5.4 °C
Eiropas Savienībā (ES) turpinās diskusijas par iespējām Ukrainas vajadzībām piešķirt bloka teritorijā iesaldētos Krievijas aktīvus.
Lielāko pretestību šīm iecerēm ir izrādījusi Beļģija, kuras teritorijā atrodas finanšu iestāde "Euroclear". Vairums Krievijas aktīvu Eiropā iesaldēti tieši šajā iestādē. Eiropas Komisija (EK) trešdien nāca klajā ar plānu, kas paredz Ukrainas vajadzību finansēšanai tuvākajos gados izmantot Krievijas aktīvus, vienlaikus arī sniedzot zināmas garantijas dalībvalstīm. Beļģijas ieskatā EK piedāvājums tomēr nav pietiekami pārliecinošs un var pakļaut to tiesiskiem un finanšu riskiem. ES jau Ukrainai piešķir iesaldēto Krievijas aktīvu radīto peļņu, tomēr paši aktīvi līdz šim izmantoti nav.
Divi risinājumi
Tuvākajos divos gados Ukrainai kopā civilajām un militārajām vajadzībām būs vajadzīga palīdzība 135 miljardu eiro apmērā, atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm, trešdien paziņoja EK. ES nodrošinātu 90 miljardus no šīs summas, bet pārējo vajadzētu sniegt citiem starptautiskajiem partneriem. Jāpiebilst, ka ASV Ukrainas vajadzības vairs nefinansē, un šis finansējums būs jāmeklē citviet. EK dalībvalstīm piedāvājusi divas iespējas, kā nodrošināt Ukrainai nepieciešamo finansējumu. Pirmā paredz aizņemšanos starptautiskajos tirgos, par garantiju izmantojot ES budžetu. Šādam aizņēmumam būtu nepieciešama visu 27 dalībvalstu piekrišana. Apskatnieki šajā punktā atgādina, ka, piemēram, Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna atbalsts šādam kopīgam ES aizņēmumam būtu maz ticams. Otrs risinājums paredz izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus. Šāds "reparāciju aizdevums" Ukrainai nodrošinātu finansējumu 165 miljardu eiro apmērā. 25 miljardi eiro pašlaik atrodas bankās vairākās Eiropas valstīs, bet 140 miljardi eiro ir iesaldēti "Euroclear". No šīs kopējās summas 115 miljardi eiro būtu piešķirami Ukrainas aizsardzības nozares finansēšanai, bet atlikušie 50 miljardi eiro segtu budžeta vajadzības. Šī plāna ietvaros EK Krievijas centrālās bankas aktīvus nodotu kā bezprocentu kredītlīniju Ukrainai, skaidro telekanāls "Euronews". Kijivai aizņēmums būtu jāatmaksā tikai pēc tam, kad Krievija tai būtu kompensējusi karā nodarītos zaudējumus, kas ir maz ticams.
EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena trešdien uzsvēra, ka Krievijas aktīvu nodošana Ukrainai stiprinātu Kijivas pozīcijas miera sarunās. Tas arī raidītu signālu Krievijai, ka "kara paildzināšana" radīs "lielas izmaksas".
EK vadītāja arī piebilda, ka par šo plānu ir informējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju. Šo plānu ES var pieņemt arī ar kvalificēto balsu vairākumu, kas teorētiski ļautu ignorēt Beļģijas iebildumus, tomēr, kā atklājuši ES politiķi un diplomāti, šāda pieeja ir maz ticama.
Prasa stingras garantijas
Jau kopš sarunu sākuma septembrī Beļģija ir pieprasījusi stingras garantijas, ka pārējās dalībvalstis nodrošinās visu summu, ko bloks grasās piešķirt Ukrainas vajadzībām. Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers vēstulē fon der Leienai 27. novembrī paziņoja, ka šādām garantijām būtu jābūt juridiski saistošām, pirms viņš ir gatavs atbalstīt EK virzīto plānu. Beļģija bažījas, kas notiks gadījumā, ja sankcijas Krievijai tiks atceltas un Beļģijai vajadzēs uzreiz Maskavai atmaksāt visus pašlaik iesaldētos līdzekļus. Krievijai noteiktās ES sankcijas tiek regulāri pagarinātas, un pat vienas valsts veto var ļaut tās atcelt. Beļģijā valda bažas par iespējamo tiesvedību, kā arī par triecienu tās tēlam un biznesa interesēm. Lai mazinātu Beļģijas uztraukumu, EK priekšlikumā ir paredzētas garantijas. Fon der Leiena pauda, ka, izstrādājot priekšlikumu, "gandrīz visas" Beļģijas bažas ir ņemtas vērā. "Mēs esam izveidojuši ļoti spēcīgu solidaritātes mehānismu," paziņoja EK vadītāja. Beļģijas valdības ieskatā ar to tomēr nepietiek. Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo trešdien vēl pirms EK priekšlikuma publiskošanas paziņoja, ka reparāciju aizdevums ir "vissliktākais" risinājums, jo tas ir riskants un "nekad nav īstenots". "Mūsu paustajām bažām netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Plāns, ko šodien prezentēs EK, nesniedz apmierinošu risinājumu tam, par ko mums ir bažas," uzsvēra Prevo. "Mēs pieprasām pilnu nodrošinājumu riskiem, kas Beļģijai draud šīs ieceres dēļ," piebilda ministrs, norādot, ka EK plāns ietver "ekonomiskus, finanšu un tiesiskus riskus". Beļģija atbalsta piedāvājumu ES aizņemties starptautiskajos tirgos, jo šāds risinājums ir "labi zināms" un tam ir "paredzami parametri", paziņoja Prevo. "Ja Krievija iesūdzēs mūs tiesā, tai būs visas iespējas uzvarēt, un Beļģija nespēs atmaksāt tos 200 miljardus eiro, jo tas ir salīdzināms ar mūsu gada federālo budžetu," skaidroja ministrs, salīdzinot šādu notikumu attīstības scenāriju ar "Beļģijas bankrotu". Beļģijas bažas varētu būt pamatotas, norādījuši eksperti. ""Euroclear" ir līgumā noteiktas saistības atmaksāt naudu Krievijas centrālajai bankai pēc pirmā pieprasījuma. Sankcijas ir vienīgais iemesls, kāpēc tā to nedara," intervijā raidorganizācijai BBC norādīja Lēvenas Katoļu universitātes finanšu tiesību profesore Vērle Kolārte. "Ja sankcijas tiek atceltas un tajā brīdī "Euroclear" nav naudas, jo tā ir aizdota ES, Beļģijai vajadzētu iesaistīties, bet summa vienkārši ir pārāk liela. Tāpēc Beļģija grib tiesiski saistošas garantijas no pārējām dalībvalstīm," skaidroja eksperte.
Lemšana par Krievijas aktīvu izmantošanu gaidāma ES līderu samitā 18. decembrī. Lai pārliecinātu Beļģijas premjeru, šodien Briselē ierodas Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kurš ir atbalstījis Krievijas aktīvu piešķiršanu Ukrainai. Viņam sarunas paredzētas gan ar de Vēveru, gan arī ar fon der Leienu. Visas trīs amatpersonas apspriedīsies privātās vakariņās. Situācijas nopietnību apstiprina arī tas, ka Mercam nācās atcelt vizīti Norvēģijā, lai varētu izbrīvēt laiku sarunām par Krievijas aktīviem.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
