1.4 °C
Piektdien, 28. novembrī, Dailes teātra Jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvos Latvijā plaši zināmā seriāla "Nelūgtie viesi" aktiera Niklāva Kurpnieka debijas darbs režijā "Nāve un meitene".
Viņa izvēlētā Ariela Dorfmana luga skatītājam liek uzdot jautājumus par varmākas un upura attiecībām ar sevi, likumu un taisnīgumu dažādos laikmetos. Triju aktieru kamerdarbs iezīmēs psiholoģiska trillera žanru Dailes repertuārā un, iespējams, pavērs plašākas darbības iespējas arī turpmākajai Niklāva Kurpnieka darbībai.
Kā pie tevis ieradās izrādes "Nāve un meitene" tēma?
N. Kurpnieks: Nu jau pirms pieciem gadiem sapratu, ka gribu uztaisīt izrādi. Vēlējos redzēt, kā uz skatuves strādā tas, kas ir manā galvā. Tad nu sāku meklēt piemērotas lugas. Meklēju ilgi, gandrīz gadu. Tad sāku iedziļināties kino materiālā, uzdūros Romāna Polaņska filmai "Nāve un meitene" (1994, galvenajā lomā – Sigurnija Vīvere. – A. R.) un uzzināju, ka filmas literārā avota – lugas (1990) – autors ir (čīliešu\argentīniešu izcelsmes) rakstnieks Ariels Dorfmans. Tā nu sarunāju radus un draugus ar domu, ka izrāde taps, tikai nezinājām vēl – kur. Abi mani bērnības draugi – Deivids Barons un Edgars Laimīte – palīdzēja segt izrādei nepieciešamos izdevumus. Vienkārši tāpat, bez iemesla, jo viņi gribēja, lai man izdodas īstenot ieceri.
Tātad ideja jau bija dzimusi, bet pie Dailes teātra vadības negāji?
Gāju, gāju. Bet nebija nekāda iemesla man ko dot. Tas notika tik sen, ka es, godīgi sakot, vairs neatceros, vai jau pašā sākumā gāju pie (Jura) Žagara, Dailes teātra direktora. Jau tad meklēju alternatīvas izrādīšanas platformas. Štukojām par radošo telpu "Oratorio", sākām mēģinājumu procesu, bet tas pēc nedēļas pārtrūka, jo viens aktieris mani mazliet apčakarēja. Tad, saprotams, bija lieki izdevumi un visādas tādas lietas. Bet tie visi ir sīkumi. Tad devos pie Žagara un Viestura Kairiša (Dailes teātra mākslinieciskais direktors). Bet nav jau pamata – uzskatīt, ka tas ir kas rādāms skatītājam. Tāpat kā šobrīd ir ar aktiera profesiju – sociālo tīklu influenceri raksta, ka viņi ir arī aktieri. Nu, tad visi arī var teikt, ka ir režisori, jo uzrakstījuši scenāriju pasākumam vai kā tamlīdzīgi. Režija profesionālā teātrī tomēr prasa noteiktu lietu kopumu, kam ir jābūt, lai rezultāts būtu skatāms un izrādi pirktu. Vai man tā būs – nav ne jausmas. Uzzināsim pēc pirmizrādes.
Esmu tikai skatītāja lomā, nepārzinu teātra menedžmentu. Bet iedomājos situāciju – tu kā aktieris ar labu pieredzi profesijā ierodies pie teātra vadības ar lūgumu dot iespēju sevi pierādīt jaunā ampluā esošā teātra ietvaros. Un seko atteikums. Vai tev šis tomēr šķiet okei?
Tas izklausās skarbāk, nekā patiesībā bija. Mums nav tādu "kafkisku" attiecību – ka es aizeju pie institūcijas vadības, viņi man saka – nē, es aizeju mājās un raudu. Bija drīzāk tā. "Vecīt, ja mēs tev iedosim naudu scenogrāfijai un darbinieku algām, iedosim skatuvi un laiku, tad visi pārējie aktieri domās – es tad arī gribu taisīt izrādi!" Galu galā ar teātri sadarbojies Džons Malkovičs, Lukašs Tvarkovskis. Latvijas spilgtākie talanti. Iedot izrādi Kurpniekam, kamēr visi citi stāv rindā...
Kas tevi uzrunāja lugas "Nāve un meitene" tēmā?
Vēlējos psiholoģisko stīgu izrādē un to arī atradu. Mani uzrunāja varmākas kategorija ne tikai māju izpratnē, bet pasaules kontekstā. Kas notiks tad, kad varmāka beigs darīt citiem pāri? Jo, piemēram, šīs lugas darbība norit Čīles diktatora Augusto Pinočeta valdīšanas laikā, kas bijis viens no briesmīgākajiem posmiem valsts pastāvēšanā. Vēlāk viņš jau gadiem ilgi spieda rokas nākamajiem politiķiem, omulīgs kundziņš, ne viņš sēdēja cietumā, ne kaut procentu dabūja atpakaļ no tā, ko nodarījis. Šajā lugā tas tiek apspriests. Kas ir ētiski pareizs sods varmākam? Pat ārpus diktatūras valstīm – es nezinu, kur pasaulē soda mērs ir atbilstošs pāridarījuma lielumam.
Tu iezīmē mūsdienās aktuālu tēmu loku. Kas ir bijis izaicinoši tieši izrādes uzbūvē no punkta A līdz Z?
Jā, nu, izrādei paredzēto materiālu esmu lasījis reizes simts, arī tulkojis reizes četras. Katru tekstu un vārdu zinu no galvas. Neesmu inscenētājs kā Kairišs, nevaru radīt kaut ko milzīgu, estētiski skaistu, ar skaistu, lielu bildi priekšā. Man arī nav vēlēšanās taisīt šādas izrādes. Galvenais ir "teksta spriedze, stīga starp aktieriem. Grūti ir tas, ka katru teikumu savā galvā dzirdu kaut kā noteikti un gribu tāpat dzirdēt no aktiera. (Un stāsts ir) ne tikai par intonāciju. Līdz ar to ļoti detalizēti strādājam ar tekstu, lai nav šī aktierēšanās. Lai ir pa īstam, un to pieļauj Jaunās zāles nelielā ietilpība. Un otrs – luga ir ciešanu un sāpju piesātināta, tur aiziet pilnīgs Veidenbaums. Mēģinām izvairīties no šī... Mani nekas vairāk nekaitina kā aktieris, kurš cieš divu stundu garumā.
Kā ar praktiskiem izaicinājumiem, izrādi veidojot?
Sākumā – ārpus teātra – izaicinājums bija tieši menedžments. Producenta darbs, ko kādu brīdi veicu, piemēram, sarunās par iespējamo finansējumu izrādes scenogrāfijai ar Līgu Plaudi un nekustamo īpašumu aģentūru "Vestabalt". Man bija šie kontakti kopš laika, kad filmējos "Bezvēsts pazudušajās", seriāla filmēšana noritēja Mālpils muižā, kuru šobrīd pārvalda Līgai piederošs uzņēmums un viņa pati. Viņai "Bezvēsts pazudušās" patika. Līga pilnīgi negaidīti mani uzklausīja un piedāvāja savu palīdzību. Tas man iedeva labu atspērienu, ka mani – nevienam nezināmu aktieri – pie tam vēl režijā gatavi atbalstīt cilvēki, kuri šajā dzīvē kaut ko jau sasnieguši. Vēlāk palīdzēja teātra producenti. Bet šobrīd... Kad izrādi pirmo reizi prezentējām, galveno lomu izpildīja mana sieva, aktrise Lolita Kurpniece. Dažādu apsvērumu dēļ šobrīd Paulīnas lomu izpilda Madara Viļčuka. Ņemot vērā, ka Paulīne ir galvenā varone, caur kuru iet visi notikumi, tad izrāde ir jāveido pilnībā no jauna.
Vai tava ilggadējā sadarbība ar Leldi un Vladu Kovaļoviem kopš "Bezvēsts pazudušajām" un "Nelūgtajiem viesiem" ir noslēgusies?
Kino sadarbības nenoslēdzas, tās jau sākumā ir terminētas līguma ietvaros. Mums visiem radās sajūta, ka mākslinieciskajos mērogos vajag vienam no otra atpūsties. Vlads ir arī savu režijas darbu scenārists. "Bezvēsts pazudušās" gan rakstīja Lelde Kovaļova, savukārt Vlads nav literāru darbu autors. Viņš mani šobrīd pazīst kā savus piecus pirkstus un jau zinātu, kā atveidoju lomas, kāds esmu darbā. Līdz ar to Vlads gribēja paņemt pauzi. Tomēr man ar Kovaļoviem joprojām ir vislabākās attiecības.
Saistībā ar pērno "Lielā Kristapa" balvu pasniegšanu sabiedriskajā medijā izskanēja joks par "neielūgtajiem viesiem", acīmredzami atsaucoties uz seriāla producentes Leldes Kovaļovas 2025. gada janvārī "Facebook" ierakstīto komentāru par "Nelūgto viesu" neiegūtajām nominācijām. Tiesa, joks šķita nekorekts, tomēr šī situācija labi ilustrē Latvijas kinoindustrijas ainu. Ir radies iespaids, ka Kovaļovu tandēmu pašmāju kino vides prestižajā galā ne līdz galam ieredz. No vienas puses, ir valsts apmaksāti kino projekti, otrā svaru kausā – "Nelūgtie viesi" ar pašu sarūpētu finansējumu, rekordlielu skatītāju atsaucību un plašu mārketinga kampaņu.
Tā gan ir lieta, kur savu galvu nebāžu. Mēģināšu savu domu noformulēt, lai nepateiktu kaut ko baigi skandalozu... Mans tētis visu mūžu strādāja kultūrā – bija Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centra direktors, tā tolaik bija viena no lielākajām kultūras institūcijām Latvijā. Pirms tam vadīja Jelgavas rajona kultūras nodaļu. Man jau bērnībā radās iespaids, ka savu kāju kultūrā nesperšu. Jo, piemēram, kā notiek darbs programmēšanā? Jūs ar džekiem sarunājat rakstīt kodu, lielos vilcienos, nepastāv savstarpējas konkurences, jums ir viens mērķis. Sportā tāpat – ja esi ātrāks, tu esi ātrāks. Tur tās mērauklas ir skaidras, bet kultūras industrijā tādas nav. Esmu aktieris desmito gadu un varu teikt, ka sāku pilnīgi nepareizā formātā. Man svarīgas bija balvas, novērtējums. Lai visi zina, ka esmu labākais. Kopš esmu guvis atzinību par savu darbu, man šīs lietas par "Spēlmaņu naktīm" un "Kristapiem" pārstāja sāpēt. Bet es ļoti labi saprotu to sajūtu. Jo šīs balvas radošajai komandai tomēr iedod prestižu – ka citi redz. Iegūt finansējumu arī ir vienkāršāk. Un tomēr, tīri hipotētiski, tik mazā Latvijas vidē personālijas varētu būt saistītas. Mēs esam tik mazi, un tie, kas dod un saņem naudu, ir savstarpēji pazīstami. Šis cilvēkfaktors nav izslēdzams, un tā ir arī citos projektu konkursos. Es pilnīgi bez pamatojuma un pierādījumiem uzskatu, ka, jā, tā varētu būt problēma. Jebkurā gadījumā – šī kultūrvide ir ļoti jūtīga, ir viegli iztēloties kaut kādus scenārijus. Bet... kas taisīja pēdējo "Kristapu"?
"Lielā Kristapa" režisors bija Matīss Kaža.
Nu, redzi. Viņš tagad ir "oskarots" producents, kino industrijas gurmāns. Un viņš, visticamāk, "Nelūgtos viesus" ir redzējis. Ja Kaža par to var normāli iejokot, es pat uzskatu, ka tā no viņas (Leldes Kovaļovas) puses ir cieņa. Jo mēs jau saprotam – nelūgtie nav ielūgti uz "Kristapu". Visus seriāla izrādīšanas mēnešus par to vien runā, arī – profesionāļu aprindās. Visi aktieri tur grib būt, un tie, kuri ir bijuši, šo procesu izbauda. Kažam, domāju, šobrīd sevi vairs nav jāpierāda. Ja viņš ar mazu atsauci var šādi atgādināt – mēs izlaidām vienu no populārākajiem un, iespējams, kvalitatīvākajiem projektiem šobrīd Latvijā... Matīsam patīk ironija, un viņš to ievieš arī savās izrādēs. Šķietami iesmej par kaut ko, bet iesmej par to, ka citi iesmej.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
