Clear 15.8 °C
C. 18.07
Rozālija, Roze
RTU Latvijas Jūras akadēmijas zinātnieki pērn radīja tehnoloģisku inovāciju – pielāgoja liofilizāciju zivju pārstrādei (saldēti, vakuumā žāvēti zivju produkti). Attēlā (no kreisās): vadošie pētnieki Jānis Baroniņš un Guntis Strautmanis un maģistrantūras studente Diāna Strautmane.
RTU Latvijas Jūras akadēmijas zinātnieki pērn radīja tehnoloģisku inovāciju – pielāgoja liofilizāciju zivju pārstrādei (saldēti, vakuumā žāvēti zivju produkti). Attēlā (no kreisās): vadošie pētnieki Jānis Baroniņš un Guntis Strautmanis un maģistrantūras studente Diāna Strautmane.
Foto: Elīna Karaseva/RTU

Ieguldīt pētniecībā un inovācijā nozīmē ieguldīt nākotnē. Cik lielā mērā Latvijas sabiedrība ir gatava pārmaiņām, ko sola zinātniskie atklājumi un prognozes?

Reklāma

Politiķi un sabiedrības vizionāri zīmē nākotnes bildes, bet, lai tās varētu īstenot viedi un zaļi, nepieciešami zinātniski pētījumi, atklājumi un inovācijas. Cik daudz zinātnieku atklājumi īstenojas dažādu nozaru inovācijās? Veselīgāka, zaļāka, digitālāka un taisnīgāka Eiropa ir mūsu mērķis, kam priekšā stāv aizvien aktuālās barjeras, kas vienlaikus sargā un ierobežo. Vai tikai no mākslīgā intelekta neesam gatavi ņemt vairāk, nekā ieguldīt savējo?

"Varētu pat teikt, ka zinātnieki ir pašnodarbinātie, kuru grāmatvedību kārto augstskola. Strādājam no projekta uz projektu. Šīs neprognozējamās nodarbinātības dēļ daudzi jaunie zinātnieki aiziet uz privātfirmām, aizbrauc uz ārzemēm, kur ir vairāk stabilu pozīciju," atzīst Antra Boča, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētāja, kura vēl dažas nedēļas skaitās pētniece Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē. "Sevi var nodrošināt tie, kuri vienlaikus strādā četros piecos projektos."

Veiksmes procents zems

Antra pērn startēja konkursā ar ideju par augsnes īpašību noteikšanu, izmantojot dažādus virszemes veģetācijas rādītājus, kas nākotnē varētu samazināt nepieciešamību veikt dārgas un darbietilpīgas analīzes. Viņas projekts netika apstiprināts. "Tagad jāpabeidz divgadu starptautisks pēcdoktorantūras projekts, kurā pētu, kā drenāža ietekmē augsnes kvalitāti. 

Nepatīkamākais ir tas, ka fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursi katru gadu tiek izsludināti citā laikā – pirms diviem gadiem projektu pieteikumi bija jāiesniedz augustā, pērn – maijā, šogad – aprīlī. 

Turklāt iesniegšanai laiks dots mēnesis. Arī vaučeru sistēma, kad uzņēmēji nāk pārbaudīt savu ideju vai pasūtīt specifisku risinājumu, dod darbu mēnesim vai dažiem. Sadrumstalotība zinātnieka dzīvi padara nervozu un neprognozējamu. Produktivitāte ir tur, kur ir stabilitāte," saka jaunā zinātniece Antra Boča.

Šis nav manis atlasīts atsevišķs piemērs par neveiksmīgu startu konkursā. 2022. gada konkursā tika saņemti 600 pieteikumi, bet 12,9 miljonu eiro finansējumu sadalīja 43 projektiem, kuri šobrīd tiek īstenoti. Pavisam laika posmā no 2018. līdz 2023. gadam saņemti 3645 projektu pieteikumi, no kuriem par īstenojamiem atzīti 2277 projekti, taču finansējums piešķirts 489 projektiem. No tiem 298 īstenošana ir noslēgusies, bet 176 projektu īstenošana pašlaik notiek, saskaitījusi Liene Bērziņa, Latvijas Zinātnes padomes sabiedrisko attiecību speciāliste.

"Veiksmes procents ir tik zems (ap 10%), ka ar laiku zūd motivācija pieteikties šiem konkursiem (citiem vārdiem sakot – palikt zinātnē), 

jo, pat izstrādājot izcili novērtēto projekta pieteikumu, ir augsta varbūtība nesaņemt finansējumu," "Latvijas Avīzei" raksta cits jaunais zinātnieks Matīss Reinfelds, kurš nu jau strādā Austrijā.

Dzīves realitāte disonē ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieka cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jāņa Paidera 17. aprīļa prezentāciju par aktualitātēm Latvijas zinātnē. Seminārā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu īstenotājiem viņš par tuvāko gadu izaicinājumiem nosaucis gan ieguldījumus zinātnē 1,5% apmērā no IKP, gan 8000 zinātnieku skaita sasniegšanu, īpaši atbalstot jauno zinātnieku ataudzi (doktorantūru), gan vismaz 150 miljonu eiro iegūšanu no programmas "Apvārsnis Eiropa".

Reklāma
Reklāma

Pēc doktorantūras jaunajiem zinātniekiem Latvijā ir maz iespēju iegūt finansējumu, lai attīstītu savu karjeru. Tāpēc Latvijā pieņemta pēcdoktorantūras programma "PostDoc Latvia", kas ilgst trīs gadus un vienai personai izmaksās 134 tūkstošus eiro. Taču Latvija nespēj laicīgi apgūt ES struktūrfondu finansējumu. Turklāt valsts nav nodrošinājusi nacionālo finansējumu, lai pārvarētu trīs gadu pauzi ES finansējuma pieejamībā. 

Sanāk, ka Latvija investē doktorantu (ap 150 katru gadu) sagatavošanā, bet pēc tam nenodrošina vidi, kurā jaunais zinātnieks varētu attīstīt savu karjeru. 

Tas rezultējas ar augsti kvalificētā darbaspēka migrāciju jeb "smadzeņu aizplūšanu" uz ārzemēm, kas ir īpaši novērojams STEM jomās, norāda LJZA.

Vai neizbēgama atpalicība?

Kaut Latvija jau sen pilnībā apzinājusies ieguldījumu lomu zinātnē un inovācijās un ar Zinātniskās darbības likumu jau 2005. gadā noteikts, ka katru gadu jāpaaugstina valsts piešķirtais finansējums, līdz tas sasniedz vismaz 1% no IKP, mērķis tikpat tālu. Bet vajadzēja būt sasniegtam jau 2011. gadā. Tā vietā 2021. gadā bija tikpat, cik likuma pieņemšanas brīdī. No 2022. gada budžeta pētniecībā tika ieguldīti 0,75% no IKP. Vai Latvija nolēmusi sevi neizbēgamai atpalicībai?

Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas loceklis Ivars Ijabs ("Attīstībai/PAR!", "Renew Europe") atzīst: 

"Patiešām, Latvija atpaliek no Eiropas Savienības vidējā snieguma ieguldījumos zinātnē un inovācijās atpaliek pat trīs reizes (0,75% IKP Latvijā pret vidēji 2,25% IKP ES) – tas attiecas gan uz valsts, gan privāto sektoru. 

Eiropas inovāciju pārskatā, kurā ir analizēts un sarindots valstu sniegums, Latvija kopā ar vēl dažām Austrumeiropas valstīm diemžēl joprojām ir "zemākajā līgā", kamēr Igaunija un Lietuva ir pakāpušās par vienu pakāpienu augstāk."

Šajā inovāciju pārskatā arī redzams, kurās tieši jomās Latvija dramatiski atpaliek. Un tās ir: valsts atbalsts biznesa pētniecībai un inovācijai (6,8% no ES līmeņa), privātsektora ieguldījumi pētniecībā un izstrādē (12,5%), doktorantu skaits (25,8%), norāda Ijabs. "Bet šī atpalicība nav nolemta un neizbēgama. Ir Eiropas valstis, kuras ir pierādījušas, ka spēj desmit piecpadsmit gados no galīgiem atpalicējiem izrauties cienījamās pozīcijās. Tādas ir, piemēram, Kipra, Igaunija, Grieķija, Čehija."

Apzinoties ekonomisko nepieciešamību, uzņēmēji arvien iegulda vairāk. 2022. gadā pirmoreiz uzņēmumu ieguldījumi pētniecībā un attīstībā pārsniedza valsts budžeta investīcijas. 109 miljonus eiro ieguldīja uzņēmumi, kamēr valsts – 93 miljonus.

Kad pietrūkst budžetā, smeļ no Eiropas

Trūkstošo finansējumu Latvijas pētnieki un zinātnieki var saņemt no ES fondiem, bet tad kopā ar citu valstu zinātniekiem jāpiedalās konkursos. Programma "Apvārsnis Eiropa" ir ES pētniecības un inovācijas atbalsta programma, kuras kopējais finansējums šajā finanšu periodā ir 95,5 miljardi eiro, padarot to par visu laiku vērienīgāko un ambiciozāko ES pētniecības un inovāciju programmu.

Reklāma
Reklāma

Latvijas organizācijas šajā programmā piedalījušās 955 pieteikumos. No tiem ES finansējusi 208 projektus ar Latvijas organizāciju dalību jeb 21,78% projektu pieteikumu, tātad apmēram katru piekto iesniegto, apkopojusi Latvijas Zinātnes padome. 

Atbalstīto projektu ietvaros finansējums Latvijas organizācijām kopā līdz šī gada sākumam bija sasniedzis 62 miljonus eiro.

Lūk, daži viedi un zaļi veiksmes stāsti. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta projekts SWEB saņēmis ES finansējumu 2,5 miljonu eiro apjomā, lai izstrādātu viedos logus pasīvajām ēkām. SIA "Naco Technologies" ieguvis grantu no "Apvārsnis Eiropa" un investīciju no inovāciju akcelerācijas programmas "EIC Accelerator" (kopējā summa 10 miljoni eiro), lai ūdeņraža ražošanai radītu specializētus pārklājumus un jaunus materiālus, kas aizstās vajadzību pēc platīna un citiem dārgmetāliem. Savukārt "Apvārsnis Eiropa" finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā ļauj Organiskās sintēzes institūtam piesaistīt pasaules klases zinātnieku Dr. Stefano Donadio un institūtā attīstīt dabasvielu pētniecību jaunu zāļvielu izstrādē.

Šie atsevišķie veiksmes stāsti dziedē daudzu noraidīto projektu cirstās brūces, bet nekādi nespēj atveseļot mūsu valsti no ekonomiskās atpalicības ne tikai no Baltijas kaimiņiem, bet pat visā ES.

Ja publicējies, esi noderīgs

Man šķita, ka zinātni vismaz tās pielietojamā izpratnē var izmērīt pēc patentiem, komercializētajām idejām, ieviestajām inovācijām. Latvijas Zinātnes padome norāda, ka viens no būtiskākajiem zinātniska projekta īstenošanas rezultātiem ir zinātniskā publikācija atzītā zinātniskā izdevumā. 

Zinātnisko publikāciju datu bāzē "Scopus" ir identificējamas 1449 zinātniskās publikācijas, kurās kā finansējuma avots ir norādīti Latvijas FLPP projekti (kopš 2018. gada).

LZP izanalizējusi publikācijas pēc pirmā gada (2018.), kad apstiprināts 61 FLPP projekts. Pēc tam ir bijušas 388 publikācijas, kas citētas 2913 reizes. Bez minētajām publikācijām bija 15 zinātniskās monogrāfijas, 13 pārējai zinātniskajai sabiedrībai pieejamas zinātnisko datu kopas, 8 rīcībpolitikas ieteikumi un ziņojumi par rīcībpolitiku ietekmi, 16 pieteikti patenti, 52 sekmīgi aizstāvēti promocijas darbi, norāda Latvijas Zinātnes padome.

Publikāciju un atsauču skaitļi aug kā lasītāju klikšķi rakstiņiem internetā, bet tie neizvelk Latviju no trešās vietas tabulas apakšā.

Uz kā būvēt nākotni?

Mūsu valsts hroniskās kaites: nepietiekamais finansējums, cilvēkresursu trūkums un nepietiekams valsts atbalsts. Kādā veidā Latvijā nākotnes ekonomiku varētu balstīt uz pētniecību un inovāciju?

"Pasaules valstis konkurē, lai piesaistītu jaunus talantus globālajam zinātnes darba tirgum. Tādēļ būtiski ir sagatavot un no ārvalstīm piesaistīt pētniekus zinātniskā personāla paaudžu nomaiņai," 

uzskata Ivars Ijabs.

Pēc viņa domām, Latvijas zinātnei ir jāpiedalās stratēģiski nozīmīgākajos sadarbības tīklos un pētniecības konsorcijos ar citām Eiropas un pasaules valstīm, jāizmanto iespējas, ko sniedz sadarbības partneri un Latvijas diaspora visā pasaulē. Tas ir iespējams, tikai būtiski palielinot zinātnes ekselenci, pētnieku skaitu, speciālistu mobilitāti, patentu un sadarbības projektu apjomu un kopīgu pētniecības un inovācijas darbu ar privāto sektoru, citu valstu partneriem un latviešiem, kas strādā labākajās Eiropas un pasaules zinātniskajās institūcijās un inovatīvajos uzņēmumos.

Droši vien ar IZM izvirzīto mērķi 7050 zinātnieku vietā tuvākajos gados sasniegt 8000 zinātnieku nepietiks, jo ne jau viņu skaits noteiks ekonomikas virzību.

Ierobežotie attīstības resursi valstij jākoncentrē tajās zināšanu jomās, kurās uzņēmējiem ir augstākais potenciāls attīstīt zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus. Ivars Ijabs uzskata, ka valstij jāfokusējas uz piecām jomām, kuras spēs dot visaugstāko pievienoto vērtību ekonomikai: uz bioekonomiku, biomedicīnu, viedajiem materiāliem, viedo enerģētiku un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.

Jauno zinātnieku apvienība jau tagad domā par Latvijas interesēm ietvarprogrammā FP10 (nākamajā finanšu periodā). Latvijas interesēs būtu, lai tiktu turpināta Izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas programma "Widening", kas paredz ES finansējumu valstīm, kuras atpaliek no Eiropas vidējā. "Šī "Widening" programma ir iespēja turpināt zinātnisko karjeru Latvijā, bet strādāt starptautiskajās komandās," pamato Jauno zinātnieku apvienība.

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai nav pastāvīgās zinātniskās pārstāvniecības Briselē – Latvijas Zinātnes padome Briselē nav pārstāvēta. 

"Kā gan mēs varētu vēlēties, lai Latviju ņemtu vērā Eiropas līmeņa zinātnes jautājumos, ja mēs Latvijas zinātnei nevaram nodrošināt vārdu un seju Briselē?" 

jautā jaunie zinātnieki.

Tēlaini kopsavelkot šeit sarakstīto par inovāciju nozīmi: kamēr netiks apstiprināts Antras Bočas zinātniskais projekts par augsnes īpašību noteikšanu pēc virszemes veģetācijas rādītājiem, tikmēr lauksaimniekiem būs laboratorijās jāveic dārgas un darbietilpīgas augsnes ķīmiskās analīzes.

Finansējums zinātnei Latvijā

  • 2022. gadā bija 292 miljoni eiro, tā skaitā 93,1 miljons (jeb 0,75% no IKP) no valsts budžeta.
  • Latvijā ir 64 zinātniskās institūcijas, no tām 24 tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.
  • Latvijā ir 14 200 zinātniskie darbinieki (pārrēķinot uz slodzēm PLE 7050), no kuriem 20% strādā uzņēmumos.
  • 25% lielāko uzņēmumu (396) ir aktīvi inovācijās.

Dati: IZM

Aptauja

Kam būtu jālemj par Eiropas Savienības nākotni?

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

#BalsojamEiropā

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma