14.1 °C
Šī gada sākumā uz jautājumu: "Vai esam novērtējuši Aspaziju?" literārā redaktore Gundega Blumberga atbildējusi kategoriski noliedzošā tonī: "Viņa nevienā periodā nav novērtēta. Aspazijas nav Latvijas Kultūras kanonā. Tur ir dzejnieks Ēriks Ādamsons, piemēram, un vēl visādi, bet Aspazijas tur nav. Es nedomāju, ka Aspazija ir mūsu mīļākā dzejniece vai ka viņa stāv mums grāmatplauktā goda vietā."
Kaut kādā mērā šis viedoklis ir saprotams, bet tomēr – vai tad nu tik traki būs? Vispirms – par Latvijas Kultūras kanonu: atrašanās vai neatrašanās tajā pati par sevi vēl neko nenozīmē. Atmiņā palikusi kādas citas vēstītājas frāze, ka viņa īsti nevar iedomāties Kultūras kanonu bez "Broņas tantes" – un tas, protams, domāts kā sirsnīgs apzīmējums Broņislavai Martuževai, kurai veltīti koncertuzvedumi, starp citu, parādās laiku pa laikam. Man varbūt atkal ir skumīgs pārsteigums, nelielajā kanona izlasē neieraugot ne Ilzi Šķipsnu, ne Linardu Taunu, ne Anšlavu Eglīti, kuru vietā atrodas "vēl visādi". Vizma Belševica un Regīna Ezera, piemēram. Bet vai patiešām iespējams teikt, ka Jānis Poruks mūsdienu Latvijas kultūrtelpā ir aktuālāks par Aspaziju? Ka Ēriks Ādamsons ir ievērots vairāk?
Drīzāk gan gluži pretēji. Pārfrāzējot seno latviešu tautas parunu "Kur Dimiters, tur skandāls", gluži nopietni var teikt: "Kur Aspazija, tur kaislības." Pagājušā gada nogalē iznāca Aspazijai veltītais Ingas Ābeles romāns "Mīlamā". Literatūrzinātnieki raksta recenzijas un diskutē par autores izvēlētās darba metodes ētiskajiem un estētiskajiem rakursiem, vienkāršie lasītāji pauž gan prieku, gan aizkaitinājumu, jūtas vai nu saviļņoti, vai arī neapmierināti. Taču vienaldzības nav. Februārī klajā nāca jaunākajai auditorijai adresēta grāmata, kurā "rakstniece Daina Tabūna un mākslinieks Aleksejs Naumovs stāsta un iekrāso mazās Elzas tapšanu par Aspaziju". Sociālajos tīklos reakcija tikpat vētraina – no sajūsmas līdz sašutumam. Un tas taču nozīmē, ka Aspazija tepat vien ir – dzīva un klātesoša kolektīvajā atmiņā. Un salīdzinājumam – Jānis Akuraters viņa 150. jubilejā. Vai kāds uzrakstījis lugu par Jāni Akurateru, kas būtu liekama līdzās Ingas Ābeles darbam "Aspazija. Personīgi"? Vai kāds uztraucas par to, ka absolūtais vairākums lasītāju no Akuratera plašās daiļrades zina vienīgi stāstu "Kalpa zēna vasara"? Vai notiek diskusijas par nepieciešamību Akurateram uzcelt pieminekli? Laikam tomēr ne.
Pie pieminekļiem mēs vēl atgriezīsimies, bet jāteic, ka svarīgākais ir oriģinālteksti. Vēlreiz atsaucoties uz Gundegu Blumbergu – nesen izdotā izlase "Aspazijas debesjums" parāda dzejnieci kā "kosmisku domātāju". Lūk – parasti šis gods rezervēts Rainim, bet, rūpīgāk ielūkojoties, parādās pavisam citas dimensijas. Tātad – vērts paskatīties uz viņiem abiem bez ideoloģiskiem un mītiskiem uzslāņojumiem. Citiem vārdiem sakot, arī Aspazijas un Raiņa grāmatas vienkārši jālasa. Un mēs jau zinām problēmu – ja vidusskolu iespējams pabeigt, neizlasot neviena rakstnieka nevienu grāmatu no sākuma līdz galam, tad par funkcionāliem analfabētiem nekļūs tikai tie, kam paveicies ar gudriem vecākiem.
Un no tā izriet otra problēma – ko pilsētvidē grib redzēt analfabētu pūlis? Pareizi – pieminekļus popmūziķiem un sportistiem. Un tas tad arī ir iemesls, kādēļ bezgalīgie plāni un konkursi par pieminekļiem Konstantīnam Čakstem, Zigfrīdam Annai Meierovicam, Jānim Endzelīnam un Aspazijai beigušies ar neko, un kādēļ Rīgā pārskatāmā nākotnē nekad nebūs pieminekļa Jāzepam Vītolam vai Tālivaldim Ķeniņam. Bet popmūziķa un sportista slava ir gaistoša. Tā pazūd vēl ātrāk par atskaņotājmākslinieka vai aktiera slavu. Patiesībā var pateikt arī konkrētu limitu – vienas paaudzes robežu.
Gadskaitļi skaidri liecina, ka Aspazija šo robežu jau sen ir pārkāpusi. Tad nu paliek jautājums – interesanti, vai pēc gadsimta ar tādām pašām kaislībām atcerēsies arī par Kristīni Balanas, Madaru Viļčuku vai Loti Vilmu Vītiņu?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
