18.6 °C
Cilvēks. Apvieno kopīgam mērķim. "Pats saimnieko labi un profesionāli", "diskusijās nosvērts, taču ar savu viedokli", "no zemniekiem runātājiem noformulēt sakāmo prot vislabāk" – plašākai sabiedrībai līdz pagājušajai nedēļai mazāk zināmo biedrības "Zemnieku saeima" vadītāju Juri Lazdiņu raksturo līdzgaitnieki, kuri tāpat kā viņš savas tagadējās lielsaimniecības dažādos Latvijas novados sākuši veidot jau vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem.
No aprindām, kur Juri pazīst tikpat labi kā māsu vai brāli, minētie raksturojumi faktiski ir ļoti liela atzinība. Dobelnieka J. Lazdiņa vadītā saimniecība pieskaitāmi tam lauku uzņēmēju elites klubam, kas apsaimnieko tūkstošiem hektāru un apgroza miljonus. Aiz katras no šīm samērā nedaudzajām lielsaimniecībām Latvijas laukos stāav kāda konkrēta spēcīga personība. Apvienot kādam kopīgam mērķim tādus cilvēkus, kuri paši ikdienā pieraduši komandēt, maigi sakot, nav tas pateicīgākais darbs. Taču Lazdiņa kungam tas izdodas. Acīmredzot arī patīk, jo biedrību "Zemnieku saeima" dobelnieks vada ne jau pirmo pilnvaru termiņu.
Tā kā pašvaldību vēlēšanās Juris Lazdiņš kandidējis no Latvijas Reģionu apvienības, viņam netrūkst arī oponentu, kuri, piemēram, tagadējiem lauksaimnieku protestiem pārmet politisko angažētību. Citi pārmet "mērkaķošanos" pakaļ Eiropas zemniekiem, par kuru problēmām mūsējiem patiesībā vajagot priecāties, jo cienījamie kolēģi Rietumos subsīdijas visu laiku saņēmuši daudz lielākas nekā mūsējie.
Tomēr par to, ka lauksaimniecībā samilzušu, gadiem nerisinātu problēmu netrūkst, šaubu laikam gan nav nevienam. Ja "traktoru parādes" reģionos un citus iespējamos protestus nekoordinētu Zemnieku saeima, droši vien tie notiktu tāpat, atbildību un līderību uzņemoties citiem laucinieku pārstāvjiem – viedtālruņu čatos, organizējoties protestiem pirms nedēļas, aktīvi piedalījušies vismaz pieci tūkstoši aktīvistu no visas Latvijas, kamēr Zemnieku saeima apvienojot ne vairāk par tūkstoti biedru.
Salīdzinot ar pērnruden Slampē sasaukto lauksaimnieku sapulci, kuru arī vadīja Juris Lazdiņš,
nupat aizvadītās protesta akcijas un sekojošās sarunas ar amatpersonām atstājušas pārdomātāka, daudz sagatavotāka procesa iespaidu.
Primitīvie, agrāk labi strādājošie argumenti, ka "bez mums jūs visi paliksiet badā", palikuši tikai atsevišķu indivīdu emocijās. Ja runājam tieši par lielajām lauku saimniecībām, ar kurām, skatoties no malas un īsti nezinot, kas "lācītim vēderā", varam lepoties kā sasniegumiem, ko devusi brīvā Latvija, ejamā taciņa starp divām dziļām aizām palikusi pavisam šaura. Vienā pusē ir sabiedrības diezgan pamatotās aizdomas, ka mūsu bagātie tikai raud, otrā pusē – tās pašas birokrātijas un valdīšanas nokaitinātie uzņēmēji citās nozarēs. Kādēļ vienmēr jāatbalsta tikai lauksaimniecība, kuras pārstāvji jau kopš neatkarības atgūšanas pirmās dienas ir sludinājuši, ka tūlīt izputēs?
Izskatās, ka Juris Lazdiņš ļoti labi saprot, uz cik šaura celiņa tagad atrodas modernā lauksaimnieka reputācija kopumā. Iespējams, problēmas risinātos ātrāk un arī sabiedrības atbalsts rastos lielāks, ja viņš aizdomātos, ka sabiedrotajos jāaicina arī citi uzņēmēji – grūti iedomāties kādu nozari Latvijā, kurai nebūtu vajadzīga uzklausīšana, dialogs un gadiem atliktu problēmu risināšana.
Aizdomas. Būtu atlaisti tāpat
Pagājušajā nedēļā Latvijas sabiedrība saņēma ziņu – paši, bez garas tielēšanās no amatiem atkāpušies VAS "Latvijas Pasts" ("LP") padomes locekļi Raimonds Dūda un Ivars Blumbergs.
Ņemot vērā, ka šī padomes sastāva sasniegumus nav iespējams saskatīt pat ar lielu lupu, tas drīzāk jāvērtē kā slavējams, nevis satraucošs notikums, ja vien nebūtu jāuztraucas par paša "Latvijas Pasta" nākotni.
Salīdziniet šos divus tekstus. "Jaunā "Latvijas Pasta" nākotnes attīstības stratēģija ir ļoti ambicioza. Tā paredz ievērojamu sūtījumu piegādes, tranzīta un finanšu pakalpojumu biznesa jomu transformāciju un strauju attīstību, nodrošinot klientu vajadzībām vispiemērotākos risinājumus." Tas ir fragments no "LP" bijušā padomes priekšsēdētāja Raimonda Dūdas ieraksta sociālajos tīklos ap viņa iecelšanas laiku 2021. gada novembrī. Un šo: "Patlaban "Latvijas Pasts" atrodas smagā finanšu situācijā – tiek slēgtas nodaļas un atlaisti darbinieki, bet tikmēr Dūda pagājušajā gadā no septembra līdz decembrim vairākas reizes devās uz Šveici, iztērējot mācību komandējumos aptuveni 25 000 eiro. Šie padomes ekstravagantie tēriņi un nerēķināšanās ar darbiniekiem un iedzīvotājiem ir īstais iemesls, kāpēc dialogs ar ministriju bija apstājies strupceļā." Tā "LP" padomes atkāpšanās sakarā izteicies Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs. Un vēl šo: "Ja "Latvijas Pasta" padome pati nebūtu atkāpusies, visticamāk, ministrija nebūtu turpinājusi sadarbību jebkurā gadījumā." To teikusi Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe.
