16.1 °C
Ekonomikas ministrija (EM) ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", kas paredz ieviest pienākumu pārtikas un saimniecības preču tirgotājiem nodrošināt savos veikalos arī drukāto mediju tirdzniecību.
Priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzis EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, rosinot papildināt likumu ar jaunu pantu par obligātu preses izdevumu pieejamību veikalos. Konkrētas prasības izdevumu izvietošanai tirdzniecības vietās vēl noteiktu Ministru kabinets.
Ideju par šāda pienākuma noteikšanu veikaliem virzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija. Tās valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis iepriekš aģentūrai LETA pauda neapmierinātību, ka ir vairākas veikalu ķēdes, kuras kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas tirgot preses izdevumus. Lielākā no tām esot "Lidl". Situācijas risināšanai asociācija vērsās pie EM.
Tagad iesniegtajos priekšlikumos EM klāsta, ka
šāds regulējums veicinātu sabiedrības piekļuvi "uzticamai un daudzveidīgai informācijai visā Latvijas teritorijā,
kā arī mazinātu informatīvo nevienlīdzību starp Rīgu un reģioniem".
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka pēdējos gados būtiski samazinās drukātās preses izplatīšanas infrastruktūra, tostarp tiek slēgtas specializētās preses tirdzniecības vietas un pieaug izplatīšanas izmaksas. Daudzviet pārtikas veikali esot kļuvuši par vienīgajām regulāri pieejamajām vietām, kur iespējams iegādāties preses izdevumus.
Priekšlikuma iesniedzējs uzskata, ka šāda kārtība veicinātu reģionālo un vietējo mediju ekonomisko ilgtspēju, kā arī stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un mazinātu riskus, kas saistīti ar kvalitatīvas informācijas pieejamības samazināšanos. EM traktējumā, drukātās preses tirdzniecībai nepieciešami minimāli resursi un daudzi tirgotāji šo pakalpojumu jau nodrošina, līdz ar to iecere uzskatāma par samērīgu.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs, komentējot EM rosinājumu, norādīja, ka gadījumā, ja tā mērķis ir mazināt viena uzņēmuma monopolu un veicināt tā darbību plašākās sabiedrības interesēs, šāds risinājums vērtējams pozitīvi.
Vienlaikus Danusēvičs uzsvēra, ka šādai pieejai vajadzētu būt brīvprātīgai, nevis noteiktai kā obligātai prasībai.
Vaicāts, kādēļ tirgotāji ne vienmēr savā klāstā iekļauj preses izdevumus, Danusēvičs norādīja, ka lēmumu par to, kur un kādi izdevumi tiek izplatīti, pieņem SIA "Preses serviss". Ja kāds veikals vēlas pārdot preses izdevumus, tad jautājums ir, vai "Preses serviss" vēlas tos piegādāt.
Pēc Danusēviča teiktā, lai tirgotāji varētu paplašināt savu klāstu ar preses izdevumiem, "Preses servisam" jābūt gan vēlmei, gan iespējām nodrošināt preses piegādi, kā arī izdevumu savākšanu vai likvidēšanu. Šādā gadījumā tirgū rastos papildu ieņēmumi no preses izplatīšanas.
