1.1 °C
Mūzikas vēsturē diennakts ritms, tā interpretēšana un apcerēšana ir pazīstams koncepts — Šūberta, Grīga, Mesiāna, arī rokmūzikas komponistu darbos rīts, vakars un nakts darbojas kā simboli, kas ļauj reflektēt par attiecībām, vientulību, dabu vai Dievu.
Stūrī zēvele arLabunakti
4,5/5
Naba Music / Melo Records
Šajā kontekstā labi ierakstās arī indīpopa grupa Stūrī zēvele, kas ar debijas albumu Labrīt! (2014) aizsāka, bet šogad ar plati arLabunakti noslēdz savu četru albumu diennakts ciklu. Pa vidu klajā iznākuši arī Labdien! (2016) un Labvakar! (2020). Grupa, kas 2006. gadā dibināta Kuldīgā un sākotnēji darbojusies nekomerciālās kultūras attīstības centrā Zabadaks, organiski iekļaujas plašākā tradīcijā, kurā vienkāršs sveiciens kļūst par māksliniecisku ietvaru dziļākām pārdomām.
Konceptuāla bija arī albuma prezentācija kinoteātrī Kino Bize, kur katrai no albuma desmit dziesmām uz lielā ekrāna tika demonstrēta videoversija — apcerīgs, nesteidzīgs, vizuāls stāsts, ko īstenojuši studijas Artava kinoļaudis Raitis Bērziņš un Zigmunds Ziemelis.
Mazliet turpinot par konceptuālismu un tradīcijām, jāmin vēl divas būtiskas lietas — grupas albumu vākus rotā mūziķu atlasītas profesionālu mākslinieku gleznas, šoreiz jaunajā platē izmantoti Annas Baklānes darbi (pirms tam Alises Mediņas, Līgas Ķempes), savukārt dziesmu vārdi aizgūti no mūsdienu dzejdaru grāmatām — ierakstā ir Elīnas Vendijas Rībenas, Ingas Pizānes, Kārļa Vērdiņa u. c. dzejnieku teksti.
Šāda radoša metode neizbēgami rada pārdomas par formu, saturu un autorību. No vienas puses, vizuālās mākslas un literāro darbu izmantošana var radīt estētisku disonansi, jo to var uztvert kā aizgūtas autoritātes izmantošanu. No otras — to var interpretēt kā apzinātu starpdisciplināro dialogu, kas paplašina albuma semantisko un estētisko telpu. Šādi tas iegūst papildu nozīmes slāņus un nostiprinās kā daudzdimensionāls mākslas artefakts. Izmantojot šādu pieeju, mūziķi sevi pozicionē ne tikai populārās mūzikas kontekstā, bet arī plašākā mākslas un literatūras tradīcijā, radot totāla jeb aptveroša mākslas darba efektu (gesamtkunstwerk), kurā dažādi mediji — mūzika, literatūra un vizuālā māksla — savstarpēji papildina cits citu.
Izvēle izmantot vai neizmantot dzejnieku un gleznotāju darbus ir stratēģiska: tā vai nu var apdraudēt mūziķa autonomiju, vai arī — gluži pretēji — to paplašināt, radot pievienoto vērtību.
Ja pieņemam šādus spēles noteikumus, tad arLabunakti visos parametros ir vērtējams kā brīnišķīgs ieraksts.
Muzikāli tas uzsūcis kaut ko no 60. gadu psihedēliskā popa — flautas iespēles, melodiju uzbūve mazliet atgādina Menuetu, Imanta Kalniņa mūziku, savukārt vieglas elektroniskas dekorācijas, sintezatoru klātbūtne, arī harismātiskās solistes Elizabetes Miltas dzidrais dziedājums iekļaujas tūkstošgades mijā aktuālā quiet is the new loud jeb tvīpopa (twee pop) strāvojumā, ko aizsāka skotu grupa Belle & Sebastian, vēlāk izvērsa Camera Obscura, Broadcast, Pipas. Lūkojoties vēl senākā vēsturē, Klāva Laula ritmiskie ģitāras akordi atblāzmo kaut ko no franču britu kolektīva Stereolab.
Klāvs, kas aktīvi darbojas arī grupās Baložu pilni pagalmi (BPP) un muzikāli mazliet radniecīgajā projektā Jaunība, kopā ar taustiņinstrumentālisti un flautisti Justīni grupā ir vienīgie kuldīdznieki, abi oriģinālā sastāva dalībnieki. Rīgā Stūrī zēvele atrada bundzinieku Uldi Gedru (BPP), basisti Maiju Ušču (Hospitāļu iela), vēlāk arī pirmās solistes Kates Skrindas vietā stājās Elizabete Milta (Idioti. Trupa), un jau kādu laiku Stūrī zēveli var dēvēt par galvaspilsētas grupu. Tomēr, līdzīgi kā citām apvienībām, kuru saknes meklējamas ārpus Rīgas, arī Stūrī zēvelei Kuldīga vienmēr paliks sirdī.
Grupai ir dvēsele, stāsts, tie nav racionāli salikti akcenti vai aukstasinīgi piemeklēti dalībnieki, un to klausītājs jūt.
Ierakstu, ko tehniski iemūžinājis skaņu vīrs Mārtiņš Krastiņš, ievada eleganta instrumentāla kompozīcija labākajās 60. gadu spiritual jazz tradīcijās (prātā nāk Alise Koltreina vai nesenākais André 3000 albums). Seko skaņdarbs Klusums ar Toma Treiberga vārdiem — muzikāli daudzšķautņains darbs ar vairākām daļām, elektroniskiem akcentiem, kongām (1.30 min. — iedarbīga atkāpe), grupai raksturīgo Klāva un Elizabetes divbalsību, harmonijas maiņu (4.30 min.). Vairākos albuma skaņdarbos piedalās arī viesmūziķi: Harijs Ločmelis (trompete), Katrīne Sabīne Kalniņa (saksofons), Dina Skreitule (vijole), Sarma Gabrēna (čells), Jēkabs Nīmanis (klarnete).
Ināras Kaijas Eglītes dzejolis (Nav laika) ietērpts kustīgā indie aranžējumā — sapņaini, melanholiski un viegli trauksmaini. Īpaši vēlos izcelt skaņdarbu Paris, kura pamatā Luīzes Lismanes dzeja — trīs ceturtdaļu ritms ar askētisku instrumentāciju ir ieraksta emocionālais kodols. Izcils ir arī skaņdarbs Kurp (Ingmāras Balodes teksts), kam teorētiski varētu būt lielākais komerciālais potenciāls, ja domājam mūsdienu radio formāta kategorijās.
Stūrī zēvele būtu pelnījusi plašāku auditoriju, visi izdotie grupas albumi ir cits par citu augstvērtīgāki. arLabunakti ir gandrīz nevainojams.
Ja vēlaties šo programmu dzirdēt koncertā, iegādāties vinilplati, tāda iespēja būs 30. oktobrī koncertvietā Angārs.
Noklausies albumu.
Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Ir.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
