4.3 °C
Ukrainas armijas vienības turpina noturēt Pokrovskas ziemeļu daļu, ceturtdien apliecināja armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
Pirms dažām dienām Krievijas militārpersonas, tiekoties ar diktatoru Vladimiru Putinu, apgalvoja, ka stratēģiski svarīgā Doneckas apgabala pilsēta ir nonākusi Krievijas armijas kontrolē.
"Pokrovskas un Mirnohradas rajonā mēs aktīvi bloķējam ienaidnieka mēģinājumus koncentrēt trieciena kājnieku grupas un pārvietoties, lai aplenktu šīs apdzīvotās vietas. Pašās pilsētās mūsu karavīri turpina noturēt atsevišķus rajonus," sacīja Sirskis.
Tiekoties ar komandieriem, Sirskis precizēja jautājumus par to, lai savlaicīgi nomainītu vienības, kas veic meklēšanas un uzbrukuma operācijas.
"Šajā kontekstā īpaša nozīme ir jautājumiem par papildu loģistikas ceļu organizēšanu, savlaicīgu medicīnisko evakuāciju, kā arī kaujas darbībām pret artilēriju un pretdarbību ienaidnieka droniem," teikts paziņojumā.
Sibiha: Netaisnīgi miera līgumi noved pie katastrofām
Netaisnīgi miera līgumi noved pie katastrofām, izsakoties patlabanējo Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanas centienu kontekstā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) sanāksmē sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
"Mēs joprojām atceramies to cilvēku vārdus, kas [1938. gada sarunās ar Hitleru] Minhenē nodeva nākamās paaudzes. Tas nekad vairs nedrīkst atkārtoties," uzsvēra Sibiha.
"Principiem jābūt neaizskaramiem, un mums ir vajadzīgs patiess miers, nevis nomierināšanas politika," ministrs sacīja EDSO ministru padomes ikgadējā sanāksmē.
1938. gadā Lielbritānija, Francija un Itālija piekrita Hitlera veiktai Čehoslovākijas Sudetu apgabala aneksijai. Šo vienošanos dēvē par Minhenes sazvērestību.
"Eiropa pagātnē ir noslēgusi pārāk daudz netaisnīgu miera līgumu. Visi tie noveda tikai pie jaunām katastrofām," brīdināja Sibiha, vienlaikus izsakot pateicību ASV par miera iniciatīvu veicināšanu un solot, ka Ukraina "izmantos visas iespējas, lai mēģinātu izbeigt šo karu".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņoja, ka viņa komanda gatavojas sarunām ASV un ka dialogs ar ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvjiem turpināsies.
Dienu iepriekš Tramps pauda, ka viņa īpašo sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera tikšanās Kremlī ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu bijusi "diezgan laba".
Tramps gan arī norādīja, ka nezina, kas notiks tālāk ar centieniem panākt mieru.
Baltais nams paziņoja, ka Vitkofs un Kušners ceturtdien Maiami atkal tiksies ar Ukrainas delegācijas vadītāju Rustemu Umerovu.
Krievi uz Ukrainu raidījuši divas ballistiskās raķetes un 138 lidrobotus
Naktī uz ceturtdienu krievi uz Ukrainu raidījuši divas ballistiskās raķetes "Iskander-M", kā arī 138 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
114 no krievu lidrobotiem ir notriekti vai padarīti nekaitīgi, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus.
Fiksēti ballistisko raķešu un 24 lidrobotu trāpījumi 14 apkaimēs.
Aptauja
Kādi ir Donalda Trampa mērķi attiecībā uz Krieviju un Ukrainu?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
