Cilvēks. Apvieno kopīgam mērķim. "Pats saimnieko labi un profesionāli", "diskusijās nosvērts, taču ar savu viedokli", "no zemniekiem runātājiem noformulēt sakāmo prot vislabāk" – plašākai sabiedrībai līdz pagājušajai nedēļai mazāk zināmo biedrības "Zemnieku saeima" vadītāju Juri Lazdiņu raksturo līdzgaitnieki, kuri tāpat kā viņš savas tagadējās lielsaimniecības dažādos Latvijas novados sākuši veidot jau vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem.

No aprindām, kur Juri pazīst tikpat labi kā māsu vai brāli, minētie raksturojumi faktiski ir ļoti liela atzinība. Dobelnieka J. Lazdiņa vadītā saimniecība pieskaitāmi tam lauku uzņēmēju elites klubam, kas apsaimnieko tūkstošiem hektāru un apgroza miljonus. Aiz katras no šīm samērā nedaudzajām lielsaimniecībām Latvijas laukos stāav kāda konkrēta spēcīga personība. Apvienot kādam kopīgam mērķim tādus cilvēkus, kuri paši ikdienā pieraduši komandēt, maigi sakot, nav tas pateicīgākais darbs. Taču Lazdiņa kungam tas izdodas. Acīmredzot arī patīk, jo biedrību "Zemnieku saeima" dobelnieks vada ne jau pirmo pilnvaru termiņu.

Tā kā pašvaldību vēlēšanās Juris Lazdiņš kandidējis no Latvijas Reģionu apvienības, viņam netrūkst arī oponentu, kuri, piemēram, tagadējiem lauksaimnieku protestiem pārmet politisko angažētību. Citi pārmet "mērkaķošanos" pakaļ Eiropas zemniekiem, par kuru problēmām mūsējiem patiesībā vajagot priecāties, jo cienījamie kolēģi Rietumos subsīdijas visu laiku saņēmuši daudz lielākas nekā mūsējie.

Tomēr par to, ka lauksaimniecībā samilzušu, gadiem nerisinātu problēmu netrūkst, šaubu laikam gan nav nevienam. Ja "traktoru parādes" reģionos un citus iespējamos protestus nekoordinētu Zemnieku saeima, droši vien tie notiktu tāpat, atbildību un līderību uzņemoties citiem laucinieku pārstāvjiem – viedtālruņu čatos, organizējoties protestiem pirms nedēļas, aktīvi piedalījušies vismaz pieci tūkstoši aktīvistu no visas Latvijas, kamēr Zemnieku saeima apvienojot ne vairāk par tūkstoti biedru.

Salīdzinot ar pērnruden Slampē sasaukto lauksaimnieku sapulci, kuru arī vadīja Juris Lazdiņš, 

nupat aizvadītās protesta akcijas un sekojošās sarunas ar amatpersonām atstājušas pārdomātāka, daudz sagatavotāka procesa iespaidu. 

Primitīvie, agrāk labi strādājošie argumenti, ka "bez mums jūs visi paliksiet badā", palikuši tikai atsevišķu indivīdu emocijās. Ja runājam tieši par lielajām lauku saimniecībām, ar kurām, skatoties no malas un īsti nezinot, kas "lācītim vēderā", varam lepoties kā sasniegumiem, ko devusi brīvā Latvija, ejamā taciņa starp divām dziļām aizām palikusi pavisam šaura. Vienā pusē ir sabiedrības diezgan pamatotās aizdomas, ka mūsu bagātie tikai raud, otrā pusē – tās pašas birokrātijas un valdīšanas nokaitinātie uzņēmēji citās nozarēs. Kādēļ vienmēr jāatbalsta tikai lauksaimniecība, kuras pārstāvji jau kopš neatkarības atgūšanas pirmās dienas ir sludinājuši, ka tūlīt izputēs?

Izskatās, ka Juris Lazdiņš ļoti labi saprot, uz cik šaura celiņa tagad atrodas modernā lauksaimnieka reputācija kopumā. Iespējams, problēmas risinātos ātrāk un arī sabiedrības atbalsts rastos lielāks, ja viņš aizdomātos, ka sabiedrotajos jāaicina arī citi uzņēmēji – grūti iedomāties kādu nozari Latvijā, kurai nebūtu vajadzīga uzklausīšana, dialogs un gadiem atliktu problēmu risināšana.

Aizdomas. Būtu atlaisti tāpat

Pagājušajā nedēļā Latvijas sabiedrība saņēma ziņu – paši, bez garas tielēšanās no amatiem atkāpušies VAS "Latvijas Pasts" ("LP") padomes locekļi Raimonds Dūda un Ivars Blumbergs. 

Ņemot vērā, ka šī padomes sastāva sasniegumus nav iespējams saskatīt pat ar lielu lupu, tas drīzāk jāvērtē kā slavējams, nevis satraucošs notikums, ja vien nebūtu jāuztraucas par paša "Latvijas Pasta" nākotni.

Salīdziniet šos divus tekstus. "Jaunā "Latvijas Pasta" nākotnes attīstības stratēģija ir ļoti ambicioza. Tā paredz ievērojamu sūtījumu piegādes, tranzīta un finanšu pakalpojumu biznesa jomu transformāciju un strauju attīstību, nodrošinot klientu vajadzībām vispiemērotākos risinājumus." Tas ir fragments no "LP" bijušā padomes priekšsēdētāja Raimonda Dūdas ieraksta sociālajos tīklos ap viņa iecelšanas laiku 2021. gada novembrī. Un šo: "Patlaban "Latvijas Pasts" atrodas smagā finanšu situācijā – tiek slēgtas nodaļas un atlaisti darbinieki, bet tikmēr Dūda pagājušajā gadā no septembra līdz decembrim vairākas reizes devās uz Šveici, iztērējot mācību komandējumos aptuveni 25 000 eiro. Šie padomes ekstravagantie tēriņi un nerēķināšanās ar darbiniekiem un iedzīvotājiem ir īstais iemesls, kāpēc dialogs ar ministriju bija apstājies strupceļā." Tā "LP" padomes atkāpšanās sakarā izteicies Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs. Un vēl šo: "Ja "Latvijas Pasta" padome pati nebūtu atkāpusies, visticamāk, ministrija nebūtu turpinājusi sadarbību jebkurā gadījumā." To teikusi Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe. 

Piebildīsim, ka Satiksmes ministrija "LP" padomei pārmetusi tieši nespēju izstrādāt uzņēmuma tālākās darbības stratēģiju.

Rezumēsim – 27 mēnešus "Latvijas Pasts" ir maksājis diviem padomes locekļiem vairāk nekā 50 tūkstošus eiro gadā (padomes priekšsēdētāja gada alga bija 29,5 tūkstoši eiro, padomes locekļa – nedaudz mazāka), tātad divos gados – vairāk nekā simt tūkstošus eiro. Papildus vēl padomes priekšsēdētājs par 25 tūkstošiem eiro braucis uz kādām mācībām Šveicē, par kuru saturu "Latvijas Pasta" vadība kautrīgi klusē. Kāds ir divu gadu darbības rezultāts? To diemžēl ne pozitīvā nozīmē izjūt daudzi Latvijas iedzīvotāji, pasta pakalpojumu izmantotāji...

Bažas. Duelis Stradiņa jaunbūvē

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvlaukumā ir sācies duelis starp pasūtītāju un būvnieku un grūti paredzēt, ar ko tas beigsies. Slimnīcas valde vairs nespēj ticēt būvnieka solījumiem un ir lauzusi līgumu ar A2 korpusa būvnieku SIA "Velve". Bet būvnieks negrasās savākt mantas un doties projām no objekta, jo projekta vadītājs Valdis Koks uzskata, ka līgums ir lauzts vienpusēji, un valde apmelojot celtniekus.

2020. gada 27. augustā noslēgtais līgums starp Stradiņa slimnīcu un SIA "Velve" paredz precīzu turpmāku rīcību līguma izbeigšanas gadījumā, proti, pasūtītāja pieaicinātie tiesu izpildītāji fiksē situāciju objektā, un būvniekam ir jānodod objekts Stradiņa slimnīcas valdījumā. 

Aizvadītajā nedēļā Stradiņa slimnīcas pārstāvji, tostarp tiesu izpildītāji, ieradās objektā, bet "Velves" pārstāvji atteicās tos ielaist būvobjekta teritorijā. 

Nākamais solis, kā sacīja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis, būs policijas pieaicināšana, lai kopā ar to iekļūtu objektā. Taču būvnieks paliek pie tā, ka līgums ir nevis lauzts, bet joprojām ir spēkā. Pagaidām nevienam nav skaidrs, kāda izeja būs no šī strupceļa.

Līgumā bija paredzēts, ka jaunais slimnīcas korpuss, kur paredzēts operāciju bloks ar 15 zālēm, Neatliekamās medicīnas centrs, intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa, dzemdību un ķirurģijas nodaļas, kā arī citas svarīgas nodaļas, ekspluatācijā tiks nodots jau aizvadītajā gadā. Bet būvnieks ar darbiem netiek galā, neievēro būvniecības termiņus, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti. Topošajā ēkā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana un fiksēti citi līguma pārkāpumi. Tas nozīmē, ka slimnieki joprojām no operāciju zālēm uz nodaļām tiks pārvietoti pa slimnīcas ceļiem, bieži vien lietū un sniegā. Taču "Velves" vadība uzskata, ka pasūtītāja pārmetumi esot subjektīvi.

Lauris Vidzis, kuram ir ASV uzņēmumos iegūta starptautiskā pieredze, uzskata, ka Latvijā ilgi ir pieciesta būvnieku patvaļa valstij nozīmīgajos objektos. 

"Būvnieks domā, ka viņš vienmēr līgumu varēs pagarināt, vienmēr dabūs papildu finansējumu un līdz ar to problēmu nebūs. Tas ir jāizbeidz. 

Mums ir jāmaina domāšana, kā mēs strādājam un kā mēs būvējam valstij nozīmīgus objektus. Mēs nevaram sniegt 21. gadsimta medicīnas pakalpojumus pagājušā gadsimta ēkās. Ēkai bija jābūt gatavai pagājušajā gadā. Termiņa pārlikšana ļoti iespaido mūsu ikdienas darbu. Mums ir citi infrastruktūras attīstības plāni, kas mums ir jāīsteno, un šīs milzīgās aizkavēšanās, kārtējās termiņa pārlikšanas dēļ viss tiek aizkavēts," saka Vidzis.

Prieks. Dailes "Rotkho" – ovācijas Parīzē

Dailes teātris ar izrādi "Rotkho" no 31. janvāra līdz 9. februārim bija devies izpārdotās viesizrādēs uz Parīzes slaveno Odeona teātri. Ar četrām "Spēlmaņu nakts 2021/2022" balvām (arī "Gada lielās formas izrāde" un Lukašs Tvarkovskis kā "Gada režisors") novērtētās izrādes panākumi Latvijā un vēlāk arī Polijā, ar sajūsmu uzņemtās viesizrādes pagājušajā gadā Atēnās, kā arī kritiķu un kuratoru augstais novērtējums ir raisījis starptautisku interesi, un teātris arvien saņem uzaicinājumus uz dažādiem festivāliem.

"Esam gandarīti, ka mūsu "Rotkho" deviņas izrādes ir pilnībā izpārdotas slavenajā Odeona teātrī, kas ir Francijas teātra simbols," saka Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Dailes teātra izrādes "Rothko" komanda Parīzē.

"Parīzes Odeona teātra publikas atsaucība ir vērā ņemama, tiek uzskatīts, ka tieši šis ir viens no eiropiešu gaumes ievērojamākajiem orientieriem. Uz teātra divām skatuvēm regulāri spēlē izcilāko eiropiešu mākslinieku iestudējumus, šo principu 2016. gadā iedibinājusi Stefana Braunšveiga vadītā mākslinieciskā komanda. Ziņa, ka šovasar Braunšveigs atkāpsies no šī ilgi ieņemtā posteņa, nemazina teātra izcilību. "Rotkho" viesizrādes ir lielisks notikums vispirms pašiem māksliniekiem. Mums, latviešu teātra skatītājiem, tas nozīmē cerību uz Dailes teātra plašāku starptautisku sadarbību (viesizrāžu, festivālu, apmācību, semināru u. c.) un iespēju kāpt pāri savām valodas un provinciālas gaumes robežām," teic teātra zinātniece un kritiķe Ilze Kļaviņa.

"Esam novērtēti, Lukaša Tvarkovska radošā komanda un Dailes aktieri saņem stāvovācijas, mūs aicina starptautiskie kuratori, un iespēju robežās mēs plānojam viesizrādes ārzemēs. 

Mūs gaida Milānā un Barselonā, ir ielūgums uz Vīnes "Festwoche", kas ir ievērojams Eiropas kultūras festivāls, arī uz Berlīni. Nākamgad esam aicināti uz Ņujorku un Kanādu," stāsta J. Žagars, uzsverot, ka izrādes iestudēšana bijusi milzīgs izaicinājums – tā ir visu laiku sarežģītākā izrāde Dailes teātrī, bet izrādījusies lielā ieguldījuma vērta.

Starp citu jāpiebilst, ka Parīzē uz izrādi "Rotkho" biļetes maksāja 9–37 eiro, bet Rīgā Dailes teātrī biļetes uz šo izrādi maksā 15–50 eiro.

Sagatavojuši: Olafs Zvejnieks, Māris Antonevičs, Anita Bormane, Māra Libeka.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.