-2.9 °C
Kopš Krievijas agresijas 2022. gada 24. februārī Ukrainu dažādos laikos ir pametuši vismaz 20 miljoni cilvēku, liela daļa no viņiem atgriezušies.
Šobrīd kā bēgļi ārpus dzimtenes reģistrēti 6,9 miljoni ukraiņu. Eiropas Savienības pagaidu aizsardzībā šobrīd ir ap 4,37 miljoniem ukraiņu ("Eurostat" dati uz 31. augustu), un šovasar ES Padome šādu aizsardzības statusu pagarināja līdz 2027. gada 4. martam. Kā ukraiņi iedzīvojušies robežvalstīs? Kā kaimiņvalstis spējušas pārorientēties no steidzīgas pagaidu mājokļu un pabalstu piešķiršanas uz bēgļu iekļaušanu sabiedrībā? Vai šajos gados mainījusies uzņēmējvalstu sabiedrības attieksme pret negaidītajiem ieceļotājiem? Sešu valstu žurnālisti izpētījuši šo pārmaiņu dinamiku. Iepriekšējā publikācijā "Latvijas Avīzes" 12. novembra numurā Baltijas valstu žurnālisti secināja, ka Lietuva un Igaunija pārorientējušās no krīzes palīdzības uz ilgtermiņa iekļaušanas stratēģiju, kamēr Latvija minstinās, kaut visās trīs valstīs atbalsts ukraiņiem nemazinās. Šajā publikācijā par trauksmi izraisošām pārmaiņām Višegradas valstīs Polijā, Ungārijā un Čehijā.
Čehija uzņem visvairāk Ukrainas bēgļu, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu visā Eiropas Savienībā, – kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī šeit ieradušies jau vairāk nekā 397 tūkstoši cilvēku. Taču sabiedrības atbalsts Ukrainai samazinās. Pretukrainiskas noskaņas pastiprina arī dezinformācija, ko izplata jaunais parlamenta priekšsēdētājs. Lielākā daļa Ukrainas bēgļu Čehijā strādā, viņu noziedzība nav augstāka par čehu pilsoņu rādītājiem, un kopš pagājušā gada ukraiņi valstij nes arī fiskālu pienesumu – iemaksā vairāk nekā saņem.
Trīsarpus gadu pēc kara sākuma Čehijā dzīvo vairāk nekā 600 tūkstoši ukraiņu; no tiem 397 tūkstoši ieceļoja pēc 2022. gada un saņēmuši pagaidu aizsardzību. Uz tūkstoš iedzīvotājiem Čehijā ir 34 ukraiņi ar pagaidu aizsardzību. Salīdzinājumam: Polijā – 27, Igaunijā – 25, Slovākijā – 24.
Liela daļa Ukrainas bēgļu ir integrējušies – atraduši darbu, uzsākuši uzņēmējdarbību, viņu bērni iet skolās. Apmēram 155 000 Ukrainas bēgļu – četras piektdaļas no potenciālā darbaspēka – Čehijā strādā. Šī gada pētījums "Ukrajině žije" rāda augstu augstskolu absolventu īpatsvaru, lielāku sieviešu īpatsvaru un to, ka viņu vidū biežāk ir ģimenes ar apgādājamiem bērniem. Gandrīz puse strādā zem savas kvalifikācijas, divas trešdaļas dzīvo zem ienākumu nabadzības sliekšņa.
"Boston Consulting Group" un "Aspen Institute Central Europe" pētījums, ko šopavasar pasūtīja Darba un sociālo lietu ministrija, lēš, ka Čehijā varētu palikt līdz pat 260 tūkstošiem ukraiņu. Dažās nozarēs valsts jau tagad ir atkarīga no ukraiņu darbaspēka – veselības aprūpē, būvniecībā un daudzos pakalpojumos. Piemēram, "Agrofert" koncernā, kas pieder premjera amata kandidātam Andrejam Babišam un NPA ("Akce nespokojených občanů" NPA jeb latviski "Neapmierināto pilsoņu akcija") līderim, strādā ap 1600 ukraiņu.
Uzvarējušās partijas vēlas pārskatīt atbalstu
Bēgļu nākotne būs atkarīga arī no jaunās valdības, ko, spriežot pēc līdzšinējām sarunām, veidos NPA, labējo populistu partija "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD) un autobraucēju un motociklistu intereses pārstāvošā "Motoristé sobě" ("Motociklisti sev"). Programmas paziņojumā tie sola jaunu patvēruma likumu, kas pieļaus patvēruma piešķiršanu tikai izņēmuma gadījumos.
Migrācijas politika "atspoguļos darba tirgus vajadzības un Čehijas drošības intereses".
NPA pārstāvji pirms vēlēšanām vairākkārt paziņoja, ka plāno atcelt vai būtiski pārskatīt līdzšinējos atbalsta mehānismus, piemēram, Čehijas munīcijas iniciatīvu Ukrainai. Šīs iniciatīvas ietvaros Ukrainai jau piegādāti ap 3,5 miljoniem lielkalibra munīcijas vienību.
