-1.7 °C
Vai divarpus stundās teātris var izstāstīt visu par Ievu? Ja vadāmies no vārda etimoloģijas, droši var teikt, ka nē, jo sievietes noslēpumi ir aizklāti ar tik daudziem plīvuriem, ka nekāda plīvuru deja tos līdz galam atklāt nespēj. Tomēr tas neliedz radošiem cilvēkiem laiku pa laikam šos plīvurus pacilāt un palūkoties, ko tad īsti Ieva tur slēpj. Labā un ļaunā atziņas auglis jau sen ir nobaudīts, svaru kausi ir izgudroti un mums atliek vien izšķirties, kurš noslēpums kurā kausā būtu liekams.
Varbūt līdzīgā pavērsienā savas dzīves pieredzes ietvaros ir prātojusi amerikāņu aktrise Mērija Orra un 1946. gadā savas pārdomas apkopojusi garstāstā "Ievas gudrība". 1950. gadā Holivuda atpirka viņas darba autortiesības un uzņēma pēc stāsta motīviem adaptētu filmu "Viss par Ievu", kura izpelnījās "Oskara" balvu. Pēcāk no šī paša scenārija radās mūzikls "Aplausi", kuru jūsmīgi sagaidīja Brodvejas publika. 1964. gadā Orra kopā vīru stāstu pārstrādāja lugā un pašlaik tā ar atzīstamiem panākumiem atkal tiek izrādīta Brodvejā.
Lugas darbība notiek teātra vidē, visi tajā iesaistītie personāži tā vai citādi ir saistīti ar teātri, sižetiskais pavediens tiek ritināts kā izbijušas aktrises atmiņu stāsts. Ar Kārenas piepalīdzību slavenā zvaigzne Margo Kreina pieņem darbā par sekretāri jaunu meiteni Īvu, kura jau ilgāku laiku jūsmo par lielās aktrises talantu un cītīgi skatās visas viņas izrādes. Drīz vien atklājas, ka Īvas jūsmošana nebūt nav tik nevainīga, kā sākumā likās un viņas apbrīnojamā spēja un centieni atdarināt Margo uz skatuves ir mērķtiecīgi apzināts modus operandi, kurā meitene nekautrējas izmantot vien Ievai piemītošus kārdināšanas, pavedināšanas un manipulēšanas līdzekļus. Piemērotu situāciju Īvas nolūku atklāsmei – kādā vakara izrādē dodot Īvai iespēju uz skatuves aizvietot Margo – palīdz radīt Kārena un sākas pagrūti prognozējamu, bet katram viegli atpazīstamu notikumu lavīna, kas izmaina visu personāžu dzīvi.
Teātra aizkulišu dzīve vienmēr ir bijis neizsmeļams publikas ziņkārības avots, kuru uz skatuves var papildināt ar aizraujošām detaļām un radošo cilvēku uzvedības atainojumu un, tas, jādomā, ir viens no faktoriem, kādēļ Ināra Slucka minēto lugu ir izvēlējusies. Tomēr vērtīgākais, ko šī izvēle sniedz skatītājam, atklājot paaudžu maiņas diskutablos aspektus, ir tas, ko režisore programmiņā saka: "Karjera aizņem arvien lielāku mūsu vēlmju daļu. Mērķis – karjera – kļūst par ekvivalentiem jēdzieniem? Vai tam tā jābūt?" Amerikāņiem gan piemīt viens stereotips un proti – viņi uzskata, ka veiksme un tikums ir viens un tas pats, taču jautājums ir vairāk nekā nopietns. Tas attiecas uz laiku, kuru mēs šajā pasaulē piepildām ar savām izvēlēm un aktivitātēm, cenšoties piešķirt dzīvei jēgu un vērtību.
Iestudējumam ir divi sastāvi (pagaidām esmu redzējis vienu un izteikšos tikai par to), tādēļ var teikt, Nacionālais teātris (NT) piedāvā divas dažādas izrādes. Režisoriskais marķējums un mizanscēniskie risinājumi, protams, tajās nemainās, bet aktieru iemiesošanās trīs galvenajās lomās ir atšķirīga un tas iespaido gan vēstījuma uztveramību, gan izrādes māksliniecisko kvalitāti. Uz ripas realizētā Marijas Ulmanes scenogrāfija veido funkcionāli labi pielāgojamu telpu izrādes mainīgajām epizodēm un nodrošina darbībai tik nepieciešamo teātra klātbūtnes gaisotni. Lomu sadalījums liecina, ka režisore lielā mērā ir paļāvusies uz aktieru priekšstatiem par atveidojamo tēlu un savu skatījumu it kā patur otrā plānā. Kopējai koncepcijai tāda pieeja reti nāk par labu, jo daļa aktieru nebūt necenšas piepūlēt savu fantāziju, lai radītu neparastu tēlu, bet vienkārši izlīdzas ar ierasto un sev ērtāko skatuviskās eksistences formu. Viņi labi zina, kas patīk NT publikas vairākumam un cītīgi kopj to smagnēji piepacelto, smuki estetizēto spēles veidu, ko daudzi joprojām uzskata par teātra mākslas sūtību.
Jebkurš tēls mākslā veidojas no mākas uzdot par vērojumu savu objekta izjūtu. Lai to būtu vieglāk izprast, aktieri šoreiz programmiņā ir publiskojuši savas impresijas par izrādē atveidojamajiem tēliem. Palūkosim, kā tas salāgojas ar redzamo uz skatuves un kā aktieru impresijās gremdētie tēli izskatās no zāles.
Evija Krūze slaveno Margo Kreinu redz kā vienīgo zvaigzni tumšajās debesīs, kas, paslēpusies aiz saules brillēm, grib būt mīloša sieviete. Lomas zīmējumu aktrise sāk ar ievērojamu klišeju spiedienu uz izteiksmes variāciju izvēli: vērienīga žestikulācija, iestudētās intonācijās un pozās paustas vēlmes, daiļa pieglaušanās vīram – tātad mums ir jūtas. Margo patmīlība ir tik nesatricināma, ka pēc Īvas intrigām uz skatuves pārvēršas par dekoratīvu ciešanu avotu, kas tomēr ļauj aktrisei izrādes gaitā atklāt, ka sāpīgs aizvainojums var būt nepelnīts, bet nav gluži nepatiess.
Daiga Kažociņa Kārenu Robertsu traktē kā visai racionālu būtni, kas aizraujas ar šahu, un lomu veido līdzīgi šaha partijai. Viņa nezina, kur to aizvedīs nākamais gājiens, bet Kārenai svarīga ir tikai pati spēle, un savu zaudējumu viņa īpaši nepārdzīvo. Jāteic gan, ka aktrises psihofizika īsti netiek galā ar saštukoto impresiju un spēle bez tveramas iekšējās motivācijas izskatās samākslota.
Margo vīrs Klements Houvels Normunda Laizāna skatījumā ir pieredzējis režisors ar statusu teātra aprindās un prot novērtēt patiesa talanta lomu mākslas procesos. Viņš mīl savu sievu ar visām tās vājībām, taču aktiera iestīvinātā spēles maniere izrādē nedod iespēju dziļāk ielūkoties tēla cilvēciskajā veidolā.
Īva Heringtone ir visu izrādes intrigu galvenais dzinējspēks, un Agate Marija Bukša to ir precīzi iecentrējusi sava tēla kodolā. Konkurence un zināma nežēlība ir mākslas procesu neatņemama sastāvdaļa. Jo aktīvāk cilvēks tajos iesaistās, jo vairāk cietsirdības tas prasa, un no šejienes ir tikai solis līdz tīšai cietsirdībai. Īva to zina, bet tas neietekmē viņas rīcību ceļā uz izvirzīto mērķi. Jaunā aktrise lieliski izjūt sava tēla raksturu, kas sasaucas ar mūsdienu sabiedrībā izplatītām tendencēm un izspēlē to dzīvi un pārliecinoši, turklāt izvairoties no NT kultivētā estetizētā lakojuma.
Ar negaidīti pieticīgu fantāzijas lidojumu šoreiz pārsteidz Egona Dombrovska sniegums Kārenas vīra Loida Robertsa lomā. Impresija par iedvesmu zaudējušu dramaturgu, ko pārņēmušas bailes izkrist no aprites un kurš drudžaini meklē iespējas tikt atkal zirgā, nav slikta. Vesela radošā egocentrisma bumba, kuru var uzspridzināt uz skatuves, taču izskatās, ka pulveris tajā ir savildzis un aktieris tikai runā tekstu, bet nepasaka to, ko cilvēks attiecīgajās situācijās jūt un domā.
Neraugoties uz izrādes atvieglināto psiholoģiju, epizodiskajās un otrā plāna lomās iesaistītie aktieri savas tēlu impresijas spēles stilistikas ietvaros realizē profesionāli un reizēm pat pamanās iepriecināt publiku ar vienu otru atjautīgu detaļu atveidojamā personāža uzvedībā.
"Ievas gudrību" izklāstu Kārena noslēdz ar publikai adresētu kopsavilkumu, ka tas viss jau sen ir pagājis un nav jāņem pārāk nopietni. Stāsts ir izstāstīts, noslēpumainās bildītes ir izkrāsotas un patīkams vakars teātrī kopīgi pavadīts. Mēs jums atklājām savas impresijas par lugas varoņiem, tālāk domājiet paši. Vienīgi neaizmirstiet, ka otrs sastāvs ar Maiju Doveiku Margo lomā varētu ļoti stipri atšķirties no aprakstītā.
Uzziņa
Mērija Orra, "Viss par Ievu", iestudējums Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē.
- Režisore Ināra Slucka, scenogrāfe Marija Ulmane, kostīmumāksliniece Madara Botmane, komponists Edgars Mākens, gaismumākslinieks Oskars Pauliņš, tulkotājs Edvīns Raups.
- Lomās: Maija Doveika vai Evija Krūze, Daiga Kažociņa vai Daiga Gaismiņa, Madara Reijere vai Agate Marija Bukša, Normunds Laizāns, Egons Dombrovskis, Mārtiņš Brūveris, Kaspars Aniņš, Inta Tirole, Elza Rūta Jordāne, Romāns Bargais.
- Nākamās izrādes: 3., 13. decembrī.
Viedokļi
- Gunta: "Brīnišķīga izrāde. Pēcgarša vairāku dienu ilgumā. Skatuves dīva un kaprīzes – jā, bet jaunā "censone" – kur ir robeža starp uzņēmību un klaju nekaunību, karjeras veidošanu un bradāšanu pa citu cilvēku jūtām, vēlēšanos panākt savu par jebkuru cenu ."
- Inese: "Ļoti patika. Smeldzīga tēma par paaudžu nomaiņu."
- Zane: "Teātris par teātri. Pilna emociju buķete. Bauda skatīties lieliskās aktrises izcilās lomās."
teatris.lv.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
