-2.6 °C
VEF Kultūras pils Kamerzālē, ceturtdien, 6. novembrī plkst. 19.00 notiks Mūzikas un mākslas festivāla “BILDES 2025” Dziesminieku koncerts.
Dziesminieku koncerta dalībnieki ir tautā iemīļoti mākslinieki, kuri savus klausītājus priecē vairāku desmitu gadu garumā, kā arī spilgtas personības, kuras dziesminieku kustībai pievienojušās pavisam nesen. Koncertu vadīs Arnis Miltiņš. Koncerta klausītājiem būs iespēja izdzīvot bagātām emocijām un daudzkrāsainām noskaņām pildītu vakaru, kurā dziesminieki dalīsies ar savām mīļākajām dziesmām, sajūtām un personīgiem stāstiem.
Dziesminieku koncertā uzstāsies – Haralds Apogs, Uldis Kākulis, Agita Kaužēna, Anta Eņģele un Melisa Debora Kaškura, Jānis Jansons, Silvija Silava, Laine Ligere, Arnis Miltiņš, Ēriks Loks, Matīss un Uldis Ozoli, Sandra Bula un Āris Ziemelis, Felikss Staņevičs, Ilona Papečkyte un Silvestrs Sīlis.
Dziesminieku koncerta vadītājs, dziesmu autors un izpildītājs Arnis Miltiņš: “”BILŽU” dziesminieku koncertam ir zināma līdzība ar Ziemassvētkiem jo tās ir gaišas emocijas un tikšanās prieks ar kolēģiem un publiku. Tā ir iespēja atkal katram, paliekot savā melodijā un vēstījumā, būt visiem vienotiem kopējā elpā un sirdspukstos. Sajust šo mirkli un būt.”
Viens no Blue mikrofonu izgudrotājiem, radioelektroniķis, dzejnieks un dziesminieks Felikss Staņevičs: “”BILDES” gan man, gan muzikantiem, gan publikai ir ļoti nozīmīgs notikums katrā rudenī. Mana dzīve ir ļoti stipri saistīta ar mūziku un tā ir mikrofoni, mūzikas elektronika, mūzikas instrumenti, akustika, mūzikas ierakstu tehnoloģijas, elektriskie un akustiskie mūzikas instrumenti… Bet mūzikas svarīgākā sastāvdaļa ir cilvēki… un iespēja “BILDĒS” satikt draugus, muzikantus, autorus, dzejniekus un publiku ir tā labākā dzīves puse. Iespējams, ka tas skan mazliet patētiski, bet tā tās ir.”
LTV operators, raidījuma "Labvakar" radošās komandas pārstāvis un muzikants Haralds Apogs: “”BILDES” ir satikšanās, daudziem, tai skaitā arī man, gandrīz mūža garumā. Man ir prieks, ka radošums daudzveidīgi, bet ne mākslīgi spēj vienot cilvēkus visā Latvijā un visās paaudzēs. Dziesminieku saimei sevi vēl nepieskaitu, jo esmu jaunpienācējs. Priecājos par visiem, kuri sevi šajā jomā jau ir atraduši.”
Mākslas un mūzikas festivāla “BILDES 2025” izskaņā 17. novembrī plkst. 17.00 notiks “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerts.
Koncertu vadīs Fredis un UFO, piedalīsies Arnis Mednis, “The Jokers” un Daumants Kalniņš, “Rudens vēju muzikants”, Guntars Račs, “Rīgas viļņi”, “Dzidriņas megasistēma”, Raimonds Eizenšmits, “Stiprās sievas”, “Ogas”, “2 Old Babies”, “BBB”, Valters Pūce un Dainis Tenis, “Petersons Band”, “Karakums”, “Mazie Brāļi”, “Jauno Jāņu Orķestris, Marhils un “Tikai tā!” mūziķu un skatītāju kopkoris.
Līdz 8. novembrim t/c “SPICE” 2. stāvā būs apskatāma izstāde “PUNKTOJAM!”, kas tapusi “BILŽU” vasaras nometnē Jumurdas muižā.
Informatīvi atbalsta: Radio SWH, izdevniecība “Žurnāls Santa”, inbox.lv, pilseta24.lv, aprinkis.lv, “JCDecaux” , lasi.lv u.c.
Biļetes uz koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un bilesuparadize.lv.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
