Sava enerģija. Sācies sprints lieljaudas saules parku attīstībā

Līdz šim Latvijā uzbūvētas tikai divas daudzmaz jaudīgas saules elektrostacijas, taču eksperti lēš, ka maisam gals beidzot ir vaļā un lieljaudas parki augšot kā sēnes pēc lietus.

Lai arī šī gada jūnija sākumā kopējā sadales tīkla operatora AS "Sadales tīkls" ("ST") infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW) un 74% no tās (740 MW) veido saules ģenerācija – saules parki un mikroģenerācijas iekārtas, šobrīd pie pārvades tīkla AS "Augstsprieguma tīkls" ("AST") ir pieslēgtas tikai divas lieljaudas saules elektrostacijas (SES) – "Stelpe" ar kopējo jaudu 145 MW, kas atrodas Bauskas novada Stelpes un Bārbales pagastā, kas ekspluatācijā tika nodota šī gada jūlija sākumā, un "Vārme" ar kopējo jaudu 94 MW, kas šī gada pavasarī sāka ražot zaļo enerģiju Kuldīgas novadā. Abus šos parkus attīsta Lietuvas enerģētikas grupā "Ignitis Group" ietilpstošais uzņēmums "Ignitis Renewables".

Skaidrības labad – mikroģenerators ir elektroenerģijas ražošanas iekārta ar jaudu līdz 11,1 kilovatam (kW), bet lielākas jaudas ražotāji tiek klasificēti kā elektrostacijas. Elektroenerģijas sadales operatora infrastruktūrai iespējams pieslēgt mikroģeneratoru vai elektrostaciju ar jaudu līdz 14,999 MW, bet lielākas elektrostacijas tiek pieslēgtas elektroenerģijas pārvades tīklam "AST".

Stratēģijai trūkst ambīciju

"Tas, ka Latvijā ir uzbūvēti tikai divi lieljaudas saules parki, lielā mērā ir saistīts ar mūsu valsts mantojumu, proti, zaļās enerģijas ražošanu hidroelektrostacijās, kā dēļ gan politiķu, gan sabiedrības pieprasījums pēc atjaunīgās elektroenerģijas nebija pārāk liels. Otrs aspekts, kas neveicināja jaudīgu saules parku attīstību, bija ne visai veiksmīgā OIK (obligātā iepirkuma komponente) sāga, kurā atjaunīgā enerģija tika ievilkta procesos, kas neveicināja šādu projektu attīstību. Treškārt, Latvijai ilgstoši nav bijusi enerģētikas stratēģija, kas noteiktu, kādā virzienā vajadzētu doties. Tāpēc tirgus dalībniekiem nebija skaidrības, vai un ko Latvijā ir vērts darīt," norāda biedrības "Saules enerģija Latvijai" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.

Viņš atzīst, ka nesen valdībā apstiprinātajai Enerģētikas stratēģijai līdz 2050. gadam trūkst ambīciju. "Tie mērķi, kurus saules enerģijas projektu attīstībā šajā plānošanas dokumentā iecerēts sasniegt līdz 2050. gadam, tiks sasniegti jau nākamajā gadā. Stratēģija paredz līdz 2050. gadam uzbūvēt SES ar 2000 MW lielu jaudu, bet šā brīža projektu attīstības dinamika liecina, ka jau 2026. gadā ekspluatācijā varētu tikt nodotas SES ar kopējo jaudu ap 2500 MW. Tas liecina, ka politikas veidotāji krietni vien atpaliek no tām perspektīvām, kādas saredz bizness," secina A. Bāliņš.

Tirgū dominē ārvalstu uzņēmumi

A. Bāliņš lēš, ka 2025. gadā būs izrāviens patiesi jaudīgu saules parku attīstībā, jo pie "AST" šogad un nākamgad kopumā varētu tikt pieslēgtas SES ar kopējo jaudu 1600 MW. Jautāts, kādas ir lielākās problēmas un izaicinājumi nozares uzņēmumiem, viņš teic, ka tie lielā mērā ir saistīti ar balansēšanas jaudām.

"Kamēr šis jautājums netiks atrisināts un sakārtots, jauni investīciju projekti tiks piebremzēti," lēš asociācijas vadītājs, atzīstot, ka kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā situācija šajā ziņā ir ievērojami labāka. "Lietuvā tiek nopietni apsvērta iespēja balansēšanas jaudu izmaksas ielikt pārvades sistēmas operatora tarifos, turklāt attīstītājiem tās tiek piemērotas pakāpeniski – palielinot vairāku gadu laikā. Kaimiņvalstis nesaņēma tādu sitienu, kādu Latvijas AER projektu attīstītāji 1. jūlijā, kad tika ieviesta maksa par jaudu balansēšanu. Tas nozīmē, ka tā nauda, kas varēja tikt ieguldīta Latvijā, nonāks Igaunijā un Lietuvā," secina A. Bāliņš.

Viņš atzīst, ka uz pārējo Eiropas valstu, tostarp kaimiņvalstu, fona Latvija saules enerģijas projektu apgūšanā izskatās ļoti švaki. "Šobrīd mums ir labāka projektu attīstības dinamika, jo mēs startējām no zemākām bāzes pozīcijām. Igaunijā šobrīd darbojas SES ar kopējo jaudu 1300 MW, Lietuvā – 2400 MW. Latvijā šobrīd ir divas SES, kas pieslēgtas pie "AST", pārējās – pie "ST"," secina A. Bāliņš, norādot, ka Latvija ir pēdējā vietā Eiropā pēc uzstādītās SES jaudas uz vienu iedzīvotāju. "Taču ir sācies nākamo lielo projektu sprints. Tiesa gan, tirgū pārsvarā dominē ārvalstu attīstītāji. Latvijas investori ir krietni vien pasīvāki salīdzinājumā ar ārvalstu investoriem, kuri ir spējīgi projektus arī finansēt, piemēram, "Ignitis Renewables", "Enefit", "European Energy" u. c. Taču arī mūsu nacionālais čempions "Latvenergo" ir braši atspēries," secina A. Bāliņš un lēš, ka kopumā šogad varētu tikt pabeigti trīs līdz četri SES projekti ar kopējo jaudu 500–600 MW.

Tumē top viens no modernākajiem parkiem

""Ignitis Renewables" AER portfelis uzņēmuma darbības reģionā – Baltijas valstīs un Polijā – ir stratēģiski sabalansēts un iekļauj saules, sauszemes un atkrastes vēja un uzkrājošo tehnoloģiju projektus. Tostarp projektus dažādās attīstības stadijās, sākot no agrīnas izpētes līdz būvniecībā esošiem aktīviem un arī gataviem projektiem. Latvijā "Ignitis Renewables" ir trīs liela mēroga saules enerģijas projekti ar kopējo jaudu, kas pārsniedz 400 MW," teic "Ignitis Renewables" vadītāja Latvijā Baiba Lāce.

Tumes saules enerģijas parks Tukuma novadā ir viens no vērienīgākajiem saules enerģijas projektiem Baltijas reģionā, informē Baiba Lāce.

Foto: Publicitātes

Vārmes saules enerģijas parka 110 ha plašajā teritorijā uzstādīti vairāk nekā 156 tūkstoši saules paneļu ar kopējo jaudu 94 MW. Tas tīklā jau ir nodevis pirmo zaļo enerģiju, šobrīd tiek veikti beidzamie testi, un tiks pilnībā nodots ekspluatācijā līdz šī gada rudenim. Stelpes saules enerģijas parkā Bauskas novadā uzstādīti vairāk nekā 233 tūkstoši saules paneļu ar kopējo jaudu 145 MW.

"Trešais un šobrīd lielākais projekts "Ignitis Renewables" attīstības portfelī Latvijā ir Tumes saules enerģijas parks Tukuma novadā, kas ir viens no vērienīgākajiem saules enerģijas projektiem Baltijas reģionā. Šobrīd tas atrodas aktīvā būvniecības posmā. Tumes saules enerģijas parkā 302 hektāru lielā platībā tiks uzstādīti vairāk nekā 283 tūkstoši saules paneļu ar kopējo jaudu 174 MW. Tas būs viens no pirmajiem saules enerģijas parkiem Latvijā, kur izmantota progresīva saules sekošanas tehnoloģija ("sun tracker system"), kas ļauj panākt augstāku enerģijas izstrādi, sekmīgi pielāgojoties saules kustībai. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gadā," informē B. Lāce.

Uzņēmums strādā pie šo projektu hibridizācijas stratēģijas īstenošanas, turpinot darbu pie vēja enerģijas ieceru izpētes šo projektu ietvarā. Šobrīd noris ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa noslēdzošā daļa Bauskas, Ogres, Kuldīgas un Saldus novadā. "Šie projekti ir daļa no "Ignitis Group" investīciju plāna Latvijā, kas kopumā paredz ap 700 miljonu eiro ieguldījumus ar fokusu uz AER jaudu attīstību. Tādējādi uzņēmums konsekventi virzās uz grupas stratēģisko mērķi – līdz 2030. gadam sasniegt 4–5 GW uzstādīto jaudu zaļās enerģijas segmentā visā reģionā," norāda B. Lāce. "Ignitis Renewables" kopējās investīcijas saules enerģijas projektu attīstībā Latvijā veido aptuveni 284 miljonus eiro.

"Latvenergo" sola visjaudīgāko parku

Vietējo SES attīstītāju veikums pagaidām ir krietni vien pieticīgāks – tie ekspluatācijā vēl nav nodevuši nevienu lieljaudas saules parku. "Latvenergo" lielākais īstenotais projekts ir Aconē Salaspils pagastā ar uzstādīto jaudu 24 MW.

Savukārt 80 Latvijas privāto un institucionālo investoru investīciju fonds "Merito Sustainable Energy Fund I" kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" 2023.–2024. gadā realizēto astoņu SES – Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā, Carnikavā, Kalkūnē, Koknesē, Cēsīs un Valmierā – kopējā jauda ir 71,5 MW.

AS "Latvenergo" vēja un saules parku attīstības direktors Kaspars Novickis informē, ka šobrīd Latvijā būvniecības stadijā lielākais projekts ir saules enerģijas parks "Aizpute Solar" Dienvidkurzemes novadā, tā plānotā jauda ir 265 MW. "Mūsu ambīcija ir savu AER ražošanas portfeli audzēt līdz 2,3 GW – tas nozīmē, ka, pirmkārt, investīcijas ir būtiskas, otrkārt, tieši tāpēc mēs tās rūpīgi analizējam. Gan pagājušais gads, gan šī gada sākums ir izcēlies ar ievērojami augušiem ieguldījumiem – pērn tie bija 345 miljoni eiro jaunās vēja un saules enerģijas ražotnēs, toties šī gada pirmajos trīs mēnešos jau sasiedza 312 miljonus eiro," klāsta K. Novickis.

Sagaida valsts līdzdalību

"Raugoties uz Baltijas AER tirgu kopumā, redzama būtiska atšķirība valsts atbalsta mehānismā. Lietuvā un Igaunijā valdības ir izstrādājušas konkrētus instrumentus, piemēram, līgumu par cenu starpību mehānismu atkrastes vēja parkiem un ilgtermiņa elektrības pirkuma līguma iespējas mājsaimniecībām un mazajiem ražotājiem. Latvijā valsts atbalsta sistēma šobrīd nav tik skaidri definēta, taču tiek sperti soļi mājsaimniecību atbalstā saules paneļu un uzkrājošo tehnoloģiju uzstādīšanā," vērtē B. Lāce, norādot, ka Latvijā ir jūtams sabiedrības pretestības pieaugums, ko daļēji ir veicinājusi kavēšanās vienotas enerģētikas stratēģijas izstrādē un tās izskaidrošana sabiedrībai. "Tas kontrastē ar situāciju Lietuvā, kur daudzi parki jau ir izbūvēti un sabiedrības informētība ir augstāka," secina "Ignitis Renewables" vadītāja Latvijā.

Jautāta, kādas ir lielākās problēmas un izaicinājumi Latvijas tirgū, viņa teic, ka tikai šīs vasaras sākumā esot iepazīstināti ar valsts ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju. Faktiski tas nozīmē, ka uzņēmēji, AER projektu attīstītāji, līdz šim ir darbojušies bez šī kopējā valstiskā redzējuma ietvara. B. Lāce atzīst, ka bez valsts aktīvas līdzdalības komunikācijā ar sabiedrību uzņēmumiem nākas uzņemties lielāko skaidrošanas un dialoga daļu, kas ne vienmēr ir pietiekama un nereti fragmentāra.

"Lai veidotu pozitīvu attieksmi pret AER projektiem, nepieciešama mērķtiecīga, datos balstīta komunikācija, skaidrojot gan ieguvumus, gan vides ietekmes novērtējumu procesu, īpaši reģionos, kur notiek būvniecība. Uzticības stiprināšana un aktīvs dialogs palīdz mazināt bažas par iespējamu ietekmi uz vidi vai cilvēku labsajūtu," secina B. Lāce.

Buksē iekārtu piegāde

"Tirgus niša aug, taču vairāk pēc inerces – tiek pabeigti iesāktie saules parku projekti, kas ir saņēmuši nepieciešamo finansējumu. Daudzi no attīstības stadijā esošajiem projektiem cenšas mainīt savu profilu uz hibrīdrisinājumu, kas apvieno saules enerģijas ražošanu ar uzkrājošajām baterijām. Šī brīža situācijā, īpaši pēc nesenās Baltijas valstu pievienošanās Eiropas energosistēmai, zaļās infrastruktūras objekti ar uzkrājošajām baterijām ilgtermiņā spēj nodrošināt energoapgādes stabilitāti. Arī mēs šobrīd strādājam pie esošo saules parku papildināšanas ar baterijām," informē investīciju uzņēmuma "Merito Partners" līdzdibinātājs un vadošais partneris Miks Janvars.

Savukārt K. Novickis norāda uz problēmām, kas šobrīd ietekmē SES projektu attīstību: "Globālā mērogā izaicinoši ir iekārtu piegādes termiņi, īpaši transformatoriem, kas var aizņemt pat līdz gadam, kā arī kabeļu, invertoru, konstrukciju un citu materiālu izmaksas un piegādes. Lokālā mērogā ietekme ir projektu saskaņošanas procesam ar zemju īpašniekiem, blakus esošās infrastruktūras īpašniekiem un būvvaldēm."

Jautāts, kad Latvijā varētu tikt sasniegti griesti saules parku būvniecībā, viņš teic, ka to regulēs tirgus ar pieprasījumu, proti, elektroenerģijas patēriņu. "Biržas cena atspoguļo piedāvājuma un pieprasījuma krustošanās punktu – ja piedāvājums ir liels, bet pieprasījums mazs, tad cena likumsakarīgi ir zemāka. Saulainās dienās arvien biežāk parādās enerģijas pārprodukcija, kas atspoguļojas biržas cenā, radot zemu vai negatīvu elektroenerģijas cenu," rezumē K. Novickis.

Pārvades sistēma vilina ar brīvo jaudu

Par to, ka Latvijā šobrīd aktīvi notiek lieljaudas SES attīstība, liecina fakts, ka kopumā 17 saules projektiem ar kopējo jaudu vairāk nekā 1600 MW, tostarp hibrīdprojektiem, ko veido saules parks ar baterijām vai saules un vēja parks, notiek pieslēguma izbūve pie pārvades tīkla.

"Kopējā rezervētā jauda pie pārvades tīkla saules parkiem un saules hibrīdprojektiem pārsniedz 3000 MW," informē "AST" valdes loceklis Arnis Daugulis, atzīstot, ka Latvijā un visā Baltijas jūras reģionā kopumā sagaidāma ievērojama AER pieslēgumu attīstība un līdz ar to arī AER saražotās enerģijas pieaugums. "Sistēmas drošuma un stabilitātes nodrošināšanai tam nepieciešams vairāk balansēšanas jaudas. Lai turpmākajā desmitgadē nesamazinātos Latvijas elektroenerģijas sistēmas drošums un stabilitāte, svarīgi nodrošināt Latvijas esošo ģenerācijas jaudu nesamazināšanos un tādu jaunu ģenerācijas jaudu attīstību, kas varētu piedalīties arī balansēšanas tirgū, nodrošinot balansēšanas pakalpojumus un gūstot papildu ienākumus," uzsver A. Daugulis.

Patlaban dalībai balansēšanas tirgū savas iekārtas kvalificējuši vairāk nekā desmit tirgus dalībnieki no Baltijas, tostarp četri no Latvijas. Šajā sarakstā atrodamas gan termoelektrocentrāles un hidroelektrostacijas, gan saules un vēja parki, kā arī baterijas. Tehniskās atbilstības izvērtēšanas procesā Latvijā ir 34 resursi ar dažādu pieejamo jaudu, no kuriem lielāko daļu veido tieši saules elektrostacijas.

Lai elektroenerģijas pārvades sistēma tiktu efektīvi izmantota un samazinātu riskus sistēmas balansēšanai, optimālākais risinājums ir sabalansēts ražošanas portfelis. To veicinās arī elastīgais pakalpojums – tas ir jauns pārvades sistēmas pakalpojums, kam atjaunīgo elektrostaciju attīstītāji var rezervēt jaudas no šī gada 2. jūnija. Jaunu AER elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam elastīgā pakalpojuma ietvaros brīvā jauda sasniedz 5860 MW. Ievērojamais brīvās jaudas apjoms AER attīstībai veidojas, ņemot vērā attīstītāju atbrīvotās jaudas līdz 2025. gada 30. aprīlim un dažādu elektroenerģijas ģenerācijas iekārtu ražošanas profilu savstarpējo savienojamību. Lai novērstu tīkla pārslodzes, Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi paredz, ka nepieciešamības gadījumā "AST" var jaunajiem pieslēgumiem ierobežot elektroenerģijas nodošanu pārvades tīklā līdz 10% no laika gada ietvaros, neizmaksājot kompensācijas.

Uzstādīto saules elektrostaciju jauda uz vienu iedzīvotāju (W).

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

"Pieaugot AER jaudām, Latvijai ir būtiski nākotnē attīstīt arī starpsavienojumus ar citām valstīm, piemēram, Igauniju, Zviedriju, Vāciju un Lietuvu, kā arī turpināt investīcijas iekšējā 330 kV pārvades tīkla pastiprināšanā," norāda A. Daugulis.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".