Pensiju neziņas cena: katrs otrais nezina, cik daudz naudas uzkrāj nākotnei

Latvijā pensiju 2. līmenis darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, taču lielākā daļa iedzīvotāju joprojām nezina, cik liela summa katru mēnesi no viņu algas tiek novirzīta nākotnes uzkrājumam. Tikmēr vairāk nekā puse cilvēku plāno paļauties uz pensiju 2. līmeni kā svarīgu ienākumu avotu vecumdienās.

Kad 35 gadus vecā Ilze saņēma piedāvājumu no bankas pārskatīt savu pensiju plānu, viņa atklāja, ka neko daudz par to nezina. 

"Es zināju, ka kaut kas no algas aiziet, bet cik tieši? Godīgi sakot – nezināju,"

viņa stāsta. Izrādās, Ilze nav vienīgā.

Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja1* atklāj, ka tikai 19% zina, ka pensiju 2. līmenī ik mēnesi tiek novirzīti 5% no viņu bruto algas, savukārt 72% cilvēku to nezina.

Un tomēr – vairāk nekā puse jeb 62% iedzīvotāju cer, ka šis uzkrājums būs būtisks atbalsts vecumdienās.

Lai noskaidrotu, kur atrodas pensiju 2. līmeņa nauda un cik jau uzkrāts, to visu var ērti pārbaudīt arī Swedbank internetbankā. Tur var redzēt gan savu plānu, gan uzkrājuma apjomu, gan ienesīgumu.

Neziņa visbiežāk tieši tad, kad uzkrājums sāk veidoties nopietns

Aptaujas dati rāda, ka vismazāk informēti par to, cik daudz tiek novirzīts pensiju 2. līmenim, ir cilvēki vecumā no 30 līdz 40 gadiem – tieši tajā dzīves posmā, kad uzkrājums jau sāk veidoties nozīmīgs. Šajā vecumā izvēlētajam pensiju plānam var būt būtiska ietekme uz nākotnes pensijas apmēru.

Labāk orientējas cilvēki vecumā no 40 līdz 50 gadiem – viņi biežāk spēj nosaukt pareizu iemaksu apmēru un izrāda aktīvāku iesaisti savas pensiju stratēģijas izvērtēšanā.

Īpaši satraucoši ir dati par jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem – viņi visbiežāk nezina, kas ir viņu pensiju pārvaldītājs, lai gan tieši šajā dzīves posmā izvēlei par piemērotāko pensiju plānu ir vislielākā nozīme.  

Swedbank internetbankā vai portālā Latvija.lv var noskaidrot, cik jau uzkrāts pensiju 2. līmenī un kurā pensiju plānā tiek veidots uzkrājums.  

"Vecumā no 18 līdz 30 gadiem cilvēki vēl var izvēlēties ieguldīt aktīvākos plānos ar lielāku riska pakāpi. Tas ilgtermiņā nozīmē arī augstāku ienesīgumu," skaidro Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja. "Taču šie lēmumi netiek pieņemti, jo vienkārši trūkst informācijas. Tā ir garām palaista iespēja."

Plāni – reti mainīti, bieži neatbilstoši

Aptauja rāda, ka 65% iedzīvotāju kādreiz ir mainījuši savu pensiju 2. līmeņa plānu. No tiem 25% to izdarījuši nesen, savukārt 40% – pirms ilgāka laika. Galvenie iemesli: vēlme pielāgot ieguldījumus savam vecumam, bankas vai pārvaldītāja ieteikums, vai pašu iniciatīva atrast izdevīgāku stratēģiju.

Tomēr realitātē gandrīz katrs otrais pensiju krājējs atrodas sev neatbilstošā plānā. Tas nozīmē, ka uzkrājums var augt lēnāk vai būt pakļauts nevajadzīgiem riskiem – atkarībā no vecuma un izvēlētā ieguldījuma veida. Swedbank pensiju 2. līmeņa plānus apskati šeit.

Kā izvēlēties piemērotu plānu?

Vienkārši – ja esi jauns, izvēlies aktīvāku plānu, kas vairāk iegulda akcijās. Tas nozīmē augstāku risku, bet arī lielāku potenciālo peļņu ilgtermiņā. Savukārt, ja tuvojies pensijai, ieteicams izvēlēties konservatīvāku plānu, kurā lielāka daļa ieguldījumu ir obligācijās – mazāka svārstība, bet arī zemāks ienesīgums.

Var izmantot Swedbank pensiju 2. līmeņa kalkulatoru, lai noskaidrotu, cik daudz iespējams uzkrāt, izvēloties savam vecumam atbilstošu plānu.

"Pensiju pārvaldītāja un plāna izvēle ir viens no svarīgākajiem finanšu lēmumiem, ko cilvēks pieņem savā dzīvē. Tas nav lēmums, ko pieņem steigā – ar iepirkuma maisiem rokās," uzsver Anželika Dobrovoļska.

Viņa atgādina – pensiju 1. un 2. līmenis kopā nodrošinās vien aptuveni 40% no šodienas ienākumiem. Tāpēc ir svarīgi laikus pieņemt pārdomātus lēmumus – izvēlēties piemērotu pensiju pārvaldītāju un atbilstošu ieguldījumu stratēģiju.

Ja rodas šaubas vai trūkst zināšanu, eksperti iesaka vērsties pie sava pensiju pārvaldītāja vai bankas. Swedbank konsultācijas ir bez maksas un pieejamas gan klātienē, gan attālināti. 

"Ikviens pensiju plānā ieguldītais eiro ir reāla nauda, kas nākotnē var veidot nozīmīgu daļu no pensijas. Tāpēc – jo ātrāk tiks pieņemti zinošus lēmumus, jo lielāka būs finansiālā brīvība pensijas gados," rezumē Dobrovoļska.

1 Aptauja tika veikta sadarbībā ar Snapshots šī gada jūlijā, aptaujājot 713 iedzīvotājus no 18 līdz 65 gadiem visā Latvijā.

Raksts tapis sadarbībā ar Swedbank.