2.2 °C
Kā zināms, novembris Latvijā ir patriotisma mēnesis. Tas arī saprotams — 11. novembris — Lāčplēša diena, 18. novembris — Latvijas valsts dibināšanas diena. Par patriotisma mēnesi mums atgādina gan kalendārs, gan mediji, gan paši pasākumi — svecīšu siena, Brāļu kapi, svinīgais ekumeniskais dievkalpojums, svinīgā Saeimas sēde, militārā parāde, valsts augstāko apbalvojumu pasniegšana, vairāki patriotiskie koncerti.
Tas viss nenoliedzami saistās ar šiem svētkiem un novembri.
Tomēr ir parādības, kas tik lielu sajūsmu neizraisa.
Esmu ievērojis, ka mūsu lielāko lielveikalu apmeklējuma laikā, jau novembra sākumā var manīt dažādus Ziemassvētku un Jaungada dekorējumus un preces, jau skan Ziemassvētku nevis patriotiskās dziesmas. Tikmēr ar novembra valsts svētku atribūtiem viss ir daudz pieticīgāk, ja neteiktu bēdīgi. Es saprotu, ka preces, kas saistās ar valsts svētkiem un kuras varētu pārdot, nav daudz — karodziņi, svecītes, cepurītes, varbūt vēl kāds suvenīrs. Tas laikam arī viss. Tas tomēr nav apdāvināšanās mēnesis atšķirībā no decembra.
Man, tāpat kā daudziem, šķiet, ka šie decembra svētku veikalu dekorējumi un preces, gribot vai negribot aizēno novembra valsts svētku rekvizītus un mazina patriotisko noskaņu.
Par šo problēmu jau iepriekš ir rakstīts un runāts. Parasti lielveikalu ķēžu pārstāvji šādu parādību izskaidro ar to, ka, lūk, — cilvēki tagad plāno savus izdevumus savlaicīgi, tāpēc Ziemassvētku un Jaungada preces ir nopērkamas pāris mēnešus agrāk. Tātad pircēji esot tie, kas nosaka lietu kārtību un lielveikali tikai pielāgojas tirgus prasībām. Mani nekad šis arguments nav pārliecinājis.
Pirmkārt, tāpēc, ka es pats savā pieredzē, manā ģimenē, tuvinieku vidū neatceros, ka kāds no viņiem novembra sākumā būtu jau pircis Ziemassvētku un Jaungada dāvanas. Tāpēc es šaubos arī par citiem līdzcilvēkiem. No kurienes tāda informācija un atruna veikala pārstāvjiem? Otrkārt, es ne mirkli nešaubos, ka tieši lielveikali, respektīvi, pārdevēji ir tie, kas lielā mērā nosaka toni, bet ne pircēji. Piemēram, pat teorētiski pircēji nekad nevarēs nopirkt preci, kas nav pieejama veikala plauktā, pat ja ļoti to vēlēsies. Treškārt, nav noslēpums, ka uzņēmēju (lielveikalu) galvenā darbības motivācija ir peļņas gūšana.
Ja ar 11. un 18.novembri neko daudz nevar nopelnīt, tad Ziemassvētku un Jaungada preces – ir zelta ādere.
Tikai un vienīgi peļņa ir veikalu rīcības patiesais izskaidrojums, bet ne patērētāju paradumi.
To apstiprina ne tikai novembra un decembra svētkiem atbilstošo preču skaits lielveikalu plauktos, bet arī pašu veikalu rotājums, dekorējums. Varat pavērot mūsu lielāko lielveikalu ārējo izskatu novembrī un decembrī un salīdzināt.
Var droši apgalvot, ka novembrī lielveikaliem vispār nav nekāda svētku “ietērpa”.
Kāpēc tā? Vai tad lielveikali negūst peļņu no Latvijas iedzīvotāju maciņiem? Vai lielveikaliem nevajadzētu izrādīt normālu cieņu un godu valstij, kurā tie darbojas?
Paskatījos datus par lielāko lielveikalu sekmēm pēdējā gadu laikā. Maxima Latvija — gada apgrozījums 1,07 miljardi eiro, peļņa 58 miljoni eiro. Rimi Latvia — apgrozījums 1,13 miljardi eiro, peļņa 38 miljoni eiro. Švakāk gājis Lidl Latvija — apgrozījums 460 miljoni eiro, zaudējumi 18 miljoni. Taču jāņem vērā, ka pēdējais ir Vācijas uzņēmums un peļņu noteikti guva ārpus Latvijas.
Vai tiešām neviens no šiem lielveikalu milžiem par godu Latvijas valsts svētkiem nevarēja atļauties kaut cik pieklājīgi izdekorēt novembrī savus "lielos naudas makus", tādējādi paužot solidaritāti ar valsts iedzīvotājiem un cieņu Latvijai? Cik tas izmaksātu – 10 000, 30 000 eiro? Nezinu, bet domāju, ja būtu bijusi vēlēšanās, tad tas tiktu izdarīts. Galu galā — novembris ir katru gadu, tā nav vienreiz iztērēta un zemē nomesta nauda. Pagaidām gan izskatās, ka šos lielveikalus un viņu bosus interesē tikai nauda, bet ne valsts, kurā tie darbojas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka Latvijas valstij ir jāskubina lielveikali, citādi tie savā naudas egoismā nekad nemainīsies.
Instruments varētu būt ar likumdošanu uzlikts pienākums lielveikaliem novembrī izdekorēt veikalus gan no ārpuses, gan no iekšpuses atbilstoši valsts svētku tēmai.
Lai domā un dara! Vienlaikus līdzīgā veidā vajadzētu ierobežot Ziemassvētku un Jaungada veikalu dekorējuma un šo preču tirdzniecības sākuma termiņu. Galvenā doma — panākt, lai Santaklausi neaizēno Latvijas valsts pamatus. Patriotisma svētku rekvizītu laika termiņi varētu būt no 1.novembra līdz 23.novembrim, bet no 24.novembra varētu atļaut decembra ietērpu un preces. Patērētājiem ar mēnesi pirms svētkiem pilnīgi pietiktu. Paralēli no tā ieguvēji būtu arī paši pircēji, jo, kā zināms, pēdējos gados decembra svētku sakarā cilvēki tērē neadekvāti lielas, nesapratīgas summas, zināmā mērā apzogot paši sevi. Tāpēc Ziemassvētku un Jaungada dāvanu termiņa samazināšana būtu tikai veselīga. Tiktu nošauti divi zaķi uzreiz, bet Latvijas valsts prestižs no tā tikai iegūtu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
