Emmas Stounas vārdu piesauc, runājot par šā gada "Oskaru" nominācijām. Amerikas Kinoakadēmija tās izziņos 23. janvārī, bet balvu pasniegšanas ceremonija notiks 10. martā.
Uz šā gada balvu sezonas nozīmīgākajām balvām lielas cerības ir trīs sieviešu producētajām filmām "Bārbija", "Maijs decembrī" un "Nabaga radības", attiecīgi aktrises un vienlaikus arī producentes Margo Robija, Natālija Portmane un Emma Stouna jau varot apdomāt pateicības runu. Amerikas Kinoakadēmijas 95 gadu pastāvēšanas laikā bijis tikai viens precedents, kad par darbu vienā filmā sieviete saņēmusi balvas gan kā aktrise, gan producente – tā ir Frēnsisa Makdormande par filmu "Nomadu zeme" (2020).
Kā norāda "Variety", Austrālijā dzimusī M. Robija par lomu Grētas Gērvigas jau 1,44 miljardus dolāru nopelnījušajā "Bārbijā" var cerēt uz trešo nomināciju "Oskaram" kategorijā "Labākā aktrise", un tikpat lielas cerības ar Natālijai Portmanei par darbu Toda Heinsa drāmā "Maijs decembrī", kuras pirmizrāde notika Kannās. Savukārt Jorga Lantima filmas "Nabaga radības" – Latvijas kinoiznomā tā būs janvāra vidū –
varone (Emma Stouna) izdara pašnāvību un pēc tam atgriežas dzīvē pēc neprātīga zinātniska eksperimenta, kura laikā viņai pārstāda viņas vēl nedzimušā bērna smadzenes.
Aktrise jau iepriekš filmējusies šā negantā grieķa filmā "Favorīte" (2018), kā arī piedalījusies viņa veidotajā fotosesijā un, kā norāda zinātāji, konkurencē ar M. Robiju un N. Portmani atrodas daudz labākā pozīcijā. Lielas izredzes ir arī Lilijai Gledstonai ("Ziedu mēness slepkavas"), Kerijai Maliganei ("Maestro"), Anetei Beningai ("Naijāda"), Sandrai Hillerei ("Kritiena anatomija"), Grētai Lī un Anženū Elisai-Teilorei.
"TV3" 18. novembrī plkst. 23.15 "La La Land: Kalifornijas sapņi".
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6.2 °C











































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)














































































































