Ukrainā — kārtējā šausmu nakts, Kannās "Grand Prix" — "labajam krievam"

79. Kannu kinofestivāla "Grand Prix" saņēmusi emigrācijā Francijā dzīvojošā krievu režisora Andreja Zvjaginceva spēlfilma "Minotaurs", kas 2025. gada rudenī filmēta Rīgā, bet ar galveno balvu – "Zelta palmas zaru" – godalgota rumāņu režisora Kristiana Mundžu drāma "Fjords" par kristiešu ģimeni Norvēģijā.

K. Mundžu šis ir jau otrais augstākais Kannu apbalvojums. "Filmas vēstījums ir par iecietību, iekļaušanu un empātiju. Tās ir brīnišķīgas vērtības, ko mēs visi lolojam, bet mums tās biežāk jāīsteno praksē," viņš sacīja.

Zvjaginceva filma uzņemta Rīgā; tā ir izmantojusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ekonomisko instrumentu – līdzfinansējumu ārvalstu filmu veidošanai, servisa producents ir Latvijas kompānija "Forma Pro Films", bet to pamatā ir finansējušas Francija un Vācija.

Jāpiebilst, ka 21. maijā Kannās ar ovācijām pirmizrādi piedzīvoja arī Viestura Kairiša spēlfilma "Uļa" ar Kārli Arnoldu Avotu galvenajā lomā.

No "neatgriešanās punkta"

Karam sākoties, no Krievijas emigrējušais kritiķis Antons Doļins portālā "Meduza" uzsver, ka "Minotaurs" ir pirmā krievu spēlfilma, kas nopietni un bez kompromisiem pievēršas "speciālajai militārajai operācijai" jeb Krievijas pilna apmēra iebrukumam Ukrainā, karš tajā pietuvināts ļaunumam visaugstākajā pakāpē. "Tomēr filmā, tāpat kā trīs iepriekšējās (šī ir A. Zvjaginceva sestā filma. – A. B.) – "Helēna" , "Leviafans" un "Nemīlestība" –, nav par netikumīgiem politiķiem vai, Dievs pasarg’, "sliktu tautu", bet par morālu izvēli, kura cilvēkam reizēm ir jāveic, līdz galam to neapzinoties un mainot savu dzīvi. Un – kas vēl sliktāk – mainot dzīvi arī citiem cilvēkiem, kas atrodas viņa varā."

Filmas recenzijās izskan, ka "Minotaura" idejas pamatā ir franču režisora Kloda Šabrola 1969. gadā tapušais psiholoģiskais trilleris "Neuzticīgā sieva" (Edriana Laina rimeiks uz ekrāniem iznāca 2002. gadā), tomēr autors tā ideju ir ietērpis pilnīgi citās krāsās un simboliskajā vēstījumā.

Zvjaginceva filmas "Minotaurs" galvenais varonis – Krievijas un Ukrainas kara fonā rūpju nomāktais biznesa vadītājs Gļebs (Dmitrijs Mazurovs) – saskaras gan ar personiskās dzīves problēmām – sievas Gaļinas (Irisa Ļebedeva) neuzticību, gan ar "no augšas" nākušo pavēli nodrošināt vismaz 14 jauniesauktos Krievijas armijā. Šis skaitlis ir no mīta par Minotauru, tieši tik nevainīgu upuru atēnieši sūtīja pie briesmoņa labirintā. Tā nu Gļebam "augstākā labuma" vārdā (nē, tas nav atbalsts karam, bet pārējo darbinieku dzīvības glābšana, vismaz Gļebam tā liekas) nākas pastrādāt, kā viņam liekas, "mazo ļaunumu" un upurēt šos cilvēkus. Antons Doļins uzsver: "Tas ir neatgriešanās punkts, lai gan apziņa par to nerodas uzreiz." Savukārt kritiķe Susanna Alperina raksta, ka "filma izpēta, kādā situācijā cilvēkā izpaužas zvēra instinkti, kad viņš pārstāj sevi vadīt un pārvēršas sadusmotā zvērā, ar kuru cīnās nobaidītie upuri labirintā. Zvjagincevs notikumus nefiksē emocionāli kliedzoši, bet kā ķirurgs ar skalpeli, precīzi un aprēķinoši saprotot, kur griezt un kur ārstēt."

Antons Doļins uzsver, ka senais arhetipiskais pamats filmā savienojas ar skaudru mūsdienu vēstījumu: Krievija ir ne vien pārvērtusies zonā, kurā nedarbojas likumi (pie tā visi jau ir sen pieraduši), bet arī notiek neskaitāmi nesodīti noziegumi.

"2026. gadā ar to nepietiek"

Neraugoties uz to, ka katra Zvjaginceva filmas pirmizrāde ir liels notikums (tā notika 19. maijā Kannu galvenajā konkursā), režisora teiktais apbalvošanas ceremonijā ir sacēlis sašutuma vētru sociālajos tīklos – gan "labo krievu", gan putinistu vidū. Viņš teica: "Miljoniem cilvēku abās frontes pusēs šobrīd sapņo par vienu – lai izbeigtos neskaitāmās cilvēku slepkavības. Un vienīgais cilvēks, kurš var apturēt šo gaļasmašīnu, – esat jūs, Krievijas Federācijas prezidenta kungs. Beidziet šo asinsizliešanu. Visa pasaule to gaida."

Godalgotā ukraiņu režisore Tetjana Khodakivska raksta: "Nu, pirmkārt – ne visa pasaule gaida, daži aktīvi cīnās, pārsvarā Ukrainas armija. Otrkārt, es par to nesapņoju. Tas, ko es vēlos, ir atbildība tiem krievu karavīriem, kuri nogalināja civiliedzīvotājus, tiem krievu karavīriem, kuri izvaroja ukraiņu sievietes un bērnus; tiem skolotājiem, kas indoktrinē ukraiņu bērnus, lai pārvērstu viņus par karavīriem Krievijas armijai; tiem Krievijas civiliedzīvotājiem, kuri šobrīd strādā kara rūpnīcās, lai ražotu raķetes, kuras rīt nogalinās bērnus, Ukrainu vai citas valstis."

Balvu pasniegšana Kannās un Zvjaginceva uzstāšanās tieši sakrita ar šausmu nakti Ukrainā. Ukrainas Gaisa spēki ziņo, ka naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 90 raķetes un 600 dažādu tipu lidrobotus.

"Kijivā kārtējā elles nakts. Divi nogalināti, ap 50 ievainoto, būs vēl mirušie. Tas pats – citur Ukrainā. Pa to laiku Kannās "Grand Prix" piešķir "labajam krievam" Zvjagincevam par citu nevainīgo krievu ciešanām. Pateicības runā Zvjagincevs uzrunā "prezidenta kungu", lūdzot pārtraukt karu. Cilvēki, kam galvā kāpostu sula, uzgavilē. Pārējie – nu, ko pārējie. Cars labs. Vai slikts. Bet viņš viens," sociālajos tīklos raksta Ukrainas atbalsta biedrības valdes locekle, biedrības "Latvijas ukraiņu kongress" pārstāve Jana Streleca.

"Zvjaginceva runu varēja uzskatīt par drosmīgu 2014. gadā (vai 2008., vai 2000. gadu sākumā), taču 2026. gadā ar to nepietiek. (..) Uz skatuves redzēju vīrieti, kurš tiek uzskatīts par vienu no talantīgākajiem, gudrākajiem, ražīgākajiem Eiropas filmu veidotājiem. Tomēr neko nedzirdēju par pretošanos, cīņu par savu brīvību un cieņu. Viņš žēlastības dēļ lūdzās kara noziedznieku," raksta ukraiņu žurnāliste Darja Badiora.

"Zvjaginceva uzstāšanās vienalga izraisīja lielu neapmierinātību – vienkārši tāpēc, ka viņš atgādināja, kura vainas dēļ ir izcēlies šis karš. Tā turpināšanās piekritēji uzreiz centās Zvjagincevam pierādīt, ka ne jau Putins sāka karu un ne jau viņš to turpina ar mērķi iekarot kaimiņvalsts teritoriju," pausts kādā viedoklī. "Nu, pateica, it kā tas kaut ko izmainīs. Lūgt Putinu apturēt karu, kas ir viņa dzīves jēga, nozīmē to pašu, ko ieteikt vampīram nedzert asinis, bet ēst putru un dārzeņus," raksta kāds cits sociālo tīklu lietotājs.

Pats režisors saka, ka "šī ir pacifistiska filma, kas iebilst pret Vladimira Putina režīma karu Ukrainā. Taču šī opozīcija atklājas tikai starp rindām, starp attēliem."

Uzziņa

Kannu kinofestivāla laureāti

• "Zelta palmas zars" – rumāņu režisora Kristiana Mundžu drāmai "Fjords" par kristiešu ģimeni Norvēģijā.
• "Grand Prix" –Andreja Zvjaginceva kara drāmai "Minotaurs".
• Labākais režisors – Havjērs Kambo un Havjērs Rossi par filmu “La Bola Negra” un poļu režisors Pāvels Pavlikovskis par filmu “Vaterland”.
• Labākā sieviešu loma – beļģu aktrise Virdžīnija Efira un japāņu aktrise Tao Okamoto par tēlojumu drāmā "Viss pēkšņi", kas tika uzņemta pansionātā.
• Labākā vīriešu loma – beļģu duets Emanuels Makija un Valentīns Kampāne – par tēlojumu Lūkasa Donta režisētajā Pirmā pasaules kara geju drāmā "Gļēvulis".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Nedēļas abonements

Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.

10 raksti tikai par 0,50 €

• Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
• Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
• Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus

Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.

Foto: Lasi.lv

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu