Patchy rain nearby 13.3 °C
C. 28.05
Vilhelms, Vilis
SEKO MUMS
Reklāma
"Koncerna Transporta struktūrvienībā acis un ausis turam vaļā, sekojam visam, kas autorūpniecībā un pie ražotājiem notiek. Pašu uzkrātā pieredze rāda – elektrotransports ir efektīvs ikdienas lietošanai un atmaksājas," saka AS "Latvenergo" transporta nodrošinājuma direktors Andris Valdemārs.
"Koncerna Transporta struktūrvienībā acis un ausis turam vaļā, sekojam visam, kas autorūpniecībā un pie ražotājiem notiek. Pašu uzkrātā pieredze rāda – elektrotransports ir efektīvs ikdienas lietošanai un atmaksājas," saka AS "Latvenergo" transporta nodrošinājuma direktors Andris Valdemārs.
Foto: Publicitātes

Saskaņā ar CSDD datiem pirmās divas elektroautomašīnas, kas varēja pārvietoties arī pa koplietošanas ceļiem Latvijā, 2011. gada vasarā reģistrēja AS "Latvenergo".

Reklāma

Elektromobilitāte pirms 15 gadiem pie mums vēl bija eksperiments ar atsevišķiem pilotprojektiem – tādi bija arī "Latvenergo" reģistrētie "Fiat Fiorino Elettrico", ko rūpnieciski vēl nemaz neražoja, bet pārbūvēja un pielāgoja. Tagad elektromobilitāte jau ir ieguvusi stabilu vietu uzņēmuma autoparkā un pierādījusi arī savu piemērotību praktiskiem ikdienas darbiem.

Kādas Latvijā ir jaunās transporta ēras aizsācēju galvenās atziņas tagad un domas par nākotnes perspektīvām – divas sarunas. Pirmā ar AS "Latvenergo" transporta nodrošinājuma direktoru Andri Valdemāru.

Ekonomiski pamatotai ikdienas ekspluatācijai

"Energokompānija "Latvenergo" iegādājusies divus elektroautomobiļus, ko izmantos ikdienas darbā. Vairāk nekā trešdaļu auto vērtības veido akumulators, Doma laukumā izrādot jaunās automašīnas, norādīja energokompānijas pārstāvji. Ja jaunās automašīnas izrādīsies piemērotas ikdienas darba funkciju veikšanai un Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, sekos to skaita palielināšana. Uzņēmums vēlas pārbaudīt automašīnu darbību dažādos sektoros, tās varētu izmantot gan elektroenerģijas pārdevēji, gan darbinieki infrastruktūras uzturēšanas darbos." Šī ziņa un citi fakti pirms 15 gadiem visai plaši izskanēja Latvijas medijos 2011. gada jūnijā.

Valdemāra kungs, laikam jau nebūs pārspīlēts, ja teiktu, ka notikums Doma laukumā pirms 15 gadiem vēsturē paliks kā nozīmīgs pagrieziena punkts ne tikai jūsu uzņēmuma, bet visas Latvijas transporta attīstībā. Vai tagad var teikt – cerības attaisnojušās?

A. Valdemārs: Galvenā iegūtā atziņa ir, ka šobrīd un faktiski jau vismaz pēdējos piecus gadus elektroauto ikdienas ekspluatācija Latvijā ir iespējama un arī ekonomiski pamatota. Komercdarbībā īpaši efektīvi elektromobiļi ir braukšanai pilsētā, kad jāveic nelieli attālumi un notiek biežas apstāšanās. Savukārt no privātā lietotāja viedokļa raugoties, visizdevīgākā ekspluatācijai ir lēnās (cenā izdevīgākās) uzlādes pieejamība dzīvesvietas tuvumā vai darbā, un arvien pieaugošā jauno modeļu tehniskā veiktspēja, kas iet roku rokā ar paradumu maiņu – kamēr auto netiek lietots, tas ir jālādē.

Vēl viena svarīga atziņa: ja uzreiz jānopērk ievērojams skaits elektromašīnu, tas tomēr ir dārgi. Tagad cenas gan ir ievērojami zemākas, taču iepriekš, kad sākām iepirkt elektroauto, tās vēl bija diezgan augstas. Tādēļ posmā līdz 2020. gadam autoparka elektrifikācijai piegājām diezgan piesardzīgi, kaut arī jau tad bija gūta pirmā pieredze, ka elektroautomobilis ekspluatācijā sevi atpelna 5–7 gados vai ātrāk, ja ar to brauc intensīvi, neskatoties uz cenu, kas tomēr ir augstāka nekā mašīnām ar iekšdedzes dzinējiem.

Kā tas viss sākās?

2011. gadā jau atnāca pirmās reālās mašīnas, bet idejas par to iegādi sākās vēl dažus gadus agrāk. Transporta struktūrvienības inženieri acis un ausis turēja vaļā, skatījāmies, kas autorūpniecībā pie ražotājiem notiek. Ziņas pamatā bija tādas, ka kaut kas jauns tikai vēl tuvojas. Ārpus Latvijas populāras sāka kļūt dažādas garāžas, kurās parastos auto pārbūvēja par elektriskajiem.

Reklāma
Reklāma
"Fiorino Elettrico" elektroautomobiļi Doma laukumā 2011. gada jūnijā – pirmie CSDD reģistrētie elektromobiļi Latvijā braukšanas kārtībā ir joprojām.

Savulaik Jelgavā arī RAF gatavojis elektrisku mikroautobusu.

Par to bijām ļoti labi informēti, jo pie mums strādāja kolēģis, kurš pats personīgi bija piedalījies šī RAF modeļa izstrādē. Jelgavā izgatavotie elektroauto vizināja un apkalpoja olimpisko spēļu dalībniekus Maskavā 1980. gadā. Šim kolēģim pirmajam kolektīvā bija praktiska pieredze attiecībā uz elektromašīnām jau kopš tā laika.

Arī mūsu CSDD reģistrētās pirmās elektromašīnas Latvijā vēl nebija rūpnieciski ražotas, tā sakot, nobraukušas no konveijera, bet speciāli pārbūvētas un pielāgotas elektromašīnas aprīkojumam. Uz itāļu autobūves koncerna "Fiat" ražojuma bāzes modeli "Fiorino Elettrico" bija izveidojis uzņēmums "Micro-Vett", ar pilnu uzlādi šīs mašīnas varēja nobraukt 100 kilometrus un arī sasniegt ātrumu 100 km/h. Jāatzīmē, ka konstruktīvi šīm automašīnām bija iebūvēts salona sildītājs, kas darbojās ar benzīnu, tas deva priekšrocību nobraukumam ziemā – faktiski tas bija pielīdzināms vasaras sniegumam.

Ļoti labi to visu atceros, jo piedalījos šo "bulku vāģu" iepirkumā, nogādāšanas uz Latviju organizēšanā un arī prezentēšanā Doma laukumā. Starp citu, abas mašīnas joprojām ir darba kārtībā, braucamas. Viena goda vietā ir "Latvenergo" muzejā, otru gan pavisam nesen esam pārdevuši, un tā savu darba mūžu turpina.

Sākāt ar divām, cik ir tagad?

Šobrīd mums jau ir 170 e-auto jeb 17% no vieglā transporta parka. Brauc gan tehniskais personāls, gan administrācija. Tostarp koncerna struktūrvienības "Elektrum Drive" darbinieki, kuri būvē, konfigurē, testē un remontē mūsu uzlādes tīklu visā Baltijā.

Uzlādes stacijas – tas jau ir cits bizness. Bet cik izdevīgs bizness ir pašam koncernam, ikdienā lietojot elektromašīnas?

Galvenais ietaupījums ir zemākas ekspluatācijas izmaksas. Sevišķi pilsētas apstākļos, jo tad elektroenerģijas patēriņš ir viszemākais. Arī servisa rēķini par tehniskajām apkopēm elektrotransportam ir zemāki, jo jāmaina ievērojami mazāk komponentu un materiālu. Protams, ir arī trūkumi – nobraukums ar vienu uzlādi, jo īpaši ziemā, sala laikā. Ja vēl ir krava – tur fizika dara savu un nobraukums ir ievērojami mazāks nekā vasarā.

Līdz šim par efektīvu esam uzskatījuši komerctransportu, kam jāved līdz pustonnai kravas. Pētot inovācijas un piedāvājumu attīstību, tagad sākam skatīties arī uz pilnpiedziņas segmentu, kas nepieciešams elektromontieriem un citiem tehniskajiem darbiniekiem.

Vienlaikus ņemam arī vērā, ka savos iepirkumos esam pakļauti ES regulas un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma prasībām – transporta iepirkumos jau vairākus gadus vieglo pasažieru, plašlietojuma un vieglā komerctransporta segmentos 22% īpatsvaram jābūt elektriskajām automašīnām. Piemēram, 2023. gadā iepirkām pat vairāk, nekā bija noteikts obligātajās prasībās, un varējām sākt aktīvāk izmantot arī paši savu "Elektrum Drive" uzlādes staciju tīklu.

Reklāma
"Volvo EX90" šā gada "Elektrum Drive" elektroauto testu TOP balvas saņēma divās kategorijās: "Garākā ceļa līderi" un "Uzlādes jaudas līderi". Attēlā: Elektroauto – laureāta dīleru uzņēmuma pārstāvji Ieva Slaidiņa un Lauris Ozoliņš.

Vai, ja nebūtu savas elektrības, arī būtu izdevīgi un pirktu vairāk, nekā prasa ES regulas?

Jā. Nav jau tā, ka elektrību saražojam Daugavas hidroelektrostacijās, saules vai vēja parkā un turpat ielādējam mašīnā – visa saražotā elektroenerģija tāpat sākumā iet caur pārvades un sadales tīkliem un tikai tad uz uzlādes iekārtām. Lai arī ar savu uzlādes sistēmu kādas priekšrocības, protams, ir – esam zinošāki un ar kolēģu tehnisko atbalstu, tomēr elektroenerģijas rēķinā visas komponentes ir identiskas – kā ikvienam citam komercuzņēmumam vai privātpersonai.

Kāds ir tuvākās nākotnes plāns?

Esam plānojuši vidēji vismaz 3% elektromašīnu pieaugumu uzņēmuma autoparkā katra nākamā gada laikā. Ņemot vērā autoparka struktūru, kurā 65% ir pilnpiedziņas un 35% transportlīdzekļi ar vienas ass piedziņu, pirmais turpmāko gadu laikā būs pilnībā elektrificēts administratīvais transports. Savukārt komerctransports būs elektrificēts tikai daļēji, jo ierobežoto sniedzamības, kravnesības un citu tehnisko iespēju dēļ efektīvi darbam izmantot to pagaidām vēl nevaram. Tā ka 100% elektrificētam autoparkam tuvākajā nākotnē vēl neredzu pamatojumu.

Zaļās prasības, kas tagad spēkā, izpildāt un varat būt paraugs arī citiem uzņēmumiem?

Protams, elektrotransporta iegāde uzņēmumam pirkuma brīdī izmaksā vairāk, ja nav pieejams Eiropas fondu atbalsts, taču mūsu pieredze ir, ka piecu līdz septiņu gadu laikā investīcijas tomēr pilnībā atmaksājas. Aktuāls izaicinājums visiem autoparku uzturētājiem šobrīd ir grūti prognozējamas lietoto elektroauto pārdošanas cenas nākotnē, kas būtiski ietekmē dzīves cikla izmaksas.

Savu pieredzi elektrotransporta ekspluatācijā arī stāstām sabiedrībai. Semināri par dažādām tēmām regulāri notiek arī "Elektrum" Enerģijas centrā Jūrmalā, un tos var vērot arī tiešsaistes kanālos. Aktīvi sadarbojamies ar apdrošināšanas sabiedrībām, bankām un citiem ieinteresētiem partneriem. Piemēram, sadarbībā ar "Swedbank" mums ir izveidots e-auto izmantošanas izmaksu kalkulators, kas ikvienam sniegs vispārēju salīdzinājumu ar iekšdedzes auto, ievadot datus par saviem braukšanas paradumiem un ikdienas vajadzībām.

Esam veikuši arī pētījumus un eksperimentus, piemēram, par e-auto ugunsbīstamību. Secinājums: elektromašīnas aizdegas līdz pat desmit reižu retāk nekā iekšdedzes auto, tā kliedējam bažas paši sev un arī dažādus mītus.

"Agrāk daudzi baidījās pieņemt lēmumu pārsēsties uz e-auto – tādēļ ka nebija pietiekamas uzlādes infrastruktūras, tagad šādas problēmas vairs nav. Baltijā uzlādes staciju pārklājums ir labs pat uz ES fona," uzskata Ansis Valdovskis, "Elektrum Drive" Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors.

"Elektrum Drive" – plašākais uzlādes tīkls Baltijā

"Pirmās trīs elektromašīnu uzlādes stacijas, kas pieejamas publiski, uzbūvējām 2019. gadā. Divas bija Rīgā, viena Jūrmalā, un tas atkal bija sava veida eksperiments un tests, jo šāda veida projektu kā komersanti sākām pirmie Latvijā. Sākot ar 2020. gadu bijām jau sapratuši, ka testu uzlāde jāpārvērš par plašāku komerctīklu, tas jāizvērš arī kaimiņzemēs, un tagad "Elektrum Drive" elektroauto uzlādes tīklā jau ir vairāk par 1300 uzlādes pieslēgvietām visā Baltijā," rezumē Ansis Valdovskis, "Elektrum Drive" Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors.

Arī valsts tajā laikā jau bija uzbūvējusi daļēju "e-mobi" uzlādes tīklu. Taču bija skaidrs, ka ļoti daudzās vietās ar to nepietiek. Vai tas bija sākums "Latvenergo" koncerna darbībai arī šajā biznesa nišā?

Reklāma
Reklāma

A. Valdovskis: Valsts savu uzlādes tīklu "e-mobi" būvēja ar ES finansējumu, un tā uzdevums bija nodrošināt pārklājumu ik pēc 60 km uz galvenajiem Latvijas ceļiem. Redzējām, ka ar šo pārklājumu būs stipri par maz, un kā komercuzņēmums nolēmām investēt un attīstīt plašāku uz pieprasījumu balstītu tīklu – bijām pirmais komercuzņēmums, kas sāka veidot un klientiem piedāvāt pats savu uzlādes tīklu.

ES finansējuma noteikumi paredz, ka "e-mobi" stacijas valstij pēc noteikta termiņa jāpārdod komersantiem. Būs interese pirkt un pārņemt?

Ja mums izteiks piedāvājumu, noteikti izskatīsim. Arī stingri vien izvērtēsim, jo varētu būt, ka šis tīkls pēc mūsdienu standartiem jau būs nedaudz novecojis, jo "e-mobi" pamatā ir 50 kW jaudas stacijas un ar vienu uzlādes spraudni. Gandrīz visās "Elektrum Drive" stacijās jau var vienlaikus lādēt vismaz ar diviem spraudņiem, mēs piedāvājam arī lielākas uzlādes jaudas un ātrumu. Klienti gaida ātrāku un jaudīgāku šo pakalpojumu, tādēļ mums ir arī 150 kW un 300 kW uzlādes vietas, ir pat 400 kW uzlādes vietas.

Šogad ES finansēta projekta ietvaros Latvijas teritorijā pabeigsim 35 staciju izbūvi ar 300 kW jaudu un četrām pieslēguma vietām katrā, nākamgad projekta otrajā kārtā būs vēl 25 šādas stacijas. Līdz ar to jaudīgās stacijas un ātra uzlāde būs pieejama visā mūsu valstī.

Tādas uzlādes stacijas būvēsim arī Lietuvā un Igaunijā – katrā pa 30. Tas tad arī būs mūsu uzlādes tīkla mugurkauls Baltijā. Jau šodien elektroauto braucēji, kas grib ērti un ātri pa ceļam uzlādēties, var lietot tikai "Elektrum Drive" lietotni un saņemt pakalpojumu visā Baltijā.

Uzlādes stacijas būvē un paplašina arī citi. Nav pārāk liela konkurence?

Konkurence tiešām ir, bet tas jau klientiem nāk tikai par labu. Ja skatāmies uz reālo elektromašīnu skaitu, jāatzīst, ka uzlādes infrastruktūra jau tagad ir sabūvēta, mazliet apsteidzot laiku.

Agrāk daudzi baidījās pieņemt lēmumu pārsēsties uz e-auto – tādēļ ka nebija pietiekamas uzlādes infrastruktūras, tagad šādas problēmas vairs nav. Baltijā uzlādes staciju pārklājums ir labs pat uz ES fona. Pagaidām uz šī paša fona gan vēl iekavējam ar e-auto pieauguma tempiem, taču viss liecina, ka diezgan strauji mainīsies arī tas. Pēdējos divos gados e-auto cenas kļuvušas ievērojami pieejamākas, atsevišķos segmentos nokritušas līdz iekšdedzes auto cenu līmenim. Tāpat arī ļoti būtiski tirgū pieaug lietoto e-auto skaits, kas arī ir daudz pieejamāks mūsu iedzīvotāju pirktspējas līmenim.

Turklāt nupat izsludināta arī valsts atbalsta otrā kārta elektromobiļiem, un visbeidzot – fosilās degvielas cena! Uzlādes biznesā mums ir tāds nerakstīts gaidu likums, ka cilvēki uz e-auto masveidā sāks pārsēsties brīdī, kad dīzeļa litra cena benzīntankos pārsniegs divus eiro. Tagad šis brīdis ir pienācis, un tādēļ paredzu, ka Latvijas statistika arī e-auto rādītājos šogad ievērojami uzlabosies.

Reklāma
Reklāma

Vai sadarbojaties ar reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem, cita veida komerctransportu?

Līdz šim pamatā tās ir bijušas dažāda veida konsultācijas. Piemēram, ar reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem, kuriem pirms valsts izsludinātajiem iepirkumiem bija daudz un dažādi jautājumi. Pagaidām ar autobusu parkiem biznesa vēl nav, jo mums pašiem primārais darbs bija izbūvēt savu uzlādes tīklu. Tagad varētu būt arī kāda sadarbība ar uzņēmumiem pa tiešo, jo savā publiskajā uzlādē redzam, ka autobusi parādās bieži, jo e-busi ir arī pašvaldībām.

Ne jau tikai autobusu parki elektrificējas. To dara dažādi piegādes, piemēram, pasta, uzņēmumi. Visi, kam komercmaršruts ir apmēram 100 km robežās, jau izmanto e-auto, jo īsiem pārbraucieniem tas ir piemērots ideāli – dīzeļdzinējus bojā, bet elektromotoram – vienalga.

Arī Latvijā notiek dažādi e-auto konkursi, citi pasākumi. Piedalāties, atbalstāt?

Ar savu pieredzi aktīvi dalāmies, regulāri rīkojam sabiedrību un uzņēmējus izglītojošus seminārus gan mūsu "Elektrum" Enerģijas centrā Jūrmalā, gan citus pasākumus. 

Arī potenciālajiem lietotājiem skaidrojam, kas ir e-auto, kādēļ patēriņš nav litros, bet kilovatstundās un tamlīdzīgi. Ar laiku nonācām pie secinājuma, ka ļoti noderīgi būtu veikt arī neatkarīgus e-auto testus. 

Ne jau par to, cik ērti mašīnai ir sēdekļi vai plašs bagāžnieks, bet tieši tās veiktspējas un efektivitātes pārbaudes. Ziemā un vasarā, uz mūsu ceļiem – mūsu apstākļos. Jo nereti ir tādi gadījumi, ka autoražotāju solītais un reālā prakse mēdz jūtami atšķirties.

Līdz šim "Elektrum Drive" testos esam izmēģinājuši vairāk nekā 80 elektromašīnas. Vērtējam tās, kuras pārdevēju pārstāvji mums testiem uztic. Rezultāti visiem ir publiski redzami, un tādēļ izdomājām, ka ar šo gadu iedibināsim arī "Elektrum Drive" elektroauto testu TOP balvu, kurā noteiksim labākos modeļus vairākās kategorijās. Piemēram, "Garākā ceļa līderis", "Efektivitātes līderis", "Uzlādes jaudas līderis". Apbalvošana notika aizvakar "Elektrum" Enerģijas centrā Jūrmalā, pēc tam sekoja arī ekspertu diskusija. Testi turpināsies, balvas un pasākums, iespējams, kļūs par "Elektrum Drive" ikgadēju tradīciju.

Ja turpinām sapņot par klimata un planētas glābšanu, ierobežojot arī transportu ar iekšdedzes dzinējiem, cik daudz papildu elektroenerģijas vajadzētu saražot, piemēram, Latvijai?

Inženieri ļoti labi zina, ka iekšdedzes auto apmēram 70% no savas enerģijas iznieko – tā izkūp gaisā. Elektroauto enerģijas zudumi ir ievērojami mazāki, "līdz ritenim" nonāk 80–85%. Ņemot šo vērā, kopējā nepieciešamā enerģijas jauda arī autoparkam ar lielu e-auto īpatsvaru nav nemaz tik liela. Tagad Latvijas kopējais enerģijas patēriņš ir apmēram septiņi teravati. Ja pieņemtu ideālo un faktiski nesasniedzamo, ka autoparks ir 100% elektrificēts, enerģijas patēriņš pieaugtu apmēram vēl uz pusi jeb par 3,5 TW.

Visbeidzot, vai dzīvs vēl ir tas visai izplatītais mīts – kamēr uzlādējas viena fūre, bez elektrības paliek vesels ciems?

Mūsu 300 kW stacijā pieslēgums ir 909 apmēri. Tā ir jauda, ko patērē arī viens piepilsētas ciems. "Elektrum Drive" stacijās uzlādējas gan fūres, gan autobusi, gan cits smagais transports, un neviens ciems bez elektrības nav palicis!

"Elektrum Drive" uzlādes tīkla karte. Baltijas mērogā Latvijas uzņēmums nodrošina jau 1300 pieslēguma vietas.

"Elektrum Drive" elektroauto testu norise

  • Lai iegūtu precīzu priekšstatu par elektroauto efektivitāti, testus veic trīs maršrutos: pilsētas, šosejas un kombinētajā.

• Pilsētas maršruts ir aptuveni 90 km garš, un vidējais ātrums ir 30–35 km/h. Tas ietver braucienu pa Rīgu dažādos maršrutos un satiksmes apstākļos.

• Šosejas maršruts ir aptuveni 80 km garš, un vidējais ātrums ir 90–95 km/h. Tas tiek veikts pa Jūrmalas šoseju līdz Vītoliņiem Jelgavas novadā un atpakaļ pa Liepājas šoseju, nodrošinot stabilus un paredzamus šosejas braukšanas apstākļus.

• Kombinētais maršruts ir aptuveni 150 km garš un tiek veikts ar vidējo ātrumu 50–60 km/h. Tas ietver maršrutu Jūrmala–Rīgas centrs–Jūrmala–mazie Jūrmalas ciemi–Engure–"Elektrum" Enerģijas centrs Jūrmalā. Šajā posmā bieži mainās atļautais braukšanas ātrums, kas ļauj iegūt objektīvu ieskatu elektroauto veiktspējā dažādos režīmos.

  • Katra elektromodeļa uzlādes spējas analizē, veicot pilnu uzlādes ciklu "Elektrum Drive" lieljaudas stacijā. Šāda pieeja nodrošina vērtīgu resursu – uzlādes jaudas grafiku un detalizētus datus par uzlādes procesu. Divkāršu ieguvumu sniedz iespēja pārbaudīt uzlādes tīkla darbību – dažkārt var būt nepieciešami uzlabojumi, ko vēlāk, pateicoties pilnveidotai lietošanas pieredzei, novērtē klienti.
  • Testa apstākļi ir tik līdzīgi, cik vien to atļauj klimatiskie apstākļi. Vasarā braucieni parasti notiek 19–25 °C, savukārt ziemā 5 līdz -5 °C temperatūrā, kas atbilst vidējiem ziemas apstākļiem. Visos testos auto salonā uztur 21 °C temperatūru. Datus rezultātu apkopošanai iegūst no elektroauto borta datora un uzlādes stacijām.

Publikācija tapusi sadarbībā ar AS "Latvenergo".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Nedēļas abonements

Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.

10 raksti tikai par 0,50 €

  • Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
  • Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
  • Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus

Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma