Ieguldīt pētniecībā un inovācijā nozīmē ieguldīt nākotnē. Cik lielā mērā Latvijas sabiedrība ir gatava pārmaiņām, ko sola zinātniskie atklājumi un prognozes?
Politiķi un sabiedrības vizionāri zīmē nākotnes bildes, bet, lai tās varētu īstenot viedi un zaļi, nepieciešami zinātniski pētījumi, atklājumi un inovācijas. Cik daudz zinātnieku atklājumi īstenojas dažādu nozaru inovācijās? Veselīgāka, zaļāka, digitālāka un taisnīgāka Eiropa ir mūsu mērķis, kam priekšā stāv aizvien aktuālās barjeras, kas vienlaikus sargā un ierobežo. Vai tikai no mākslīgā intelekta neesam gatavi ņemt vairāk, nekā ieguldīt savējo?
"Varētu pat teikt, ka zinātnieki ir pašnodarbinātie, kuru grāmatvedību kārto augstskola. Strādājam no projekta uz projektu. Šīs neprognozējamās nodarbinātības dēļ daudzi jaunie zinātnieki aiziet uz privātfirmām, aizbrauc uz ārzemēm, kur ir vairāk stabilu pozīciju," atzīst Antra Boča, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētāja, kura vēl dažas nedēļas skaitās pētniece Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē. "Sevi var nodrošināt tie, kuri vienlaikus strādā četros piecos projektos."
Veiksmes procents zems
Antra pērn startēja konkursā ar ideju par augsnes īpašību noteikšanu, izmantojot dažādus virszemes veģetācijas rādītājus, kas nākotnē varētu samazināt nepieciešamību veikt dārgas un darbietilpīgas analīzes. Viņas projekts netika apstiprināts. "Tagad jāpabeidz divgadu starptautisks pēcdoktorantūras projekts, kurā pētu, kā drenāža ietekmē augsnes kvalitāti.
Nepatīkamākais ir tas, ka fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursi katru gadu tiek izsludināti citā laikā – pirms diviem gadiem projektu pieteikumi bija jāiesniedz augustā, pērn – maijā, šogad – aprīlī.
Turklāt iesniegšanai laiks dots mēnesis. Arī vaučeru sistēma, kad uzņēmēji nāk pārbaudīt savu ideju vai pasūtīt specifisku risinājumu, dod darbu mēnesim vai dažiem. Sadrumstalotība zinātnieka dzīvi padara nervozu un neprognozējamu. Produktivitāte ir tur, kur ir stabilitāte," saka jaunā zinātniece Antra Boča.
Šis nav manis atlasīts atsevišķs piemērs par neveiksmīgu startu konkursā. 2022. gada konkursā tika saņemti 600 pieteikumi, bet 12,9 miljonu eiro finansējumu sadalīja 43 projektiem, kuri šobrīd tiek īstenoti. Pavisam laika posmā no 2018. līdz 2023. gadam saņemti 3645 projektu pieteikumi, no kuriem par īstenojamiem atzīti 2277 projekti, taču finansējums piešķirts 489 projektiem. No tiem 298 īstenošana ir noslēgusies, bet 176 projektu īstenošana pašlaik notiek, saskaitījusi Liene Bērziņa, Latvijas Zinātnes padomes sabiedrisko attiecību speciāliste.
"Veiksmes procents ir tik zems (ap 10%), ka ar laiku zūd motivācija pieteikties šiem konkursiem (citiem vārdiem sakot – palikt zinātnē),
jo, pat izstrādājot izcili novērtēto projekta pieteikumu, ir augsta varbūtība nesaņemt finansējumu," "Latvijas Avīzei" raksta cits jaunais zinātnieks Matīss Reinfelds, kurš nu jau strādā Austrijā.
Dzīves realitāte disonē ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieka cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jāņa Paidera 17. aprīļa prezentāciju par aktualitātēm Latvijas zinātnē. Seminārā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu īstenotājiem viņš par tuvāko gadu izaicinājumiem nosaucis gan ieguldījumus zinātnē 1,5% apmērā no IKP, gan 8000 zinātnieku skaita sasniegšanu, īpaši atbalstot jauno zinātnieku ataudzi (doktorantūru), gan vismaz 150 miljonu eiro iegūšanu no programmas "Apvārsnis Eiropa".