Piektdien, 5. jūnijā, Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT) pirmizrādi piedzīvos režisora Andreja Jarovoja veidotais fiziskā teātra iestudējums "stāv kas krīt" – izrāde bez teksta, kas ar kustībām vēsta par robežām, kas vieno un kas šķir.
Tās līdzautori ir dejotāji Edvards Kurmiņš un Mārtiņš Emīls Aržanovskis.
Izrāde vēsta par diviem brāļiem, kurus radniecība saista gan kā rotaļu, gan cīņu biedrus. Šis spēks padara viņus arī par mūžīgiem sāncenšiem, nepārtraukti liekot izaicināt vienam otru un pārbaudīt, kur beidzas viens un sākas otrs.
Šobrīd Ģertrūdes ielas teātris ir viens no spēcīgākajiem neatkarīgajiem teātriem, kas darbojas nu jau vairāk nekā 15 gadus. Savulaik visai urbānajās telpās industriālas ēkas augstajos stāvos teātra organizatori ik sezonu producē trīs līdz četrus jauniestudējumus un paralēli nodrošina ikmēneša programmu ar vairāk nekā 100 pasākumiem gadā.
"Izrādes mērķis ir nevis attēlot reālo, bet gan padarīt tajā iztēloto reālu. Teātris neataino pasauli, bet maina to. Izrāde ir enerģijas telpa, kas rodas starp mākslinieku un skatītāju. Skatītājs ir izrādes līdzautors, un teātris ir kopīga intīma pieredze," tā Ģertrūdes ielas teātris raksturo savu būtību.
Kopā ar producenti Maiju Pavlovu un aktieriem viens no teātra līdzradītājiem ir tā mākslinieciskais vadītājs kopš 2009. gada un režisors Andrejs Jarovojs. Absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra režijas programmu. Iestudējis izrādes Ģertrūdes ielas teātrī, Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Liepājas teātrī, arī piedalījies teātra festivālā "Homo Novus".
Starp viņa darbiem ĢIT ir "Gadalaiki. Faux pas" (2024, kopā ar Kristīni Brīniņu), "Tas ir viss, ko mēs varam" (2023, kopā ar Emīliju Bergu, Darju Turčenko, Vladimiru Goršantovu, Ramonu Levani), "Aspazija Ragana" (2022) un daudzi citi. Nacionālajā teātrī iestudēti Ingas Gailes "Neuzticīgie" (2009), JRT – Vasilija Sigareva "Plastilīns" (2004). Īpašs teātra notikums bija viņa iestudētie "Malkas ceļi" (ĢIT, 2020). 2021. gadā saņēmis "Spēlmaņu nakts" balvu par pārliecinošu konceptuālu eksperimentēšanu, kas rezultējas inovatīvās laikmetīgā teātra formās un atvērtos vēstījumos, sniedzot gan skatītājiem, gan izpildītājiem neviltotu jaunatklājuma prieku no izrādes uz izrādi.
Tūdaļ jau klāt tava, Edvarda Kurmiņa un Mārtiņa Emīla Aržanovska veidotā kustību izrāde "stāv kas krīt". Tās centrā ir divu brāļu stāsts, kas vēstīts tikai caur fizisko kustību un atveidots ar divu aktieru, Edvarda un Mārtiņa, starpniecību. Tu esi koncepcijas autors un režisors. Kā šī ierosme nonāca līdz nu jau taustāmam un redzamam rezultātam?
A. Jarovojs: Jā, pati ideja radās jau pasen. Mums process bija ar tādiem kā nelieliem pārrāvumiem, pa vidu vēl veidoju izrādi Gruzijā. Darbs pie izrādes sākās jau ziemā, tad divu mēnešu pauze... Kas ilgi nāk, ceru, ka labi atnāks.
Manu uzmanību šīs izrādes kontekstā piesaistīja tas, ka darbojas tikai divi aktieri, kuri atveido brāļus.
Ierosme šim materiālam bija pievērst uzmanību robežām. Tieši robeža vai siena bija sākuma impulss, par ko domāt un ar ko sākt strādāt.
Mums, cilvēkiem, ir tāda tieksme veidot un uzturēt robežas, tajā pašā laikā mums arī patīk tās pārkāpt. Un, par to domājot, nevarēju atrast labāku veidu, kā par šo runāt – par attiecībām, kas veidojas starp brāļiem.
17.3 °C
