"Vairākas reizes esmu teicis, esmu vecs karavīrs, bet jauns brigādes komandieris. Sešus mēnešus esmu amatā un tad, kad to pieņēmu, es definēju četras prioritātes. Pirmā – Baltijas aizsardzības līnija, otrā – rekrutēšana, mums vajag vairāk zemessargu un zemessargu atbalstītāju, trešā – sadarbība ar dažādiem partneriem, Zemessardzes 2. brigāde, kas atrodas pa kreisi, lietuvieši, kas atrodas pa labi, mehanizētā kājnieku brigāde aizmugurē, tad divīzija "Ziemeļi", kuras sastāvā ir multinacionālā brigāde. Papildus tam ir sadarbība ar pašvaldībām un Latgales spēka struktūru vadītājiem.
Ceturtā prioritāte – pārņemt no Ukrainas kara vajadzīgāko un ieviest to mūsu pašu zemessargu pamatapmācībā. Es pats biju Ukrainā un redzēju, kā tur notiek lietas.
Nekā jau ļoti jauna tur nav, būtiskākais ir specifikā, mazajos taktiskajos izpildījumos uz zemes un arī tehnoloģijās, kas ir attīstījušās strauji, it sevišķi viss, kas saistīts ar robotizāciju," klāsta P. Suveizda.
Baltijas aizsardzības līniju viņš pats saucot to par Latgales aizsardzības sistēmu: "Tā ir aizsardzības šķēršļu, šaušanas sektoru, pozīciju kopums, kas ļaus mums efektīvāk aizstāvēt Latgali, ja gadījumā uzbrukums notiek pa sauszemes teritoriju. Kā mēs to būvējam? Darām to vienkārši un ļoti sarežģīti. Tas nozīmē, ka ir kaut kādas lietas, ko katrs cilvēks redz, kas notiek, bet ir tādas, ko redz tikai tie, kam tas jāzina. Šobrīd strādājam pie šķēršļu izveides pirmās fāzes jeb izvietojam šķēršļus nulles līnijā, kas ir robeža, robežas žogs un trīsdesmit metri dziļumā. Tā ir valsts zeme, uz kuras mums nevajag daudz ko saskaņot, tur sākam būvēt šos šķēršļus. Šķērslis, kas ir pilnībā sagatavots, ir diezgan komplekss, tas sākas ar vienkāršāko un iet uz sarežģītāko." Sākumā ir prettanku grāvis, pēc tam dzeloņstieples, tad "pūķa zobu" līnija, kas parasti iet trijās līnijās, lai apturētu bruņutehniku, tad atkal varētu būt dzeloņstiepļu līnijas. Šķēršļu robeža veidojas 70–80 metros, tāpat kā Ukrainā.
P. Suveizda: "Šobrīd ir miera laiki un Latgales pierobežā nav izsludināta ārkārtas situācija, mēs nevaram un arī negribam būvēt tādus šķēršļus, kas traucētu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Mēs neizvietojam prettanku un kājnieku mīnas, neizvietojam arī dzeloņstiepļu pinekļus. Ja taisām prettanku grāvi vai izvietojam "pūķa zobus", atstājam spraugas, lai zemnieks vai robežsargs var piekļūt noteiktā vietā. Tās ir nelielas teritorijas. Un tās tiktu aiztaisītas ciet, ja pienāktu atbilstošs laiks. Ceram, ka tāds nepienāks, bet mums jābūt tam gataviem."
Pēc pulkveža teiktā, pirmās aizsardzības līnijas izveidošanai daļa no šķēršļiem uzticēti 3. brigādei un to izvietošana praktiski ir pabeigta. Lielāko daļu pārējo darbu veiks civilās kompānijas ar Valsts nekustamo īpašumu starpniecību, un NBS vienīgi pieskatīs, vai viss notiek pareizi un tā, kā vēlas militārie speciālisti. Tas esot ilgs process, galu galā aizsardzības sistēma nekad nebūs gatava, to vienmēr var pilnveidot.
Baltijas aizsardzības sistēma būšot jāpilnveido nepārtraukti. Jāsaprot, ka nav tāda šķēršļa, ko nevarētu pārvarēt. Jautājums ir tikai laikā, un šis laiks, ko pretinieks pavadītu pie šķēršļa, ir ļoti būtisks. Vai viņš pavada minūti pie šķēršļa vai divdesmit minūtes – tā ir liela atšķirība.
Robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir gara – nedaudz vairāk par 290 kilometriem, un, protams, visa šī teritorija netiks apbūvēta ar šķēršļiem. Ir purvi, ezeri, kur nav jābūvē. Viss, kas tiks uzbūvēts, būs redzams un savā ziņā strādā arī kā atturēšanas instruments – hei, te nenāc, šeit tevi negaida, bet, ja nāksi, tad mēs reaģēsim!
Pulkvedis: "Protams, ka mēs aizsargāsim valsti no pirmā centimetra, bet aizsargāt un nosargāt ir divi atšķirīgi vārdi, tāpēc mēs domājam ne tikai par nulles līniju, bet ejam arī dziļumā valstī.
Tā ir otrā līnija, kas samazina iespēju pretiniekam turpināt kustību. Aizsardzības sistēma ir mākslas darbs, vietām tas var būt desmit kilometri, citur piecdesmit kilometri – atkarībā no tā, ko mums diktē apvidus. Šķēršļiem jābūt diezgan loģiskiem, tiem jābūt vairāk, nekā būs vajadzīgi. Bet vēl būs arī trešā aizsardzības līnija. Tur es daudz neko nekomentēšu – tā būtu visjaudīgākā un efektīvākā pēdējā aizsardzības līnija Latgalē. Kur tā atradīsies – lai paliek zināms man un maniem plānotājiem. Skaidrs, ka pirmā, otrā un trešā līnija veido sistēmu, kur ir vairāk šķēršļu nekā, mūsuprāt, vajag, vairāk pozīciju. Šai sistēmai jābūt loģiskai, bet neprognozējamai, lai to nespēj izprast arī pretinieks. Aizsardzības sistēma ir izveidota tā, ka pretinieks redz kaut ko, bet neredz visu. Un mums paliek iespējas pretinieku maldināt un pārsteigt. Kara laikā metodes ir ļoti plašas, maldināšana un pārsteigums ir kā brālis ar māsu."
Daugavpils pārvaldei vajag vairāk robežsargu
Vaicāju robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšniekam pulkvedim Valdim Jukšam, kādos apstākļos strādā robežsargi. "Saspringts, izaicinājumu pilns laiks, nav viegli, bet mēs esam vērsti uz robežas aizsardzību ar visiem pieejamajiem spēkiem un līdzekļiem. Hibrīdapdraudējumi turpinās jau piekto gadu, līdz ar to cilvēki jau noguruši, bet iespēju robežās turas un pilda dienesta pienākumus," viņš saka.
Līdz 2014. gadam izaicinājumu radījuši gruzīni – uz Minsku viņi atlidojuši ar avioreisiem no Tbilisi un tad no lidostas devušies uz Baltkrievijas un Latvijas robežu. Septiņdesmit procentus no tiem notvēruši baltkrievu robežsargi un nosūtījuši atpakaļ uz Gruziju. Tie, kas nokļuvuši pie mums, notverti šeit un visi atdoti atpakaļ Baltkrievijai. Pēc 2014. gada viss kļuvis sarežģītāk, Minska nav vēlējusies pieņemt atpakaļ šīs personas. Tad Eiropas Savienībā tika ieviests bezvīzu režīms ar Gruziju un šī problēma izzuda. Līdz 2020. gadam bijis Vjetnamas spiediens, bet tas gan vairāk attiecies uz robežu ar Krieviju, un tolaik migranti nav bijuši tā organizēti kā tagad. Līdz ar kovidu iestājies klusums. Tie bijuši individuāli gadījumi, kad personas mēģinājušas šķērsot robežu.
"Tad sākās nākamais izaicinājumu posms. Tas neskāra robežu ar Krieviju. Pirmais spiediens bija uz Poliju, pēc tam uz Lietuvu, un Latvijā jau paguvām sagatavoties. Tika uzņemti 400 cilvēku, pārējos atturējām no robežas šķērsošanas," atceras robežsargu pulkvedis. Šogad līdz 7. jūlijam no iekļūšanas Latvijā atturēti 7473 cilvēki. Pārsvarā viņi ir no Somālijas, Sudānas, Eritrejas, Afganistānas, Ēģiptes, taču ir arī vēl citu valstu iedzīvotāji. Lielākais vairums ir vīrieši vecumā no 25 līdz 40 gadiem, fiziski labi attīstīti. Laiku pa laikam redzamas sievietes, retāk bērni. 2023. gadā bija daudz ģimeņu, un humānu apsvērumu dēļ tās tika uzņemtas. Šogad uzņemtas tikai 14 personas. "Šos gadījumus izvērtējam individuāli, un nav tā – eh, nu ņemsim! Vairākos līmeņos tiek veiktas pārbaudes. Komunikācija ar baltkrieviem ir gaužām minimāla, tā saistīta vienīgi ar robežas uzturēšanu. Piemēram, ja kāds koks pāri nokritis, sazināmies, izmantojot operatīvo līniju," tā pulkvedis.
Tagad jau žogs gar robežu ar Baltkrieviju ir uzbūvēts visā garumā 172 kilometros, izņemot ezerus. Tāpat pabeigts ceļš patrulēšanai gar žogu, tagad norisinās darbu beidzamais posms – robežas aprīkošana ar seismisko kabeli un kamerām. Otrā jeb Baltkrievijas pusē cenšas palēnināt robežas izbūves procesu, mēģinot sabojāt Latvijas pusē uzstādītās ierīces. Ar to, pēc V. Jukša teiktā, nenodarbojas cilvēki formās – pēc foto un video analīzes redzams, ka to dara aktīvākie Āzijas pārstāvji, bet tur, kur nesen notika iekārtu dedzināšana, šķiet, bijis speciāli sagatavots cilvēks, kas ļoti aši visu izdarījis un atgriezies atpakaļ Baltkrievijā.
"Atturēšana ir ikdienas darbs. Katrs zina, ko dara, līdz ar to nav neizpratnes. Mums ir daudz atbalsta sniedzēju robežsargu no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, no NBS. Mēs gribētu, lai no NBS būtu aizvien vairāk un vairāk. Pagaidām nav tik daudz, kā mēs gribētu. Tikai palielinot blīvumu uz robežas, var nodrošināt, ka tik tiešām neviens nepāriet pāri. Kā notiek ikdienā – patruļa aizbrauc un no muguras nāk robežpārkāpēji, patruļa atkal brauc un ierauga, ka bijusi robežas šķērsošana. Sākas meklēšana. Migranti tiek pāri ar kāpņu, knaibļu palīdzību. Izgriež žogos caurumus, izlien pa caurtekām. Šogad jāizceļ pārvadātāju agresija un nepakļaušanās – tagad 80 procentos gadījumu katra aizturēšana ir saistīta ar bēgšanu un pakaļdzīšanos. Tikuši arī izmantoti dienesta ieroči, pagaidām raidīti tikai brīdinājuma šāvieni. Pagājušajā nedēļā tika aizturēti Moldovas pilsoņi – pārvadātāji. Katra tāda aizturēšana ir neprognozējama," "Latvijas Avīzei" atzīst pulkvedis V. Jukšs. Pēc viņa domām, pilnvērtīgākai darba veikšanai robežsargu skaitu uz austrumu robežas vajadzētu dubultot.
Baltijas aizsardzības līnija
- 2024. gada janvārī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Tā tiek būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs par saviem budžeta līdzekļiem.
- Robežas nostiprināšana Latvijā sākusies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, tiek izvietoti dažāda tipa šķēršļi, prettanku grāvji pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, piemēram, ar tā dēvētajiem pūķa zobiem un prettanku mīnām. Šķēršļu izvietošana tiek pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus – purvus, mežus un citus dabas objektus.
- Vienlaikus pierobežas joslā noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātavas ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju – ceļu, dzelzceļu, tiltu – sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
21.1 °C
