 18 torņu smailes, kas katra simbolizē kādu Bībeles Jaunās Derības tēlu. Rezultātā torņi, no kuriem centrālais ir 170 metru augsts un simbolizē Kristu, arī kļuva par būves tehniski sarežģītāko un laikietilpīgāko daļu. Paralēli "Sagrada Familia" Gaudi darbojās vēl pie citiem projektiem. 

20. gadsimta 20. gados viņam sāka pārmest katedrāles celtniecības ievilkšanos, taču meistars atbildēja: "Mans klients nesteidzas." 

Būve tika sākta un turpināta, balstoties ziedojumos, ko mūsdienās papildina ienākumi no tūrisma. Kad Gaudi 1926. gada 10. jūnijā nomira no satiksmes negadījumā gūtām traumām (viņu notrieca tramvajs), bija īstenota vien ceturtā daļa iecerētā. Projekta turpinātāji turpmākajās desmitgadēs vairākkārt mainījās. Kā par nelaimi, Spānijas Pilsoņu kara gaitā 1936. gadā lielākā daļa dokumentācijas, skiču, rasējumu, modeļu sadega, turklāt Gaudi nemēdza par iecerēm rakstīt vēstulēs vai citādi tās fiksēt. Tādēļ, kad iekavētais darbs pagājušā gadsimta 50. gados atkal tika atsākts, turpinātājiem nācās vadīties pēc atmiņām un mēģinot iztēloties, kā to būtu vēlējies Gaudi. Mūsdienās palīdz arī datormodelēšana.

Latvis, 1923. gada 3. novembrī

Jūrasbioloģiska izstāde Doma muzejā. Vēl daudzi nezin, kāds daudzums interesantu dzīvnieku mīt ūdenī, sevišķi jūrā. Jūra ir visas dzīvnieku valsts lielā dzimtene, un tikai dažas grupas piemērojušās dzīvei uz sausas zemes. Lai plašākām aprindām dotu iespēju ieskatīties jūras iemītnieku dzīvē, Rīgas dabas pētnieku biedrība sarīko svētdienās, 4. un 11. novembrī no 11-4 Doma muzejā jūrasbioloģisku izstādi. Starp citu še būs izstādīta Ziemeļjūras dzīvnieku kolekcija, kuru kāds biedrības biedrs šovasar savācis Helgolandes salā un Ziemeļjūras piekrastē. Paskaidrojumus sniegs latviešu, vācu un krievu valodā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.