-1.9 °C
Indijas galvaspilsētā Deli gaisa temperatūra sasniegusi 49,9 grādus pēc Celsija, kas ir jauns rekords, un varasiestādes brīdinājušas par ūdens trūkumu lielpilsētā. Indijas Meteoroloģijas departaments otrdien reģistrēja rekordaugsto temperatūru divās Deli priekšpilsētās. Birojs paziņojis, ka temperatūra bija par deviņiem grādiem augstāka, nekā gaidīts.
Meteorologi prognozē līdzīgu karstumu Deli arī šodien, un dienests izsludinājis sarkano trauksmi, aicinot iedzīvotājus būt piesardzīgiem.
2022. gada maijā gaisa temperatūra vietām Deli sasniedza 49,2 grādus pēc Celsija, tolaik ziņoja Indijas mediji.
Lai gan Indijai tradicionāli raksturīgas karstas vasaras, pētījumi liecina, ka klimata pārmaiņu dēļ karstuma viļņi kļūst ilgāki, biežāki un intensīvāki.
Deli varasiestādes brīdinājušas par ūdens trūkuma risku, un vairākos rajonos ir samazināta ūdens piegāde. Ūdens apgādes ministre Atiši Marlena aicinājusi uz kolektīvo atbildību, lai pārtrauktu ūdens nelietderīgu izmantošanu.
"Lai risinātu ūdens trūkuma problēmu, mēs esam veikuši virkni pasākumu, piemēram, daudzos rajonos samazinājuši ūdens piegādi no divām reizēm dienā līdz vienai reizei dienā,"
paziņoja ministre. Ietaupītais ūdens tiks novirzīts rajoniem, kur ūdens tiek piegādāts tikai 15 līdz 20 minūtes dienā, viņa piebilda.
Indijas Meteoroloģijas departaments brīdinājis arī par karstuma ietekmi uz veselību, jo īpaši zīdaiņiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām.
Daudzi karstumā vaino svelmaino vēju no Rādžastānas štata, kur gaisa temperatūra otrdien sasniedza 50,5 grādu pēc Celsija.
Rādžastānas tuksneša reģionā Phalodi 2016.gadā gaisa temperatūra sasniedza 51 grādu pēc Celsija, kas ir visas Indijas rekords.
Kamēr Deli un Rādžastānas štatā valda svelmains karstums, Rietumbengāles štatu un ziemeļaustrumu Mizorāmas štatu skārušas vētras un spēcīgas lietusgāzes, ko izraisījis ciklons "Remala", kas svētdien skāra Indiju un Bangladešu, laupot dzīvību vismaz 38 cilvēkiem.
Bangladešas Meteoroloģijas departaments paziņojis, ka ciklons bija "viens no garākajiem valsts vēsturē", vainojot tajā klimata pārmaiņas.
Aptauja
Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
