Bijušais premjers Aigars Kalvītis nupat pārsteidza Latvijas sabiedrību, kopā ar diviem citiem "Latvijas gāzes" valdes locekļiem – bijušo Valsts kancelejas vadītāju Elitu Dreimani un ilggadēju "LG" valdes locekli Egīlu Lapsali – izpērkot otrā lielākā "Latvijas gāzes" akcionāra, Luksemburgas investīciju fondam "Marguerite Gas II" piederošās 28,97% uzņēmuma akcijas un paziņojot, ka trīs gadu laikā tiks izpirktas arī pārējo triju "veco" akcionāru – "Gazprom", "Itera Latvija" un Vācijas kompānijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" – daļas.

Olafs Zvejnieks.

Latvijas valsti un Latvijas patērētājus, protams, visvairāk interesē, vai un kad uzņēmumam izdosies atbrīvoties no pēdējos divos gados par ārkārtīgi nevēlamu kļuvušā Eiropas gāzes šantāžas instrumenta – uzņēmuma "Gazprom" – klātbūtnes (34%) uzņēmumā. Taču arī otrs ar Krieviju saistītais uzņēmums rada bažas – "Itera Latvija" (16% "LG" akciju) mazākuma daļa (34%) pieder Jura Savicka kontrolē esošajai "Inter Energia Holding ApS", bet kontrolpakete ar 66% pieder Kipras uzņēmumam "Davonte Holding Limited", kuru pastarpināti kontrolē tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks un draugs, "Rosņeft" vadītājs Igors Sečins – tieši tā pēc padziļinātas analīzes pirms pusotra gada konstatēja Latvijas Uzņēmumu reģistrs. Godīgi sakot, arī trešais atlikušais akcionārs, Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26% "LG" akciju), ir sens "Gazprom" biznesa partneris, taču apstākļos, kādi izveidojušies pēdējo divu gadu laikā, kad Vācija nacionalizēja "Gazprom" meitasuzņēmumu "Securing Energy for Europe", kas agrāk bija pazīstams kā "Gazprom Germania", jo tam ir sistēmiska nozīme valsts energoapgādē, un bija spiesta ar septiņiem miljardiem eiro glābt "Uniper" no bankrota "Gazprom" saistību neizpildes dēļ. 

Krievija savukārt atriebjoties pārņēma kontroli virknē tās teritorijā esošajos ārvalstu uzņēmumos. 

Īsi sakot – pagātnei tik lielas nozīmes vairs nav un attiecības starp šiem uzņēmumiem ir pamatīgi sabojātas.

Pēc tam kad Latvija atteicās pirkt Krievijas cauruļvadu gāzi un paziņoja, ka nepirks arī sašķidrināto, kā arī pēc tam, kad "LG" piederošais gāzes apgādes uzņēmums "Gaso" ar tam piederošo fizisko gāzes apgādes infrastruktūru tika pārdots igauņu akcionāriem, Krievijas akcionāriem vairs nevajadzētu būt īpašai komerciālai interesei par Latviju, tādēļ nešķiet, ka sarunas par akciju pārdošanu būs ļoti ilgas. "Latvijas gāze", no statusa viedokļa raugoties, ir tāds pats gāzes tirgotājs kā abi pārējie, kas darbojas Latvijas tirgū, – "Latvenergo" piederošais "Elektrum" un igauņu "Elanger". Uzņēmuma galvenā vērtība ir tā klientu loks – neskatoties uz to, ka abi konkurenti ir iekodušies tirgus pārdales pīrāgā, tiem abiem kopā pagaidām ir izdevies nokost no tā apmēram 50 tūkstošus klientu, no kuriem 90% izvēlējušies "Elektrum". Tomēr "LG" joprojām ir 325 tūkstoši klientu (87% mājsaimniecību tirgus), droši vien saglabāta arī daļa juridisko personu tirgus, kaut gan lielākais klients – "Latvenergo" – bezcerīgi zaudēts. Tādēļ tas joprojām ir dominējošais gāzes tirgotājs, lai gan ar pamatīgu traipu reputācijā. Uzņēmumam gan ir zināmas nākotnes problēmas gan reputācijas dēļ, gan arī Eiropas Savienības Zaļā kursa dēļ. Taču reputāciju, mainot akcionārus un piestrādājot pie tās, var saglābt, jo galu galā – tā bija Latvijas valdība, konkrēti Andra Šķēles valdība 1997. gadā, kas nolēma nodot "LG" privatizācijai, nevis uzņēmums pats. Valdība izvēlējās arī to, kam pārdot. Ironiskā kārtā tobrīd krievu un vācu akcionāru piesaiste šķita ļoti veiksmīgs risinājums. Savukārt par nākotnes problēmām runājot – tas, vai Eiropai līdz 2050. gadam izdosies pilnībā atteikties no fosilo resursu izmantošanas, kā paredz Zaļais kurss, vēl ir ar dakšām ūdenī rakstīts – apņēmības un politisko paziņojumu daudz, bet reālo sasniegumu ne tik ļoti. 

Tādēļ vismaz ceturtdaļgadsimtu, bet ļoti iespējams, ka arī ilgāk, "Latvijas gāzei" biznesa niša vēl ir garantēta, vismaz tā daļa, kuru izdosies nosargāt no konkurentiem.

Tādēļ Latvijas kontekstā uzņēmuma valdes locekļu īstenotā "Latvijas gāzes" akciju izpirkšana, manuprāt, radīs tikai pozitīvus efektus. Taču interesants ir kas cits – par kādu cenu uzņēmuma pirmā akciju pakete tika pārdota un kādus nākotnes efektus tas radīs. Saskaņā ar "LG" 2022. gada pārskatu, pērnā gada beigās uzņēmuma kapitalizācija bija 339,15 miljoni eiro, kara ietekmē tā bija gada laikā samazinājusies par 21%, bet diez vai tik liels samazinājums būs vērojams arī šogad. Tātad fonda "Marguerite" gandrīz 29% akciju varētu maksāt ap 98 miljoniem eiro, diez vai būs pārdots zem tirgus vērtības. No kurienes šāda nauda radās? To aizdeva "Rietumu banka". Jautājums – pret ko? Kalvītim ir zemnieku saimniecība, un viņš jau daudzus gadus ir "LG" valdes priekšsēdētājs, taču ļoti jāšaubās, ka viņam ir īpašumi, kuru vērtība būtu ap 70 miljoniem eiro, jo tieši viņš kontrolē 70% no SIA "Energy Investments", kas nopirkusi minētā fonda akcijas. Elita Dreimane pēdējos astoņus gadus gan bijusi labi apmaksātā amatā, tomēr 2015. gadā pametot valsts darbu, viņa šāda darījuma kontekstā bija plika kā baznīcas žurka – viņai piederēja māja un zeme Valgundes pagastā, 15 tūkst. eiro lieli ienākumi no pārdotas zemes Skrundas pagastā, lietota automašīna un vēl 9000 eiro bankas kontā. Par juristu Egīlu Lapsali zināms visai maz, taču arī viņš Latvijas miljonāru sarakstos figurējis nav. No tā var izdarīt vienkāršu secinājumu – ņemot aizdevumu, bankā ieķīlātas "LG" akcijas un tātad uzņēmuma turpmākajā pārvaldībā "Rietumu bankai" būs milzu nozīme, un starp jaunajiem gāzes oligarhiem jāmin arī tā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.