3.3 °C
Digitālās prasmes ir kļuvušas par ikdienišķu nepieciešamību. Kā saņemam valsts pakalpojumus, kā pierakstāmies pie ārsta vai saņemam medikamentus, kā veicam bankas maksājumus vai pat komunicējam ar tuviniekiem, - tas viss arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tomēr OECD dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru valstīs ar labu interneta pieejamību joprojām jūtas nedroši digitālajā vidē vai izmanto internetu tikai minimālām vajadzībām. Latvijā to redzam, jo īpaši skaidri, jo daudzi vecāka gadagājuma cilvēki vēl aizvien baidās tehnoloģijas aizskart, nezinot, kā tās var palīdzēt viņu ikdienā. Taču tie, kas pārvar pirmo neziņu, gūst ne tikai jaunas prasmes, bet arī lielāku neatkarību, drošību un saikni ar sabiedrību.
Kāpēc tas ir tik sarežģīti?
Lielākā daļa grūtību sākas ar bailēm – bailēm kļūdīties, bailēm nospiest nepareizo pogu vai sabojāt ierīci. Cilvēkiem, kas nav auguši interneta laikmetā, tehnoloģijas bieži šķiet sarežģītas. Daudzi seniori jau pirms mēģināšanas sev pasaka: “Tas nav man.” Ja pirmais mēģinājums neizdodas, rokas ātri nolaižas. Dažiem šķiet, ka pietiek ar pamata prasmēm un citas zināšanas nav nepieciešamas. Citi vienkārši negrib pamest komforta zonu, bet citiem trūkst praktisku iemaņu vai iespēju, ierīču cenas, slikts internets, vai vienkārši, nav, kas paskaidro vienkārši un saprotami.
Pie visa tā pievienojas vēl kāda barjera – valoda. Liela daļa tiešsaistes informācijas, skaidrojošo materiālu un pamācību ir angliski, un tas daudziem senioriem kļūst par nepārvaramu šķērsli. Jaunie cilvēki internetā orientējas dabiski, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem nereti jālūdz palīdzība bērniem vai mazbērniem, kuri paši ir aizņemti. Tāpēc rodas sajūta bez citu palīdzības neiztikt.
Motivācijas trūkums
Nav iespējams kādam iemācīt digitālās prasmes, ja cilvēks pats nejūt vajadzību. Jāsaprot, ko tas viņam dos. Un motivācija senioriem bieži ir ļoti personiska, bez šī pārvarēt bailes ir gandrīz neiespējami, un katram tā ir individuāla. Vienam svarīgi uzturēt kontaktus ar mazbērniem, citam digitālo rīku izmantošana darbam vai hobijam, cits vienkārši vēlas izjust gandarījumu par spēju iemācīties ko jaunu. Savukārt konservatīvāki cilvēki bieži uzskata, ka viņu dzīvei tehnoloģijas nav nepieciešamas, un tāpēc šo sabiedrības daļu ir daudz grūtāk pārliecināt spert pirmo soli.
Brīvība komunicēt un piedalīties
Digitālās prasmes patiesībā kļuvušas par ikdienu mūsdienu realitātē. Valsts un pašvaldību pakalpojumi arvien vairāk pārvietojas uz tiešsaisti. Ārstu pieraksti, receptes, banku norēķini, komunālie maksājumi, - tas viss notiek digitāli. Bez šīm prasmēm cilvēks kļūst atkarīgs no citiem, pat ja citkārt ir pilnīgi pašpietiekams. Turklāt digitālā vide palīdz mazināt izolētības sajūtu un mazina vientulību, jo ļauj iesaistīties, piedalīties, komunicēt. Saziņa ar tuvajiem, dalība kopienās, hobiji, mācības, - tas viss tur notiek. Un seniori, kas spējuši pārkāpt pirmajām bailēm, bieži atzīst: “Es nemaz nezināju, ka tas var būt tik interesanti.”
Risinājumi ir - vajag tikai izvēlēties savējo
Svarīgs atbalsta resurss, protams, ir pašu ģimene. Bērni un mazbērni nereti kļūst par galvenajiem ceļvežiem digitālajā vidē, taču šī palīdzība darbojas vislabāk tad, ja tas notiek pacietīgi un saprotamā valodā. Tomēr, jauniešiem tas ir ātri – viens klikšķis te, viens tur. Kas nav mazāk nozīmīgs, ir princips “seniors iedvesmo senioru”. Pieredze rāda, ka, ja kāds no vienaudžiem uzdrīkstas un stāsta par savām mācībām, arī citi kļūst atvērtāki. Pensionāru biedrības, bibliotēkas, vietējās kopienas – tās visas var kļūt par vietu, kur digitālās prasmes mācās kopā, bez spriedzes un bez baiļu sajūtas. Arī es pati kolēģu iedrošināta uzzināju par iespējām papildināt savas prasmes, iespējams, citādi būtu palaidusi garām.
Pēdējos gados attīstījušās dažādas mācību programmas, kas arī senioriem piedāvā ne tikai zināšanas, bet arī drošu vidi, kur jautāt, kļūdīties un atkal mēģināt. “Riga TechGirls” programmas, kā “Iepazīsti tehnoloģijas”, ir labs piemērs, jo tās piedāvā mācīties savā tempā, latviešu valodā, ar praktiskiem piemēriem un reāliem uzdevumiem. Tieši latviešu valoda un pasniedzēju pacietība ir tas, kas ļauj atbrīvoties no sākotnējām bailēm un virzīties tālāk.
Digitālo prasmju apguve senioriem nav viegla, un to neviens nenoliedz, jo tas viss ir ātri un strauji. Kas vienam ir daži ātri klikšķi, otram var būt vairāki mēģinājumi, iekšējs pārmetums, bailes kļūdīties, vai sajūta, ka viss notiek pārāk ātri un tam nav, iespējams izsekot līdzi. Tāpēc ikviens mazs solis, katra uzdrīkstēšanās un mazā uzvara digitālajā vidē senioram ir daudz nozīmīgāka, nekā mēs bieži apzināmies. Taču grūtības nenozīmē neiespējamo. Tieši pretēji - pieejami risinājumi, kas pielāgoti senioru vajadzībām. Atliek vien atrast savu motivāciju, to personīgo iemeslu, kāpēc ir vērts spert soli pretī tehnoloģijām. Kad šī vēlme rodas, ceļš kļūst daudz vieglāks. Pārējais ir tikai jautājums par piemērotu mācību vidi un atbalstu, un tad jau atklājas, ka tajā ir vairāk iespēju, nekā šķitis. Un galvenais – tā dod brīvību.
Aptauja
Kāds būs lielākais pārbaudījums ar mākslīgā intelekta ienākšanu?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
