3.3 °C
Vidējā un ilgākā termiņā Krievijai būs arvien grūtāk atgriezties pie miera laika ekonomikas – tas savukārt rada iekšējo pieprasījumu uzturēt agresīvu ārpolitiku un turpināt bruņošanos, teikts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) apdraudējuma novērtējumā un aizvadītā gada darbības pārskatā.
MIDD uzsver, ka pašreizējos apstākļos Krievijai nav militāro spēju vēl vienai stratēģiska līmeņa sauszemes operācijai. Krievijā notiek apjomīga militārā reforma, kuras ietvaros plānots palielināt bruņoto spēku skaitlisko sastāvu no viena līdz pusotram miljonam karavīru. Nozīmīgākās izmaiņas plānotas tieši rietumu stratēģiskajā virzienā.
"Ticams, ka pilnīgu reformas mērķu sasniegšanai būs vajadzīgi vairāki gadi, iespējams, pat dekāde, taču sagaidāms, ka Krievijas bruņoto spēku skaitliskais sastāvs Latvijas pierobežā sāks pieaugt, samazinoties karadarbības intensitātei Ukrainā," vērtē dienestā.
MIDD akcentē, ka nav precīzi nosakāms bruņoto spēku apjoms vai spēju līmenis, kas Krievijai jāsasniedz, lai Kremlis izšķirtos par jaunas militāras agresijas uzsākšanu. Dienesta ieskatā, lēmumu pieņemšanu var ietekmēt dažādi situatīvi un subjektīvi faktori, tostarp Krievijas militāri politiskās vadības priekšstats par pretinieka vājumu un aprēķini, ka noteiktos mērķus iespējams sasniegt ar militāriem līdzekļiem.
"Iebrukums Ukrainā demonstrēja, ka šādi Krievijas aprēķini var būt neprecīzi un pārlieku optimistiski," norāda MIDD, vērtējot, ka, visticamāk, kādai no NATO dalībvalstīm Krievija izšķirtos uzbrukt tikai tādā gadījumā, ja gūtu pārliecību, ka citas alianses dalībvalstis nepildīs Vašingtonas līguma 5. pantā noteiktās saistības un nesniegs palīdzību. Lai to panāktu, Krievija mērķtiecīgi cenšas pārliecināt rietumvalstis par gatavību lietot kodolieročus pat relatīvi zema ārējā apdraudējuma gadījumā.
MIDD arī uzsver – ir ticams, ka, saskaroties ar grūtībām karā pret Ukrainu, Kremlis turpinās draudēt, bet atturēsies no kodolieroču izmantošanas.
Dienestā arī akcentē, ka nozīmīgs atbalsts Krievijai ir apbruņojuma un munīcijas piegādes no Ziemeļkorejas un Irānas. Tāpat būtisku atbalstu Krievijas militārajai rūpniecībai un bruņotajiem spēkiem nodrošina Ķīna, kura piegādā ražošanas iekārtas, mikroelektronikas komponentus, dronu dzinējus un tamlīdzīgas ierīces.
MIDD atzīst, ka Krievijas un Ķīnas stratēģiskā sadarbība ir nozīmīgs Latvijas apdraudējuma faktors, jo šī sadarbība Maskavai var nodrošināt konfrontācijai ar Rietumiem nepieciešamo diplomātisko, ekonomisko un militāri tehnisko atbalstu.
Apdraudējums Latvijai izriet arī no Baltkrievijas īstenotās politikas, uzsver eksperti. Arvien pieaugošā Minskas atkarība no Maskavas padara Baltkrieviju par potenciālu sabiedroto Krievijas agresijai pret kaimiņvalstīm.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
