Digitālā vardarbība pieaug: Serbijā sievietes cieš no masveida vajāšanas un viltotiem kailfoto

Serbija Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju parakstījusi 2011. gadā, spēkā tā stājās 2012. gadā.

Šajā Balkānu valstī lielu lomu spēlē pareizticība. Serbijā ir ap 6,5 miljoniem iedzīvotāju. Latvijā nesen raisījās plašas diskusijas par Stambulas konvencijas ratificēšanu un par to, ko citām Eiropas valstīm iesaka konvencijas uzraugi. Ko eksperti secinājuši Serbijā? Piecu gadu laikā kopš GREVIO pirmā ziņojuma Serbijā konstatēti trūkumi sieviešu tiesību un drošības jomā. 

Serbijā kopš gada sākuma nogalinātas 14 sievietes. Nevalstiskā organizācija "FemPlatz" jau 2023. gadā secināja, ka ik pēc divām nedēļām kāda sieviete tiek nogalināta savās mājās no partnera rokas. Taču valsts joprojām nav noteikusi femicīdu (sieviešu slepkavību, pamatojoties uz viņu dzimumu) kā atsevišķu noziedzīgu nodarījumu.

GREVIO ir starptautisku ekspertu grupa, kas regulāri vērtē katras valsts likumus un praksi Stambulas konvencijas īstenošanā, sniedz rekomendācijas, veic izmeklēšanu smagos pārkāpumos. GREVIO tematiskās izvērtēšanas ziņojumā, ko Eiropas Padome publicēja septembra beigās, uzsvērts, ka Stambulas konvencija atzīst femicīda uzraudzības mehānisma nozīmi. Šis pasākums iekļauts Serbijas Stratēģijā vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (2021–2025), kas sākotnēji tika uzskatīta par progresu. Taču daudzi tajā paredzētie pasākumi – tostarp femicīda uzraudzības mehānisms – netika ieviesti.

GREVIO ziņojumā izcelti nelabvēlīgi procesi Serbijā, piemēram, pret dzimumu vērstu ideoloģiju pieaugums. "Ir samazināta pilsoniskā telpa organizācijām, kas aizstāv sieviešu tiesības – naidīga vide, spiediens, draudi, fiziski uzbrukumi, ierobežoti resursi," saka Autonomā sieviešu centra pārstāve Tanja Iņjatoviča.

Ziņojumā norādīts arī attēlu izmantošanas ļaunprātības un digitālās vardarbības pieaugums, kā arī strukturāla diskriminācija pret romu sievietēm un meitenēm. Pētījumi apliecina, ka katrai desmitajai vidusskolniecei Serbijā ir izplatīti privāti attēli bez viņas piekrišanas.

Digitālā vardarbība ietver arī viltus kailfoto veidošanu ar mākslīgā intelekta palīdzību. "BIRN" ("Balkan Investigative Reporting Network" – Balkānu izmeklējošās žurnālistikas tīkls. – Red.) izmeklēšana parādīja, ka "Telegram" grupās Serbijā desmitiem tūkstošu lietotāju dalās ar viltotiem "izģērbtu" sieviešu attēliem.

Kopš 2020. gada tiesās skatītas vismaz 15 lietas, kas saistītas ar attēlu izmantošanu seksuālai vardarbībai, – 14 gadījumos tiesa atzina cietušās prasības, vienā lietā prokuratūra atteicās no apsūdzības. 

"Ir vērojams digitālās vardarbības pieaugums un intīmu attēlu masveida izplatīšana, taču institūciju reakcija ir satraucoši vāja," 

uzsver Iņjatoviča. Viņa uzskata, ka GREVIO ziņojumiem nav jūtamas ietekmes uz Serbijas varas iestāžu rīcību. "Par to liecina pēdējo piecu gadu rezultāti. Parlamenta komitejas nav pat izskatījušas GREVIO ziņojumu, un tas nav ticis prezentēts Nacionālajā asamblejā, lai gan tā ir saistība saskaņā ar Stambulas konvenciju."

Politiķu stereotipi

Spēcīgākais vilnis pret feminismu Serbijā parādījās 2021. gadā pirms Dzimumu līdztiesības likuma pieņemšanas. To veicināja labējās grupas un valdības koalīcijas pārstāvji. Valdošās partijas SNS deputāts Vladimirs Dukanovičs paziņojis, ka likumu ikdienā apzināti ignorēs kā "pretošanās formu tam idiotiskajam aktam".

Drīz pēc likuma pieņemšanas Konstitucionālā tiesa apturēja tā darbību, sākot tā atbilstības pārbaudi. Strīds galvenokārt skar terminu "dzimums" un dzimumjūtīgas valodas lietošanu publiskajā sektorā un medijos. Intervijās ar ievērojamiem sabiedriskajiem darbiniekiem bieži tika pausti uzskati, kas noliedza dzimumu nevienlīdzību, mazināja feminisma nozīmi un pārcēla vainu uz sievietēm, bieži vien attēlojot feminisma kustību kā "vīriešu nīdēju" un feministes – kā agresīvas.

Ziņojumā secināts, ka mediju personības – parasti tās, kas ir pietuvinātas valdībai, – ir galvenās naida runas izplatītājas un šī naida runa ļoti bieži ir saistīta ar dzimumu.

Iņjatoviča norādīja, ka kultūras un mediju loma šajā jautājumā ir ļoti nozīmīga, taču "tie ir dziļi sašķelti, tāpat kā sabiedrība kopumā". "Trūkst regulējuma mediju izdevumiem, kas izplata diskrimināciju un naida runu, kā arī sensacionālam vardarbības pret sievietēm un meitenēm atspoguļojumam, kas novirza uzmanību no valsts atbildības uz individuālu atbildību, bieži vainojot pašas upures," sacīja Iņjatoviča.

Baznīca ietekmē grāmatu saturu

Centienus novērst ar dzimumu saistītu naida runu un stereotipu izplatīšanu būtiski ietekmē arī izglītības sistēma, taču šajā procesā ir arī citi "spēlētāji" – baznīca un konservatīvās grupas.

2022. gadā Serbijas Pareizticīgā baznīca reaģēja uz bioloģijas mācību grāmatu pārskatīšanu un pieprasīja grozījumus. 

Piedāvātajās izmaiņās bija iekļauti skaidrojumi par atšķirību starp bioloģisko dzimumu un dzimumidentitāti, kā arī skaidrs apgalvojums, ka transpersonas, interseksuālas personas, homoseksualitāte un biseksualitāte nav slimības. 

Taču tas baznīcai un labējām organizācijām nebija pieņemami. Pēc to intensīvas kampaņas Izglītības ministrija lika atkārtoti pārskatīt bioloģijas mācību grāmatas un mainīja skaidrojumu par seksuālo orientāciju un dzimumu. Pašreizējās grāmatas "vairs neietver naratīvus, kuru mērķis ir mazināt stigmu", secināja GREVIO.

Vardarbība politiskās cīņās

Serbija jau vairāk nekā gadu piedzīvo dziļu politisku krīzi. Studentu protesti sākās pēc 2024. gada 1. novembra traģēdijas Novi Sadā, kur sabruka dzelzceļa perona nojume, nogalinot 16 cilvēkus. Valdību aizstāvošie mediji un amatpersonas izmanto dzimuma vardarbības naratīvus, lai uzbruktu sievietēm protestētājām. Piemēram, augustā protestos Belgradā aizturētajai 22 gadus vecajai Nikolīnai Sindjeličai policija atņēma telefonu. Viņa apsūdzēja specvienības komandieri fiziskā uzbrukumā un draudos izvarot. Drīz pēc tam sociālajos tīklos un televīzijā parādījās viņas intīmi attēli, kas uzņemti laikā, kad viņa bija nepilngadīga. Mediju regulators nereaģēja.

Dzimuma naida retorika joprojām ir efektīvs instruments, lai diskreditētu politiskās pretinieces, attēlojot tās kā "iracionālas" un nevērtas izteikties par valsts politiku.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes