Ķīna meklē pareizāko ekonomiskās izaugsmes modeli

Pekinā vakar tika atklāta Ķīnas Nacionālā tautas kongresa ikgadējā sesija, kurā jau izziņoti pirmie valdības lēmumi.

Jau trešdien darbu sāka Ķīnas Tautas politiskā konsultatīvā konference, kurai ir padomdevēja funkcijas. Abu šo institūciju paralēlo darbošanos bieži apzīmē kā "divas sesijas". Lielāka uzmanība tiek pievērsta Nacionālajam tautas kongresam, kura 2900 delegāti apstiprinās šā gada budžetu un nākamo piecgadu plānu 2026. līdz 2030. gadam, kurā ieskicētas valdošās Komunistiskās partijas prioritātes. Lai arī netiek sagaidīts, ka kongress varētu iebilst pret partijas priekšlikumiem, tā norisi tomēr pasaulē vēro ar uzmanību, lai uzzinātu Ķīnas uzstādītās prioritātes.

Uzmanības centrā – ekonomika

Galvenā loma kongresā ir atvēlēta ekonomiskajiem jautājumiem. Sesijas atklāšanā ceturtdien premjerministrs Li Cjans paziņoja, ka šim gadam valdība noteikusi ekonomiskās izaugsmes mērķi 4,5 līdz 5% apmērā. Tas ir zemākais radītājs kopš 1991. gada. No 2023. līdz 2025. gadam stādītais mērķis bija ap 5% un tāds arī tika sasniegts. Daļa ekspertu gan pret valdības oficiālajiem rādītajiem izturas ar skepsi. Jāpiebilst, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā nekāds iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma mērķis noteikts netika. Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās, aizsākot reformu kursu, Ķīnas IKP apmēram 30 gadus spēja augt ar ātrumu vairāk nekā 10% gadā. Tas ļāvis Ķīnai kļūt par pasaulē otru lielāko ekonomiku. Pēdējā laikā dažādu faktoru ietekmē izaugsmes tempi ir pazeminājušies. Gan eksperti, gan arī pati Ķīnas Komunistiska partija ir norādījusi, kā valsts attīstības modelī uzsvari būtu jāpārvirza no rūpniecības un eksporta uz iekšējo patēriņu.

Daudz bremzējošo faktoru

Ekonomiskās izaugsmes mērķa pazemināšana atspoguļo Ķīnas mēģinājumus veikt pārkārtojumus ekonomikā, ņemot vērā vājo iekšējo patēriņu, demogrāfijas problēmas, krīzi nekustamo īpašumu sektorā, saspīlējumu starptautiskajā tirdzniecībā, kā arī Irānas kara izraisīto enerģijas cenu kāpumu, vēsta raidorganizācija BBC. Zemāks izaugsmes rādītājs sniegs Ķīnas varasiestādēm lielākas manevra iespējas veikt nepieciešamos pārkārtojumus, ko būtu grūtāk izdarīt, ja par katru cenu būtu jāsasniedz augstāka ekonomiskā izaugsme, norāda apskatnieki. "Aizvadītajā gadā Ķīnas ekonomika bija ārkārtīgi noturīga savā virzībā uz priekšu, neskatoties uz pretvēju," sesijas atklāšanā paziņoja Li. Viņš kongresa delegātiem pavēstīja, ka jaunajā piecgadu plānā paredzēti ieguldījumi inovācijās, augsto tehnoloģiju attīstībā, zinātniskajā izpētē, kā arī paredzēti līdzekļi mājsaimniecību patēriņa stiprināšanā. Viņa teiktais atspoguļo Pekinas bažas, ka vājais iekšējais patēriņš padarījis Ķīnu pārlieku atkarīgu no eksporta. To apliecina arī fakts, ka 

pagājušajā gadā tā kļuva par pirmo valsti, kuras preču un pakalpojumu tirdzniecības bilances pārpalikums pārsniedzis vienu triljonu dolāru. 

Piecu gadu plāna projektā, kas jau publiskots, Ķīnas varasiestādes apņēmušās panākt tehnoloģisko pašpietiekamību. Plānā ieskicēti mērķi tādās jomās kā mākslīgais intelekts, robotika, pusvadītāji, biomedicīna un kvantu tehnoloģijas. Ķīnas līderi šim gadam paredzējuši aizsardzības izdevumus audzēt par 7% līdz apmēram 1,9 triljoniem juaņu (233 miljardi eiro). Tas ir nedaudz mazāks pieaugums nekā vidēji pēdējos trīs gados. Ķīnas valdība arī apsolījusi nākamajos piecos gados izveidot "dzimstībai draudzīgu sabiedrību", lai mazinātu negatīvās demogrāfiskās tendences.

Varas konsolidācija

Tiek sagaidīts, ka kongress, kas uz sesiju sanāk reizi gadā, apstiprinās jaunu likumu, kas regulēs etnisko minoritāšu jautājumus. Cilvēktiesību aizstāvji pauž bažas, ka ar tā palīdzību varasiestādes mēģinās ierobežot etnisko minoritāšu tiesības un panākt to asimilāciju. Apskatnieki uzmanību pievērš arī iespējamām izmaiņām nozīmīgos amatos. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pēdējā laikā ir atbrīvojies no daudzām augstām militārpersonām, kas oficiāli pamatots ar cīņu pret korupciju. Sji, kurš pie varas atrodas kopš 2012. gada, šajā laikā ir ievērojami nostiprinājis savu varu un nav pieturējies pie priekšgājēju ieviestās tradīcijas amatā neatrasties ilgāk par diviem piecu gadu termiņiem. Viņa varas gados arī mazinājušās patiesu debašu iespējas Nacionālajā tautas kongresā, secina aģentūra "Associated Press". Apskatnieki pat norāda, ka zināmus secinājumus par politisko situāciju varēs izdarīt, vērojot, kuri delegāti uz kongresu nav ieradušies. Tas varētu liecināt, ka viņi ir krituši Sji nežēlastībā. Jāpiebilst, ka pašam Ķīnas prezidentam ekonomiskos un citus jautājumus būs iespēja risināt, kad viņš aprīlī Pekinā uz trīs dienu samitu uzņems ASV prezidentu Donaldu Trampu. Baltā nama saimnieka tarifu politika ir radījusi lielu nestabilitāti starptautiskajā tirdzniecībā, kas ļoti ietekmē Ķīnas uz eksportu bāzēto attīstības modeli. Trampa rīcības dēļ Ķīna arī zaudējusi lētas naftas piegādes no Venecuēlas un Irānas.