Apdrošinātājs: pavasarī vairāk sadursmju ar meža zvēriem — 69% gadījumu auto bojā stirnas

Pieaugot savvaļas dzīvnieku aktivitātei, pavasara mēnešos KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par sadursmēm ar meža zvēriem ir par 40 % augstāks, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) dati.

Pērn 69 % atlīdzību gadījumu autovadītāji “sastapušies” ar stirnām, savukārt visdārgākās apdrošināšanas atlīdzības izmaksātas par sadursmēm ar aļņiem. BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče skaidro, ka sadursmes ar meža zvēriem ir ne tikai neparedzamas, bet arī traģiskas – gan autovadītājiem, gan dzīvniekiem. Pat braucot ar nelielu ātrumu, šādi negadījumi var radīt būtiskus transportlīdzekļa bojājumus, sadragājot automašīnas priekšpusi, gaismas, kā arī drošības elementus un sensorus.

Pēdējo trīs gadu laikā BTA apdrošināšanas atlīdzībās par avārijām, kas saistītas ar uzbraukšanu meža dzīvniekiem, izmaksājis 5,8 miljonus eiro, un pērn vien tie bijuši vairāk nekā 2 miljoni eiro. Savukārt vidējā apdrošināšanas atlīdzība par šādiem gadījumiem pērn sasniedza 3 270 eiro.

Pavasarī risks sadursmei ar meža dzīvniekiem būtiski palielinās

Lai gan sadursmes ar meža dzīvniekiem var notikt visa gada garumā, to intensitāte pieaug tieši pavasarī un arī rudenī. Salīdzinot atlīdzību pieteikumu skaitu pa mēnešiem, visvairāk izceļas janvāris, februāris, marts un aprīlis – šajos mēnešos, kā arī rudenī, atlīdzību pieteikumu skaits par sadursmēm ar meža zvēriem ir par 40 % augstāks, nekā citos gada periodos.

“Pavasarī dzīvnieku aktivitāte strauji palielinās, stirnām, aļņiem u.c. zvēriem biežāk šķērsojot autoceļus, pārvietojoties baros vai pēkšņi izskrienot no mežmalas. Vienlaikus, atnākot pavasarim, autovadītājiem nereti rodas maldīga drošības sajūta – ziema ir aiz muguras, autovadīšana šķiet vieglāka, samazinājies diennakts tumšais periods, taču joprojām tādi faktori kā apgrūtināta redzamība krēslā vai ceļa segums mainīgos laikapstākļos var būt izšķiroši, it īpaši situācijās, kad laiks, lai izvairītos no sadursmes ar dzīvnieku, mērāms sekundēs. Tā piemēram, Gulbenes novadā miglainā laikā kāds auto vadītājs uzbrauca uz ceļa pēkšņi izskrējušai meža cūkai, bojājot auto virsbūvi un ātrumkārbu, par ko BTA izmaksātā atlīdzība šajā gadījumā pārsniedza 25 000 eiro,” stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors.

Kopumā, raugoties novadu griezumā, pēdējos trīs gados visbiežāk negadījumi, kuros auto saskrējušies ar meža zvēriem un par kuriem pieteiktas atlīdzības, notikuši Valmieras novadā, kam seko Tukuma, Kuldīgas, Augšdaugavas, Talsu, Cēsu, Limbažu, Dobeles, Aizkraukles un Ogres novadi.

Biežākās sadursmes ar stirnām, dārgākās – ar aļņiem

Visbiežāk autovadītājus uz Latvijas ceļiem pārsteidz stirnas –  pērn tās bijušas iesaistītas 69 % BTA KASKO atlīdzību pieteikumu par sadursmēm ar meža zvēriem. Ievērojami mazāk negadījumu iesaistīti aļņi, brieži, meža cūkas – kopā aptuveni 14 % gadījumu. Ievērojami mazāk gadījumu sadursmes izraisījušas lapsas, zaķi, jenoti, āpši un bebri.

“Ikviena sadursme uz ceļa ar meža dzīvnieku ir traumējoša gan psiholoģiski, gan finansiāli. Autovadītājam un pasažieriem tas ir ne tikai šoks par notikušo, bet arī pārdzīvojums par savainoto vai nonāvēto dzīvnieku. Tāpat tas ir finansiāls trieciens, jo bojātajam spēkratam, visticamāk, būs nepieciešami apjomīgi remontdarbi. Praksē redzam, ka, jo lielāks dzīvnieks, jo lielāki bojājumi – ir skaidrs, ka 500 kg smags alnis var būt pamatīgs apdraudējums drošībai uz ceļa. Nereti šādos negadījumos traumas gūst arī pats autovadītājs vai pasažieri – īpaši, ja dzīvnieks trieciena rezultātā “nokļūst” auto salonā,” stāsta Ivo Danče.

Piemēram, vienu no lielākajām atlīdzībām 32 000 eiro apmērā BTA izmaksājusi par sadursmi ar alni – autovadītājs tumsā ieslēdza tuvās gaismas, jo pretī brauca cita automašīna, taču tādēļ nepamanīja uz ceļa iznākušu alni. Sadursmē tika bojāta visa automašīnas priekša, arī vējstikls, auto kreisais spārns un dzesēšanas šķidruma tvertne. Līdzīgā situācijā nonāca arī kāds auto vadītājs Balvu novadā, kur sadursmē ar alni automašīnai bojāts vējstikls, jumts un priekšdaļa, atlīdzībai sasniedzot 25 600 eiro. Tāds pats gadījums fiksēts arī uz ceļa Preiļi – Aglona, kur atlīdzība pārsniedza 24 000 eiro, un Ogres un Smiltenes novados, kur pēc sadursmes ar alni bojāta visa auto priekšdaļa, un zaudējumi mērāmi ap 22 800 eiro.

Ivo Danče skaidro, ka pēc šādām avārijām automašīna lielākoties nav izmantojama satiksmē. Tas nozīmē, ka cilvēks tajā brīdī paliek ar norakstāmu vai pamatīgi sasistu spēkratu un remontdarbu izmaksām vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Šī iemesla dēļ cilvēki KASKO apdrošināšanas polisē iekļauj arī auto aizvietošanas pakalpojumu, kas ļauj nezaudēt ikdienā nepieciešamo mobilitāti.

Kas autovadītājiem jāņem vērā, sastopoties ar meža dzīvniekiem uz ceļa?

Latvijā ir plašas mežiem klātas teritorijas, tāpēc autovadītājiem jāpievērš īpaša uzmanība ceļa posmiem, kas apzīmēti ar brīdinājuma zīmēm par meža dzīvniekiem. Tāpat jābūt uzmanīgiem, braucot krēslas stundās, t.i. agrā rītā un vēlu vakarā, kad dzīvnieku aktivitāte ir visaugstākā. Dzīvnieki var pulcēties ne tikai mežainos ceļa posmos, bet arī ceļa posmos, gar kuriem aug dažādi sējumi, t.sk. ziemāji, kur dzīvnieki mielojas ar augu dzinumiem. Ja redzama viena stirna, jāņem vērā, ka tuvumā var būt vēl citas, jo šie meža dzīvnieki bieži pārvietojas baros.

“Ja uz ceļa pēkšņi izskrien meža dzīvnieks, instinktīva mēģināšana izvairīties, strauji pagriežot stūri, bieži vien var beigties ar vēl smagākām sekām – nobraukšanu no ceļa vai sadursmi ar pretimbraucošu transportlīdzekli. Ja iespējams, jāsamazina ātrums un jābremzē taisnā trajektorijā, cieši turot stūri. Ja sadursme tomēr notikusi, vispirms jāpārliecinās, vai nav cietušo un nav nepieciešama mediķu palīdzība. Nekādā gadījumā nevajadzētu tuvoties savainotam dzīvniekam – tas var būt agresīvs un neprognozējams. Jāieslēdz avārijas gaismas, jānovieto brīdinājuma trijstūris un jāziņo Valsts policijai. KASKO gadījumā svarīgi ir apskatīt auto, nofotografēt notikuma vietu un spēkratam nodarītos bojājumus, pēc tam sazinoties ar apdrošinātāju, lai pieteiktu atlīdzību,” aicina Ivo Danče.