1.1 °C
44 gadu vecumā jaunā lomā iejutusies "Dauntonas abatijas" aktrise Džoana Frogata.
Pēc ilggadējas draudzības 2012. gada oktobrī Džoana Frogata apprecējās ar IT konsultantu Džeimsu Kenonu, taču pēc astoņiem gadiem viņa apstiprināja, ka ir pašķīrušies. Pērn augustā žurnālisti atklāja, ka viņa ir kopā ar vīrieti, vārdā Marks Tērners, un tas arī bija viss, ko izdevās uzošņāt par striktu privātumu mīlošās aktrises dzīvi. Un šogad jūnijā uz kādas kino balvas pasniegšanas ceremonijas sarkanā paklāja viņa nodemonstrēja, ka gaida bērnu. Frogatas pirmdzimtais šajā pasaulē nāca septembrī, bet ne bērna dzimums, ne vārds, kā arī tas, kurš ir viņa tēvs, plašākai sabiedrībai nav zināms.
Džoana Frogata jau ir nofilmējusies "Dauntonas abatijas" trešajā filmā, kas uz ekrāniem nonāks 2025. gada septembrī. Kā atzinies viņas ekrāna partneris Hjū Bonevils, tā būs veltīta lēdijai Megijai Smitai, kura šoruden 89 gadu vecumā devās mūžībā. Ar asu mēli apveltītā Smitas Vaioleta Kroulija bija viena no iemīļotākajām "Dauntonas abatijas" varonēm. Filmas darbība risināsies Lielās Depresijas laikā, un finanšu krīze smagi ietekmēs gan Krouliju ģimeni, gan viņu kalpotāju dzīvi. Saimona Kērtisa filmas anotācijā lasāms, ka pagājušā gadsimta 30. gados Krouliji nonāk jaunu izaicinājumu priekšā, un Dovageres hercogienes loma pāriet lēdijas Mērijas rokās. Dzimst jaunas attiecības, jau esošās nonāk dažādu pārbaudījumu priekšā, bet pagātnes noslēpumi nāk gaismā, lai medītu tos, kas tajās iesaistīti.
LTV1 5. decembrī plkst. 22.00, "Bez elpas"
Aptauja
Vai jūs uztrauc grāmatu veikalu slēgšana mazpilsētās?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
