1.4 °C
JRT jauniestudējuma "Docentes" apskatu sākšu ar neierastu atkāpi un teikšu: paldies un visu cieņu Gunai Zariņai. Pirmkārt, par to, ka viņa saskatīja Juhas Johela lugā iekodētās iespējas teātrī runāt par šodienai patiesi nozīmīgām tēmām un nepadevās, līdz luga nonāca uz skatuves. Otrkārt, par viņas radīto Johannas Virtanenas tēlu, kurā pētnieces radošais nemiers un intuīcija fascinējoši saplūst ar filozofisku dzīvesstāju un ne uz brīdi nepazaudē cilvēciskas eksistences dzīvos vaibstus.
Johannas iekšējo izjūtu un ārējo izpausmju (izturēšanās, uzvedība, reakcijas uz skatuves) sintēze aktrises radītajā tēlā ir perfekta, tā atklāj nevainojamu domas virzību cauri teksta jēdzieniski piesātinātajam slānim un atgādina mums pašu svarīgāko – īstais dzinējspēks, kas liek cilvēkam darboties, ir ētiskais kodekss. Tā pati vērtību skala, kurā Rietumu kultūra sava nihilisma dēļ nevar un nevar nostabilizēties un kura kopā ar brīvību veido divus seismogrāfus, kas nepārtraukti zīmē mūsu ētisko liktens līniju, reizēm dzenot cilvēkus izmisumā, reizēm liekot ciest, bet neļaujot apstāties un izdzist cerībai, ka kādreiz izdosies harmonizēt mērķu un vērtību sistēmu.
Ienākot teātra Jaunajā zālē, publikas acīm paveras neliela, gaumīgi iekārtota auditorija (Paulīnes Kalniņas scenogrāfija), kas aicina mūs kļūt par docentes Johannas Virtanenas pēdējās lekcijas klausītājiem. Viņa solās klātesošos iepazīstināt gan ar sava pētījuma būtību, gan ar tā norises peripetijām un personiski pārdzīvoto projekta realizācijas laikā. Pētījuma centrālā tēma ir autonomija jeb, konkrētāk, pašnoteikšanās tiesību objektīvais stāvoklis šodienas demokrātiskajā sabiedrībā. Darbības vieta ir universitāte, tādēļ ir tikai loģiski, ka lugas tekstā prevalē akadēmisko aprindu retorika ar tai raksturīgo domu un ideju cirkulāciju. Teksta jēdzieniskā slodze ir paliela, taču tā nav nepārvarama, jo autors to mērķtiecīgi izmanto, lai mūsu uztverē radītu vispārināmu mūsdienīgas institūcijas struktūrmodeli, un atainotās vides autentiskums palīdz teātrim grodāk izgaismot dažādus sabiedrībā valdošo spēku darbības mehānismus. Varas tīklojums, uzraudzība un eksistences līdzekļu sadalījums ir trīs akmeņi, uz kuriem balstās Virtanenas pētījums, un atsauces uz Mišela Fuko atziņām ir neizbēgamas, taču tā nozīmīgāko daļu uz skatuves veido cilvēka izvēles un rīcības fiksācija šī mehānisma ietvaros. Iestudējums ir līdzīgs spogulim, kurā varam ieraudzīt paši savu kustību trajektoriju šajā mehānismā un padomāt par savām šodienas izvēlēm. Vienkārši pamēģinām rast godīgu atbildi uz jautājumu: vai mēs paši šajā dzīvē ar kaut ko nodarbojamies vai tiekam nodarbināti?
Lugā izvērstais sociālais pētījums saistās ar ļoti daudzām akūtām tēmām, kurām risinājumi būtu jāmeklē šeit un tagad, jo autonomijas zaudēšana jebkurā sfērā ir ceļš uz pakļautību un demokrātijai nepieņemamu varas koncentrāciju. Tas attiecas gan uz atsevišķu indivīdu, gan sabiedrību kopumā, jo, nepārtraukti ar birokrātiskā aparāta palīdzību pastiprinot kontroli un ar tehnoloģiju palīdzību ievirzot dzīvi dažādu algoritmu rāmjos, neatkarības līmenis strauji krītas, bet pakļautība varas interesēm pieaug. Piemēram, izglītības reforma šodien tiek vērsta uz sociālo pielāgotību un vajadzīgo prasmju apgūšanu, nevis uz patstāvīgi domājošas individualitātes atbalstu, un tādējādi birokrātija uzkrāj varu un veido sev nepieciešamo masu cilvēku. Izrādē to uzskatāmi iemieso Virtanenas attiecības ar universitātes vadību, kas uzstājīgi vēlas notušēt no viņas pētījuma izrietošos secinājumus, jo tie kaitē naudas devēju politikai. Rektore Lēna (režisoriski neprofesionāli veidots, bet Sandras Kļaviņas pievilcīgi groteskā manierē radīts tēls) ar savu dekoratīvo toleranci izmēģina teju visus šodien tik atpazīstamos manipulatīvos piedāvājumus, taču paklūp uz Johannas iekšējo vērtību augstā sliekšņa. Guna Zariņa šīs epizodes skatuviski izdzīvo caur spēcīgu emocionālo satricinājumu, kas savienojumā ar privātās dzīves sarežģījumiem viņas varoni beigās noved līdz totālam nervu sabrukumam. Katra sadzīviskā ainiņa, kurā Johanna parādās kopā ar vīru (Ivars Krasts), dēlu (Ričards Murāns) vai onlainā ar mīļoto draudzeni Marinu, palīdz skatītājam ne vien striktāk konturēt akadēmiskā izklāstā iegrimušo pētnieces tēlu, bet padara to arī emocionāli pieejamāku, cilvēciski tuvāku un liek nopietni aizdomāties par tādu īpašību kā pašcieņa. Mums tā ir sevišķi vārīga lieta, jo nekādi negribam ielāgot, ka gods un pašcieņa ir tiešā veidā saistīti ar vērtībām, kam nav nekā kopīga ar savtīgu interesi. Izmantojot to, ka šodien cilvēkos ir vāja garīgā koncentrācija, varas manipulācijas ir vērstas uz to, lai tā tas arī paliktu. Gunas Zariņas fascinējošā spēle Johannas Virtanenas lomā visus šos jautājumus rosinošu impulsu veidā bez jebkādas didaktikas spēj iedēstīt mūsu smadzeņu centros, un tas ir vēl viens aktrises talanta spēka apliecinājums.
Dažus vārdus gribētos bilst arī par Johannas zinātnisko līdzstrādnieci Fionu, jo abu pētnieču sadarbības līnija gan projekta, gan cilvēciskajos ietvaros izrādē uzjundī vairākus papildu apsvērumus paģērošus jautājumus. Sabīnei Tikmanei tā nenoliedzami ir viena no pēdējā laika labākajām lomām, un aktrise ir pamanījusies tai atrast ļoti precīzu izteiksmes formu. Fiona – kreisi noskaņota feministe ar asu domāšanu, kas nebaidās skaļi paust tā saucamās neērtās patiesības, – ir tēls, kas mūsdienās arvien aktīvāk iesaistās sabiedriskās domas formēšanā, un viņas pozīcija ir rūpīgākas analīzes vērta. Ņemsim kaut vai to nepelnīto pārmetumu lavīnu Virtanenai, kurā, apspēlējot Orvela ''vienlīdzīgāko vienlīdzības" motīvu, Fiona iestājas pret sociālo nevienlīdzību. It kā jautājums no aktuālo cilvēktiesību sfēras ar marksistisku orientāciju, taču nevajadzētu aizmirst, ka sabiedrība ir gadu tūkstošos veidota hierarhiska struktūra un cilvēku dotumi un spējas nav un nekad nebūs vienādas. Mēs esam tikai ar saprātu apveltītas sabiedriskas būtnes, un labākas sadzīvošanas iespējas pasaulē joprojām ir meklējumu stadijā.
Liekot lietā izrāžu asistēšanā uzkrāto pieredzi, topošā režisore Linda Zaharova skatuves telpā ir radījusi atzīstamu iestudējumu, kurā nepazūd Juha Jokela teksta lielākā vērtība – aicinājums domāt dziļāk un plašāk. Viena otra mizanscēna izrādē gan ir nevajadzīgi estetizēta un personāžu rīcības impulsos līdz galam neizsvērta, taču tam šoreiz nav lielas nozīmes, jo pati luga uztveri virza no parādības telpā (redze) uz parādību laikā (dzirde) un ļauj katram pēc savas saprašanas akcentēt būtisko aplūkojamā autonomijas pētīšanas procesā. Protams, izrādes naratīvam ir intelektuāls mērķis, taču viens no mākslas uzdevumiem ir izraut mūs no sīkdomāšanas žņaugiem un pievērst publikas uzmanību komplicētāku procesu izpratnei. Viss apkārt notiekošais ir vairāk vai mazāk autonomu indivīdu darbības summa. Konstruktīvie spēki, ko iemieso cilvēka prāts un jūtas, vispirms ir detalizēti jāizprot, un tikai tad mēs tos varēsim ievirzīt harmoniskas sabiedrības veidošanā. Izrāde ir kā medus maize intelektam, kuras baudīšana lielā mērā palīdz to izprast un stiprināt mūsu pašapziņu.
Uzziņa
"Docentes", iestudējums Jaunā Rīgas teātra Jaunajā zālē
- Autors Juha Jokela, tulkotāja Lelde Rozīte, režisore Linda Zaharova, scenogrāfe Paulīne Kalniņa, kostīmumāksliniece Jana Čivžele, gaismumākslinieki – Mareks Lužinskis un Niks Cipruss.
- Lomās: Guna Zariņa, Sandra Kļaviņa, Elita Kļaviņa, Sabīne Tīkmane, Ivars Krasts, Ričards Murāns.
- Nākamās izrādes: 20., 21. decembrī (izpārdots).
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
