Zīmē Gatis Šļūka. Ar visām četrām: pret!

Pērn valdība atbalstīja lēmumu par to, ka 2025. gadā publiskajā pārvaldē, valsts un pašvaldību finansētās kapitālsabiedrībās atlīdzības fonda pieaugums būtu jāierobežo līdz 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Uzņēmēju organizācijas pagājušā nedēļā gan cēla trauksmi, ka vairākās ministrijās šie ierobežojumi netiekot ņemti vērā – informācija liecinot, ka atlīdzības gada pirmajā ceturksnī dažviet pieaugušas pat par 24% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2024. gadā. Finanšu ministrija gan pēc tam skaidroja, ka šāds skatījums varot radīt maldīgu priekšstatu. Valdības lēmums par atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu (ne vairāk par 2,6%) attiecoties uz salīdzinājumu starp 2025. gada budžetu un 2024. gada aktualizēto plānu uz 31. jūliju, nevis uz faktiskajiem izdevumiem gada pirmajos ceturkšņos. Proti, konkrētie skaitļi atspoguļojot citu – faktiskās izpildes, nevis plānošanas – laika nogriezni.

Tajā pašā nedēļā aģentūra LETA publicēja ziņu, ka Satiksmes ministrija (SM) sagatavojusi rīkojumu projektu, kas paredz noteikt izņēmumus personāla izmaksu palielināšanai astoņās ministrijas kapitālsabiedrībās – dzelzceļa "Rail Baltica" nacionālā ieviesēja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" kopējās personāla izmaksas 2025. gadā plānots palielināt par 32,5%, VAS "Latvijas gaisa satiksme" gaisa satiksmes vadības dispečeriem – par 25%, bet Gaisa satiksmes vadības departamentam, Tehniskā nodrošinājuma departamentam un Kvalitātes nodrošinājuma departamentam – par 15%. Latvijas nacionālajai aviokompānijai "Air Baltic" personāla izmaksas plānots palielināt par 20%, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" – par 18%, AS "Pasažieru vilciens" – par 9,5%, Ceļu satiksmes drošības direkcijai – par 6,55%, bet Latvijas Jūras administrācijai un Autotransporta direkcijai – katrai par 5%. Ministrija uzskaitījusi vairākus argumentus, kāpēc būtu nepieciešams algas paaugstināt.

Sociālajos tīklos daļa cilvēku izsaka sašutumu arī par ministru un augstāko ierēdņu algām, kas atspoguļojas amatpersonu deklarācijās par 2024. gadu. Izskan viedoklis, ka valsts pārvalde ir pārāk iekarsusi ar atalgojuma celšanu, kam privātais sektors netiek līdzi.