Light rain 2.2 °C
P. 08.12
Gunārs, Gunis, Vladimirs
SEKO MUMS
Reklāma
Līdzās atjaunotajam daudzstāvu dzīvojamam namam Valkā, Tirgus ielā 16 – četrstāvu nams Tirgus ielā 12 ar 30 dzīvokļiem, kuru atjaunos uzņēmums "Siltie nami", izmantojot rūpnieciski ražotus koka karkasa paneļus. Autoruzraudzība – SIA "ARTEMI", būvuzraudzība – "AB Ideja", projekta vadība – "Augmentum", būvnieks – "Siltie nami". "Latvijā esam palīdzējuši iedzīvotājiem atjaunot ap 300 dzīvojamo namu," saka Namu atjaunošanas projektu vadības uzņēmuma "Augmentum" valdes priekšsēdētāja Signe Kajaka.
Līdzās atjaunotajam daudzstāvu dzīvojamam namam Valkā, Tirgus ielā 16 – četrstāvu nams Tirgus ielā 12 ar 30 dzīvokļiem, kuru atjaunos uzņēmums "Siltie nami", izmantojot rūpnieciski ražotus koka karkasa paneļus. Autoruzraudzība – SIA "ARTEMI", būvuzraudzība – "AB Ideja", projekta vadība – "Augmentum", būvnieks – "Siltie nami". "Latvijā esam palīdzējuši iedzīvotājiem atjaunot ap 300 dzīvojamo namu," saka Namu atjaunošanas projektu vadības uzņēmuma "Augmentum" valdes priekšsēdētāja Signe Kajaka.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Daudzstāvu dzīvojamo namu atjaunošanā sāks izmantot rūpnieciski ražotus koka karkasa paneļus

Reklāma

Četrstāvu dzīvojamais nams Valkā, Tirgus ielā 12, varētu būt pirmais Latvijā, kura atjaunošanā izmantos rūpnieciski ražotus koka karkasa paneļus – būvmateriālus, kuri nodrošina ēkas fasādes siltumizolāciju, vēja aizsardzību un pievilcīgu apdari.

Paneļiem virkne priekšrocību

Paneļus izgatavos un ar tiem namu Valkā "apģērbs" uzņēmums "Siltie nami", kurš projektē, būvē un atjauno ēkas kopš 2015. gada. Latvijā tas gan nav vienīgais uzņēmums, kurš pievērsies koka karkasa paneļu ražošanai. Latvijā tos ražo uzņēmumos "VIT BŪVE", "Zemgales Tehnoloģiskais centrs", "EHI Group" un citos.

"Koka karkasa paneļu izmantošanai ir virkne priekšrocību," skaidro uzņēmuma "Siltie nami" valdes priekšsēdētājs Kārlis Reinfelds. "Paneļi ietver koka karkasu, siltumizolāciju, hidroizolāciju un apdares slāni. Izgatavojot paneļus, tajos tiek precīzi iestrādāti arī logi un durvis. Tādējādi ievērojami samazinās gan darbaspēka izdevumi, gan būvniecībai nepieciešamais laiks, kuru neaizkavē ne lietus, ne sals. Valkā pieminēto četrstāvu namu mēs varētu atjaunot mēneša laikā."

Pirmajiem projektiem valsts atlaides

Lai veicinātu rūpnieciski ražotu koka karkasa paneļu izmantošanu namu atjaunošanā, līdz 2029. gada 31. decembrim valsts paredz atbalstu vismaz desmit pirmajiem projektiem. Atbalsta ietvaros ir iespējams saņemt kapitāla atlaidi pat līdz 70%. Tas ļauj cerēt, ka paneļu izmantošana namu atjaunošanā ies plašumā.

Uzņēmuma "Siltie nami" vadītājs atklāj, ka koka karkasa paneļu pielietojums citur pasaulē gan nav nekas jauns. Zviedrijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs tos jau sen sekmīgi izmanto gan būvniecībā, gan ēku atjaunošanā. Viņaprāt, Latvijā esam atpalikuši, jo atjaunošana ar koka karkasa paneļiem maksā dārgāk nekā ar slapjo apmetumu, tāpēc iedzīvotāji, kuri lēmuši par savu namu atjaunošanu, līdz šim visbiežāk izvēlējušies lētāko.

Būvniecības konsultāciju un būvuzraudzības uzņēmuma "AB ideja" vadošais speciālists Mārtiņš Iesalnieks atzīst, ka ar parasto paņēmienu – slapjo apmetumu – atjaunot ēku gan iznāk lētāk. Bet apmetuma "mūžs" esot īsāks, nekā pielietojot koka karkasa paneļus. Ēkas atjaunošana ar paneļiem notiek ātrāk un vienlaikus ar mazāku risku būvniekam kļūdīties, tāpēc ka, iekams paneļus nogādā būvlaukumā, tos rūpīgi pārbauda ražotnē. Viņaprāt, ieguvums ir arī paneļos jau iestrādātie jauni logi un durvis. Pēc ēkas fasādes atjaunošanas ar parasto paņēmienu – slapjo apmetumu –, vēlāk tos nomainīt jau ir sarežģītāk.

Būvniecības konsultāciju un būvuzraudzības uzņēmuma "AB ideja" vadošais speciālists Mārtiņš Iesalnieks: "Ēkas atjaunošana ar paneļiem notiek ātrāk un vienlaikus ar mazāku risku būvniekam kļūdīties būvlaukumā."

Arī atlaidēm papildu maksājumi mazāki

Cik maksās Latvijā pirmā daudzstāvu nama atjaunošana, izmantojot rūpnieciski ražotus koka karkasa paneļus?

Namu atjaunošanas projektu vadības uzņēmuma "Augmentum" valdes priekšsēdētāja Signe Kajaka atklāj, ka 1969. gadā no silikātķieģeļiem celtā četru stāvu 30 dzīvokļu nama 1085 kvadrātmetru kopplatībā atjaunošanas projekta izdevumi aprēķināti 963 502,42 eiro apmērā. Viņa atzīst, ka izdevumi ir prāvi – pirms atbalsta saņemšanas ap 1240 eiro par kvadrātmetru. Bet esot jāņem vērā, ka bez fasādes siltināšanas ar rūpnieciski ražotiem koka karkasa paneļiem un 200 mm siltumizolāciju paredzēta bēniņu un pagraba pārseguma siltināšana, jumta seguma, kanalizācijas un apkures sistēmas pārbūve, ietverot apkures patēriņa datu nolasīšanu ar alokatoriem (elektroniskiem siltuma maksas sadalītājiem), kā arī termoregulatoru uzstādīšana. Citiem vārdiem, ēkai būs ne tikai jauns "kažoks", bet arī apkure, ūdensapgāde, kanalizācija – viss, kas vajadzīgs dzīvošanai namā.

Reklāma
Reklāma

2025. gada 3. aprīlī izsludinātā dzīvojamo namu energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta ietvaros pusi – 481 751,21 eiro – segs valsts. Papildus paredzētā atlaide 20% apmērā – 150 000 eiro. Tādējādi izdevumi, kuri turpmāko 20 gadu laikā būs jāsedz šī nama dzīvokļu īpašniekiem – 331 751,21 eiro. Bet pēc atlaižu saņemšanas par nama atjaunošanu vienam dzīvokļa īpašniekam būs jāmaksā 2,86 eiro par kvadrātmetru mēnesī, kas vairs nešķiet tik briesmīgi.

Pirmie nebūs vienīgie

Uzņēmumā "Siltie nami" plāno ar paneļiem atjaunot arī daudzstāvu dzīvojamo namu Saulkrastos.

Namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Saulkrastu namsaimnieks" vadītājs Alens Horsts atklāj, ka izmantot paneļus šī 22 dzīvokļu nama atjaunošanā piedāvājis uzņēmums "Siltie nami" un ka tam piekrituši nama iedzīvotāji. Viņaprāt, ar paneļiem atjaunošanas izdevumi varētu būt līdzīgi izdevumiem par namu atjaunošanu ar vēdināmajām fasādēm, tāpat jācer uz valsts piedāvāto atbalstu šādu projektu īstenošanā. Pašlaik par nama atjaunošanas gaitu vēl nevarot spriest, jo vispirms esot jāsagaida "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" piedāvātais aizdevuma līgums.

"Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" domā, ka daudzstāvu dzīvojamie nami Valkā un Saulkrastos būs pirmie, bet noteikti nebūs vienīgie, kuru atjaunošana notiks, izmantojot rūpnieciski ražotus koka karkasa paneļus un valsts atlaides pirmajiem desmit projektiem. Jau zināms, ka atjaunošanai ar koka karkasa paneļiem pieteikušies arī sešu daudzstāvu dzīvojamo namu iedzīvotāji Rīgā un vēl divu namu iedzīvotāji Līgatnē.

Vairāk nekā puse atjaunotu namu!

"Latvijas Avīzei" viesojoties Valkā, patīkami pārsteidza līdz šim arī ar ierasto paņēmienu atjaunoto daudzstāvu dzīvojamo namu skaits. Izbraucot cauri pilsētai, redzējām ne tikai atsevišķus atjaunotos namus, bet arī sešu atjaunoto namu kvartālu Merķeļa un Stendera ielu rajonos un četru namu kvartālu Rīgas ielas rajonā.

Aizvadītajos gados no 49 pašvaldības uzņēmuma "Valkas namsaimnieks" apsaimniekotajiem, centralizētajai siltumapgādei pieslēgtajiem daudzstāvu namiem izdevies atjaunot 27 ēkas. Vairāki pilsētā atjaunotie nami guvuši atzinību konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā". Pašlaik atjaunošanas būvdarbi notiek divos, bet nākamā gada pavasarī tie varētu sākties vēl sešos namos.

Palīdz "Augmentum"

Namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Valkas namsaimnieks" valdes loceklis Ivo Meļķis atceras, ka pilsētā pirmā 103. sērijas daudzstāvu dzīvojamā nama Ausekļa ielā 46 atjaunošanas gaita bijusi smaga galvenokārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras stingro prasību dēļ.

"Pēc pirmā nama pabeigšanas likās, ka amats mums rokā – nākamo šīs sērijas namu atjaunošana notiks ātrāk," stāsta Ivo Meļķis, "bet saņēmām tik daudz aizrādījumu un prasību novērst pieļautās kļūdas, ka kādā brīdī sapratām – vajadzīgs lietpratējs. Kopš tā laika Valkā namu atjaunošanu organizē un uzrauga namu atjaunošanas projektu vadības uzņēmums "Augmentum"."

Reklāma

"Ar pašvaldības uzņēmumu "Valkas namsaimnieks" sadarbību sākām 2009. gadā, kad stājās spēkā pirmā valsts atbalsta programma daudzstāvu dzīvojamo namu atjaunošanai," stāsta "Augmentum" valdes priekšsēdētāja Signe Kajaka. "Visas līdzšinējās valsts atbalsta programmas bijušas gana sarežģītas, lai atjaunošanas projekta dokumentus spētu iesniegt paši dzīvokļu īpašnieki, kuriem trūkst šīs pieredzes. Tāpēc "Augmentum" palīdz viņiem, pēc tam organizējot un uzraugot mājas atjaunošanu. Aizvadītajos gados Latvijā ar parasto atjaunošanas paņēmienu esam palīdzējuši iedzīvotājiem atjaunot ap 300 dzīvojamo namu."

Daudzstāvu namu energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta ietvaros, kuram pieteikumu pieņemšana sākās 2025. gada 3. aprīlī, Valkā šim atbalstam pieteikušies vēl 12 namu iedzīvotāji.

Sniega bumba jau veļas

"Savulaik Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras direktors Valdis Blome teica, ka namu atjaunošanā vajagot panākt sniega bumbas efektu," turpina Signe Kajaka. "Šķiet, Valkā tā sniega bumba jau veļas un sekmīgi. Tiklīdz kāda māja ir atjaunota, tā drīz jau pie mums vēršas kaimiņu māju iedzīvotāji, kuri jautā: "Kad pienāks mūsu kārta? Mēs arī gribam!" Kaut arī dažu namu atjaunošanu nepabeidzām, kā bija plānots sākumā, tomēr līdz šim pārāk lielas aizķeršanās nebija. Pats svarīgākais – līdz šim namu atjaunošanu esam īstenojuši bez papildu izdevumiem iedzīvotājiem."

"Valkas namsaimnieka" pārstāvis Ivo Meļķis stāsta, ka sākumā iedzīvotāji bijuši jāpierunā uz namu atjaunošanu. Bet pēdējos aizvadītajos gados, redzot kaimiņos atjaunoto daudzstāvu namu, piesakās paši. "Dažreiz pat liekas, ka paskubina tā pati latviešu skaudība," smaidot piebilst viņš, "sak, kaimiņu nams ir izremontēts, mums arī vajag!" Viņaprāt, iedzīvotāju noskaņojums mainās, tiklīdz kļūst redzams, cik par apkuri jāmaksā viņiem un cik kaimiņiem, kuri mīt atjaunotajos namos.

Namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Valkas namsaimnieks" valdes loceklis Ivo Meļķis: "Valkā atjaunotajos namos siltuma rēķini iedzīvotājiem samazinājušies 50 līdz 65% apmērā."

Mazāki siltuma rēķini

Ivo Meļķis lēš, ka atjaunotajos namos siltuma rēķini samazinājušies 50 līdz 65% apmērā. Piemēram, Tirgus ielas 14. namā pirms tā atjaunošanas par 40,6 kvadrātmetru liela divistabu dzīvokļa apkuri bijis jāmaksā ap 80 eiro mēnesī. Bet pēc ēkas atjaunošanas mēneša rēķins sarucis vairāk nekā uz pusi – bijis ap 33 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Līdzīgi tie esot arī citos atjaunotajos un "Valkas namsaimnieka" apsaimniekotajos namos. Dzīvokļa uzturēšanas izdevumi gan ir lielāki uz bankas aizdevuma un procentu maksājumu rēķina. Bet, tiklīdz aizdevums un procenti būs samaksāti, par dzīvokli būs jāmaksā mazāk nekā līdz šim.

Ivo Meļķis gan piebilst, ka, atjaunojot pirmās mājas, centušies tās tikai nosiltināt – tā, lai samazinātu rēķinus par apkuri. Bet pašlaik māju atjaunošana notiek, nomainot un pārbūvējot visas inženierkomunikācijas, tāpēc izdevumi iedzīvotājiem ir lielāki.

"Daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes paaugstināšanas Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas atbalsts 173 miljonu eiro apmērā, kuram pieteikumu pieņemšana sākās šī gada 3. aprīlī un kuru, ievērojot iesniegto pieteikumu lielo skaitu – 338 –, noslēdzām jau 13. maijā, uzskatāmi liecina, ka iedzīvotāji vairs nevaicā, kāpēc jāatjauno mājas," saka "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece. "Tagad iedzīvotāji jautā, kur var iesniegt mājas atjaunošanas projektu atbalsta saņemšanai. Namu atjaunošanā iedzīvotājiem, protams, jārēķinās ar aizdevumiem, kas jāatmaksā aizdevēja noteiktajā laikā. Bet to atsver ieguvumi. Atjaunotā ēka pasargā no pēkšņi nepieciešamiem izdevumiem avārijas seku novēršanai. Ievērojami samazinās ēkas kopējais siltuma patēriņš, līdz ar to siltuma rēķini. Palielinās mājas dzīvokļu tirgus vērtība."

Kā stāsta "Altum" departamenta vadītāja, pieminētā atbalsta ietvaros iedzīvotājiem bija atvieglojumi atbalsta piešķiršanā. Viņi varēja iesniegt arī līdz galam nesagatavotus projektus: proti, par mājām, kuru iedzīvotāji bija vienojušies par to atjaunošanu, bet nebija sagatavoti projektēšanas dokumenti. Atbalsta ietvaros "Altum" jau parakstīti 37 līgumi. Tādējādi kopš 3. aprīļa, kad sākās pieteikumu pieņemšana, pusgada laikā 37 namos jau ir uzsākta energoefektivitātes projektu īstenošana.

Jāatjauno ap 26 000 namu

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu departamenta direktore Selīna Ābelniece vēsta, ka no Latvijā uzceltajiem 39 629 daudzdzīvokļu dzīvojamiem namiem būtu jāatjauno apmēram 26 000 ēku. No 2009. līdz 2025. gadam ir atjaunotas 1403 ēkas, kuru atjaunošanā ar Eiropas Savienības (ES) fondu finanšu atbalstu un namu iedzīvotāju līdzdalību ieguldīti 500 549 117,8 eiro. Ja ES fondu atbalsta nebūtu, tad atjaunoto namu būtu vēl mazāk.

Pašlaik tiek atjaunoti vēl apmēram 450 nami, tādējādi atjaunoto ēku kopskaits būs ap 1900.

Kavē bezrūpība

Kas kavējis namu atjaunošanu, ja līdz šim atjaunoto ēku īpatsvars nav pat 10% no kopskaita? Manis uzrunātie ļaudis domā, ka kavēklis vienmēr nav pat iedzīvotāju rocība. Viņuprāt, visvairāk kavē lielas daļas bezrūpīgā attieksme pret sava īpašuma uzturēšanu.

"Pirmo stāvu dzīvokļu īpašniekiem diemžēl bieži vien ir vienalga, kas notiek ar mājas jumtu. Savukārt augšējo stāvu iemītniekiem nerūp, kas notiek ēkas pagrabstāvā," atzīst būvuzraugs Mārtiņš Iesalnieks, "kamēr ļaudis uzskatīs, ka viņu īpašuma robeža ir viņu dzīvokļa ārdurvis – par nama uzturēšanu lai gādā citi, tikmēr straujas pārmaiņas tik drīz diezin vai sagaidīsim."

"Bažas rada bezrūpība arī valsts pārvaldē," teic Signe Kajaka. "Saeimā stundām ilgi ķīvējoties par Stambulas konvenciju un apspriežot nākamā gada budžetu, diemžēl nav iesniegts neviens priekšlikums atvēlēt naudu dzīvojamo namu atjaunošanai. Bet namu iedzīvotāji Rīgā, Valkā un citās pilsētās stāv rindā un jautā, kad būs izsludināts un kad varēs pieteikties jaunajam atbalstam. Pašlaik šķiet, ka līdz 2030. gadam šī atbalsta nebūs, kas savukārt aizliks kāju priekšā tiem iedzīvotājiem, kuri jau izlēmuši un gribētu atjaunot savus namus."

Atbalsta programmas

Atbalsta programmas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai:

  • no 2007. līdz 2013. gadam ar valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu 81,2 milj. eiro apmērā atjaunotas 740 ēkas;
  • no 2014. līdz 2020. gadam ar valsts un ERAF atbalstu 201,1 milj. eiro apmērā atjaunotas 627 ēkas;
  • no 2022. līdz 2024. gadam Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros daudzdzīvokļu dzīvojamo namu atjaunošanai bija pieejami 57 282 000 eiro, paredzot atjaunot 136 ēkas, no kurām 2025. gada septembrī jau bija pabeigti 29 projekti;
  • no 2021. līdz 2027. gadam ar valsts un ERAF atbalstu 173 milj. eiro apmērā plānots atjaunot ap 350 daudzdzīvokļu dzīvojamo namu. Atbalsta ietvaros paredzēta 50% atlaide, ja tiek sasniegts vismaz 30% siltuma ietaupījums un ja mājas fasādei pilnā apmērā uzstādīti rūpnieciski ražoti koka karkasa paneļi. Pirmajiem desmit projektiem, kuriem tiks rezervēta kapitāla atlaide mājas atjaunošanai ar rūpnieciski ražotiem koka karkasa paneļiem, tiks piešķirta papildu kapitāla atlaide 20% apmērā, bet ne vairāk kā 150 000 eiro viena projekta attiecināmajām izmaksām.

Avots: Ekonomikas ministrija.

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
2026akcija2

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma