4.3 °C
Sarunas par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu, kurās piedalās Maskava, Kijiva un Vašingtona, ir apturētas Irānas kara dēļ, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainas pārstāvji turpina "gandrīz katru dienu" sazināties ar ASV pārstāvjiem, norādīja prezidents.
"Pašlaik ap Irānu izveidojušās situācijas dēļ vēl nav nepieciešamo signālu trīspusējām sarunām. Taču, tiklīdz drošības situācija un vispārējais politiskais konteksts ļaus turpināt šo - trīspusējo - diplomātisko darbu, tas tiks darīts. Ukraina ir tam gatava," piebilda Zelenskis.
Kopš 2026. gada sākuma Ukraina, Krievija un ASV ir rīkojušas vairākas trīspusējo sarunu kārtas. Janvārī un februāra sākumā delegācijas tikās Abū Dabī, pēc tam februāra vidū sarunas notika Ženēvā.
Jaunu tikšanos Abū Dabī bija paredzēts rīkot marta sākumā.
Saskaņā ar Zelenska teikto, sarunas bija plānotas no 5. līdz 8. martam.
Par tikšanos tika panākta vienošanās pirms Izraēlas un ASV uzbrukuma Irānai.
Nedz Ukraina, nedz Krievija iepriekš nav apstiprinājušas, vai trīspusējā tikšanās notiks un vai tā notiks Apvienotajos Arābu Emirātos.
Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 155 droniem
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 155 droniem, un 136 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem no Brjanskas, Kurskas, Miļļerovas un Primorskoahtarskas virzieniem Krievijā, kā arī no Hvardijskes un Čaudas okupētajā Krimā.
No 155 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 100 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 18 trieciendronu trāpījumi astoņās vietās, atlūzas nogāzušās trīs vietās, norādīja Gaisa spēki.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 270 400
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 270 400 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 900 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 727 tankus, 24 142 bruņutransportierus, 37 915 lielgabalus un mīnmetējus, 1667 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1319 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 158 381 bezpilota lidaparātu, 4384 spārnotās raķetes, 30 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 81 224 automobiļus un autocisternas, kā arī 4079 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Putins nodevis Ungārijas ārlietu ministram divus karagūstekņus
Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien Maskavā nodevis Ungārijas ārlietu ministram Pēteram Sijārto divus karagūstekņus, kuriem ir gan Ungārijas, gan Ukrainas pilsonība.
Putins apgalvoja, ka abi vīrieši tika piespiedu kārtā mobilizēti dienestam frontē Ukrainā.
"Jūs varat viņus paņemt līdzi," paziņoja Putins, atbildot uz Sijārto lūgumu viņus atbrīvot. Viņš piebilda, ka abiem vīriešiem būtu jādodas atpakaļ uz Budapeštu ar ministra lidmašīnu.
Dienu iepriekš Putins sazvanījās ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, kurš arī bija lūdzis atbrīvot ieslodzītos.
Putins atzinīgi novērtēja Ungārijas nostāju attiecībā uz Krievijas karu pret Ukrainu, nodēvējot to par līdzsvarotu un neatkarīgu pieeju, un norādīja, ka Budapešta kopumā atbalsta konflikta diplomātisku risinājumu.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Orbāna valdība joprojām uztur labas attiecības ar Kremli un vairākkārt mēģinājusi novērst Eiropas Savienības (ES) sankciju piemērošanu Krievijai.
Ungārija turpina pirkt naftu un gāzi no Krievijas, un Putins apliecināja Sijārto, ka Krievija plāno palikt uzticama piegādātāja.
Ungārija pašlaik nesaņem Krievijas jēlnaftu pa cauruļvadu "Družba", kas iet caur Ukrainu, jo tas tika bojāts Krievijas uzbrukumos.
Ukrainas varasiestādes apgalvo, ka cauruļvads tiek remontēts un vēl nav ļāvušas veikt cauruļvada pārbaudi. Ungārija pārmet Ukrainai vilcināšanos atsākt naftas piegādes un minējusi šo jautājumu kā iemeslu, lai bloķētu 90 miljardu eiro lielo ES aizdevumu paketi Ukrainai.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
