"Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos," tā intervijā aģentūrai LETA teicis starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.
Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Donecku.
TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien vēstīja, ka vairākām ministrijām un drošības iestādēm uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā. Žurnālisti stāstīja, ka Latvijā slēgtās sēdēs spriests par iespēju pārgriezt dzelzceļa sliedes Krievijas virzienā. Šī savienojuma pastāvēšana, pēc Latvijas un ārvalstu militāro analītiķu domām, ir vistiešākais risks drošībai. Intervijā "Nekā personīga" Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji nepārprotami liekuši saprast, ka sliežu ceļi un arī uzbērumi Krievijas pierobežā jālikvidē – jo ātrāk, jo labāk.
Satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie") raidījumam teicis, ka situācija esot jāvērtē, jo sliežu ceļu nojaukšana Krievijas virzienā pilnībā apturēs tranzītbiznesu Latvijā arī kravām no Āzijas.
Ministru prezidente Evika Siliņa otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem teica, ka jautājumā par dzelzceļa sliežu nojaukšanu Krievijas pierobežā esot jākoordinējas ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar Polijas un Somijas kolēģiem. Viņa teica, ka vairāku nozaru atbildīgajiem, tostarp satiksmes, ekonomikas, iekšlietu un citās nozarēs, uzdots izvērtēt, kādas varētu būt sekas, ja kas tāds tiek darīts.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti žurnālistiem sacīja, ka piektdien, 28. novembrī, Liepājā notiks Militārās padomes sēde, kur viņš uzklausīs NBS viedokli par iespējamo dzelzceļa sliežu demontāžu. Un ka viņš vēlēsies dzirdēt plašāku redzējumu, nevis vienu teikumu, jo diskusijas patlaban esot izvērsušās kā debates par un pret, kur "daudz emociju un maz racionalitātes".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
-1.7 °C




















































































































































































































































