Kultūrzīmju grāmatplaukts: Jaunākās nedēļas grāmatas

"Kultūrzīmes" piedāvā iknedēļas jaunāko grāmatu apskatu, kurā iekļauti dažādu Latvijas grāmatu izdevniecību jaunumi. Grāmatplauktā atrodami žanriski atšķirīgi gan Latvijas, gan ārvalstu autoru darbi, tulkojumi, proza un dzeja.

Katarīna Macurova, "Edis mācās lidot". 

Foto: Publicitātes

Katarīna Macurova, "Edis mācās lidot". Ilustrācijas: Katarīna Macurova. No slovāku valodas tulkojusi Aiga Veckalne. "Latvijas Mediji".

Grāmata ir no sērijas par lācēnu Ernestu, kurš māca savam draugam strausam Edim lidot. Jautra un oriģināla grāmata pašiem mazākajiem lasītājiem par draudzību un izpalīdzību. Kāpēc tu nelido, Ernests vaicā savam draugam. Tāpēc, ka neviens man nav iemācījis, atbild Edis. Ernests nolemj palīdzēt Edim iemācīties lidot. Mācību laikā gan Ernests, gan Edis gūst vērtīgas mācības. Neparasta un jautra grāmata, kas liks bērniem smieties, vienlaikus liekot aizdomāties par to, kas viņiem padodas sevišķi labi un padara viņus unikālus.

Emēlija Šepa, "Simts dienu jūlijā". 

Foto: Publicitātes

Emēlija Šepa, "Simts dienu jūlijā". No zviedru valodas tulkojusi Vizma Grīnberga. Vāka mākslinieks – Emīls Garjānis. "Latvijas Mediji".

Kādā jūlija vakarā bez vēsts pazūd Amanda Sundīna. Tieši pēc gada policija atrod viņas vīru smagi ievainotu paša mājās. Kurš un kāpēc vēl ļaunu jaunajam pārim? Nupat pārcēlusies uz Mūtalu, policijas izmeklētāja Maija Blūma nokļūst notikumu epicentrā – viņai ne tikai jāatrod vainīgais, bet arī jācīnās par pusaugu dēla veselību.

Žaume Kabrē, "Es atzīstos". 

Foto: Publicitātes

Žaume Kabrē, "Es atzīstos". No katalāņu valodas tulkojusi Dace Meiere. "Zvaigzne ABC".

Šis romāns, kas kļuvis par pastāvīgu bestselleru visās valodās, kurās iztulkots, ir pārsteidzošs vēstījums par kāda cilvēka mūžu. Romāna mugurkaulu veido savīta, nostiegrota sižeta līnija, kas stiepjas cauri gadsimtiem, dāvājot lasītājam pārsteidzošu un neaizmirstamu literāro simfoniju. Sešdesmit gadus vecais Adriā Ardevuls, kuram diagnosticēts agrīns Alcheimers, atskatās uz savu dzīvi, pirms aizmirstība pakāpeniski nolaupa atmiņas. Viņš atceras bērnību bez vecāku mīlestības siltuma, bērnību, kurā galveno vietu ieņem ģimenes antīko lietu bizness un tēva kabinets, kā arī ārkārtīgi vērtīga Storioni vijole, pār kuru joprojām krīt sen izdarīta nozieguma ēna. Adriā māte ir vēsa, atsvešināta un pragmatiska sieviete, bet tēvs iet bojā savādā negadījumā, piepildot Adriā pasauli ar vainas sajūtu, noslēpumiem un neatbildētiem jautājumiem, kuru noskaidrošanai būs nepieciešami daudzi gadi, kas viņu aizvedīs tālā pagātnē. Žaume Kabrē ir viens no pasaulē zināmākajiem katalāņu rakstniekiem.

Imants Liepiņš, "Pasakas par lopiem". 

Foto: Publicitātes

Imants Liepiņš, "Pasakas par lopiem". Mākslinieks Jānis Esītis. "Dienas Grāmata".

Imanta Liepiņa satīriskā grāmata, kurā iekļautie stāsti jau trīskārt apbalvoti dažādos Prozas lasījumu konkursos, iznāk izdevniecības jaunajā sērijā "Mūsdienu latviešu teikas un pasakas" ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tie ir stāsti par mūsdienu notikumiem, blēžiem un afēristiem, kas tapuši bufonādes stilā, kur dzīvnieku maskas sedz komiskos personāžus, tiem darbojoties pārsvarā kriminālos notikumos. "Sižeti, lai arī rādās smieklīgi un ironiski, tomēr galu galā atsedz šolaiku sabiedrības drāmas. Neparastas un aizraujošas ir epizodes, kur ziņu dienestu informatīvais stils paradoksāli saplūst ar klaunādes un farsa elementiem, liekot mosties jaunai metavalodai," raksta literatūrkritiķis Andris Zeibots.

Hjersti Annesdatere Skumsvolda, "Arlabunakti, Bū". 

Foto: Publicitātes

Hjersti Annesdatere Skumsvolda, "Arlabunakti, Bū". No norvēģu valodas tulkojusi Jolanta Pētersone. "Jāņa Rozes apgāds".

Visiem ir jāguļ. Gulēt iet papagailis, lācis un mazais Bū. Žirafe galvu liek uz sava dibengala, nevis uz spilvena, bet sikspārnis atpūšas augšpēdus. Guļ pat bites un lapsenes. Šī grāmata ir lieliska lasāmviela zinātkāriem bērniem un vecākiem, kuri mēģina savas atvases dabūt pie miera. Hjersti Annesdatere Skumsvolda (1979) ir norvēģu rakstniece, kuras darbi tulkoti daudzviet pasaulē, taču latviešu lasītājiem šī būs pirmā tikšanās ar viņas daiļradi. Grāmatu ilustrējusi Māri Kansta Junsena (1981). 2012. gadā Kanstas Junsenas ilustrācijas grāmatai "Vivaldi" ieguva zelta medaļu Norvēģijas Grafikas dizaina balvas ilustrāciju kategorijā un tika iekļautas izdevuma "Flavorwire" sarakstā "20 visu laiku skaistākās bērnu grāmatas".