Neskatoties uz dabas aizstāvju šausmināšanos un pasaules valstu centieniem ierobežot privāto automašīnu skaitu un aizstāt tās pilsētās ar sabiedrisko transportu, koplietošanas auto un dažādiem mikromobilitātes rīkiem – velosipēdiem un skrejriteņiem, pagaidām sabiedrība stūrgalvīgi turas pie personiskajām automašīnām.

Reklāma

Jaunākie konsultāciju uzņēmuma "McKinsey & Co" pētījuma dati daudziem nepatiks. Automašīnu skaits pasaulē sasniedzis 1,3 miljardus. Vislielākais automašīnu blīvums ir ASV, kur uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir 868 automašīnas. Taču otrajā vietā ir labklājīgā Norvēģija, kur 1000 iedzīvotājiem vidēji pieder 635 automašīnas. Katriem 1000 Ķīnas iedzīvotājiem pieder tikai ārēji pieticīgā 291 mašīna, taču Ķīnas iedzīvotāju skaits ir tik liels, ka reāli katra ceturtā pasaules mašīna brauc pa šīs Āzijas lielvalsts ielām un šosejām. Šāds automašīnu skaits rada arī pamatīgus sastrēgumus – vidēji katrs Minhenes iedzīvotājs pērn sastrēgumos ir pavadījis 87 stundas, bet Losandželosas iedzīvotājs – 117. Kopumā, neskatoties uz visu sabiedrības apvārdošanu, ka automašīnas būtu jāaizstāj ar citiem, dabai draudzīgākiem pārvietošanās veidiem, pērn 45% visu braucienu pasaulē notikuši ar privāto automašīnu, bet sabiedriskais transports ar 23% un mikromobilitātes rīki ar 16% krietni atpaliek. Tiesa gan, priecē fakts, ka 14% gadījumu, lai kaut kur nokļūtu, cilvēki vienkārši ir gājuši. 

Lielais privāto auto skaits joprojām nosaka arī pilsētbūves tendences – tiek projektētas platas ielas, liels stāvvietu skaits pie veikaliem, darbavietām un dzīvojamajās zonās. 

Piemēram, ar auto atkarību visvairāk sirgstošajās ASV uz katru automašīnu ir astoņas stāvvietas dažādās vietās.

Tomēr pētnieki atzīmē, ka, šķiet, sabiedrības noskaņojums sāk mainīties un, ja tas īstenojas darbībās, tad cilvēci gaida lielākā pārvietošanās paradumu maiņa kopš automašīnas izgudrošanas. Divi galvenie spēki, kas veicina šīs pārmaiņas, ir valdību rīcība privāto automašīnu skaita samazināšanai, lai sasniegtu klimata mērķus un atvieglotu ceļu sastrēgumus, un tehnoloģiskās pārmaiņas, kas itin drīz varētu sabiedrībai piedāvāt inovatīvus pārvietošanās veidus. Viens no tādiem varētu būt robotu vadītas četrvietīgas vai astoņvietīgas automašīnas, kas pārvietojas pa noteiktiem maršrutiem, un gaisa taksometri. Nezinu, kā jums, bet man tas viss momentā atsauc atmiņā filmu "Total Recall" ar robotizētajiem taksometriem.

Lai kā arī būtu, "McKinsey" veiktais patērētāju pētījums liecina, ka 30% patērētāju plāno tuvākajos desmit gados vairāk izmantot mikromobilitātes rīkus, īpaši elektriskos – elektriskos velosipēdus un tādus pašus skrejriteņus. Visa tā rezultātā 46% aptaujāto ir atvērti idejai aizstāt privāto automašīnu ar kaut ko citu tuvāko desmit gadu laikā. Un pats pārsteidzošākais rezultāts – 70% aptaujāto ir gatavi izmantot koplietošanas autotransportu, tostarp arī robotizēto. Ja tas notiktu jau rītdien, tad šāda koplietošanas auto izmantošana aizstātu 42% no braucieniem ar privāto auto.

"Mckinsey" pētnieki uzskata, ka galvenais šo pārmaiņu dzinulis ir cilvēku vēlme pēc ērtībām.

Pilsētās, kurās uzbūvēts metro, 15 minūšu ilgs brauciens ar metro, lasot grāmatu, bieži vien ir pievilcīgāka izvēle nekā stunda satiksmes sastrēgumos. Otrs pārmaiņu virzītājspēks ir lielāka atbildība par cilvēces un planētas nākotni – tas pats pētījums liecina, ka 46% aptaujāto sākuši lietot dabai draudzīgāku zīmolu izstrādājumus nekā agrāk, bet vēl 16% gatavi nozīmīgām pārmaiņām savā dzīvē, lai veicinātu ilgtspēju.

Ņemot vērā, ka 2020. gadā transports radīja 20% globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju un gandrīz pusi no tā – 40% – radīja tieši privātais autotransports, tad šādas noskaņojuma pārmaiņas ir būtisks indikators. Tieši tādēļ tiek prognozēts, ka līdz 2035. gadam pārvietošanās jomu gaida ļoti būtiskas pārmaiņas. Jāatzīmē arī tas, ka šobrīd apmēram 150 pilsētas dažādās pasaules malās ir ieviesušas pasākumus, kas ierobežo privātā transporta izmantošanu. Starp tiem ir kampaņas sabiedrības apzinīguma līmeņa celšanai, skaitliski privātā transporta ierobežojumi pilsētās un finanšu rīki, kas atbalsta dabai draudzīgāku pārvietošanās veidu izmantošanu.