Lai pievērstu uzmanību Latvijas dabas daudzveidībai, arī šogad tiek cildinātas dabas bagātības, īpaši izceļot kādu noteiktu sugas pārstāvi vai dabas objektu un piešķirot tam gada dabas simbola goda nosaukumu. Par šā gada dabas simbolu novērojumiem Latvijas iedzīvotāji aicināti ziņot portālam "Dabasdati.lv".
Stirna un zīriņš
Par 2024. gada dzīvnieku Dabas muzejs izvēlējies stirnu (Capreolus capreolus) – mazāko un visbiežāk sastopamo briežu dzimtas dzīvnieku Latvijā. Stirnas ir plaši izplatītas visā valsts teritorijā. Tās ir nometnieki, kas apdzīvo noteiktu teritoriju, un nav ļoti sabiedriskas. Kopā uzturas nelielās grupās, lielākoties mātītes ar mazuļiem. Katram stirnu tēviņam ir sava teritorija, kuru tas iezīmē ar sekrētu no pieres dziedzeriem. Parasti stirnu mātītēm maija beigās vai jūnija sākumā dzimst viens, divi, retāk trīs mazuļi. Jāņem vērā, ka stirnu māte mazuli parasti atstāj vienu, tas guļ nekustīgi, lai netiktu pamanīts. Stirna atnāk to tikai pabarot, lai nepievilinātu plēsējus, bet pārējā laikā neuzturas blakus. Sajūtot draudus, mazulis nelec kājās un nebēg, tādēļ it kā pamestus stirnēnus nevajag aiztikt un glābt. Meklējot barību, jo īpaši ziemā, stirnas bieži ienāk piemājas dārzos un pagalmos, ko veicina arī paši cilvēki, izmetot sētmalē bioatkritumus.
Savukārt par 2024. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir nosaukusi kaiju dzimtas jūras putnu mazo zīriņu (Sternula albifrons), kuru Latvijā var novērot samērā reti. Tas ir skaists putns ar smalku balsi un ātru, tauriņam līdzīgu lidojumu. Pieaugušam putnam ķermeņa garums ir 21–25 cm, bet svars – ap 45 g. Latvijā mazais zīriņš novērojams no aprīļa vidus līdz septembra vidum, bet ziemu pavada Atlantijas okeāna Āfrikas piekrastē. Vasaras tērpā tam ir dzeltens knābis ar melnu galu, melna cepurīte, balts ķermenis, gaiši pelēki spārni un oranžas kājas.
Pirmo reizi gods bitei
Pirmo reizi dabas simbolu izvēles vēsturē šogad par gada kukaini kļuvusi kāda bite, konkrētāk – lielacu kamene (Bombus confusus) no medus bišu (Apidae) dzimtas. Daudzi droši vien būs pārsteigti, uzzinot, ka
Latvijā ir aptuveni trīs simti dažādu bišu sugu no sešām dažādām dzimtām un lielākā daļa no tām nemaz nedzīvo medus bitei raksturīgo dzīvesveidu, bet gan ir zemē alas rokošas vientuļnieces.
Bites kā apputeksnētāji ir ļoti nozīmīga kukaiņu grupa. Daudzi savvaļas augi un aptuveni trīs ceturtdaļas no augiem, ko lietojam pārtikā, ir atkarīgi no apputeksnētājiem. Lielacu kamene ir kļuvusi par gada kukaini gan tāpēc, ka tā Latvijā un Eiropā ir aizsargājama suga, gan tāpēc, ka simbolizē visu apputeksnētāju apdraudēto stāvokli, ko ietekmē intensīvā lauksaimniecība un kukaiņiem piemēroto dzīvotņu un barošanās platību samazināšanās. Visuzkrītošākā lielacu kamenes vizuālā iezīme, kas šai kamenei latviešu valodā piešķir zīmīgo nosaukumu, ir šīs sugas tēviņiem netipiski lielas, gandrīz vai komiski izspīlētas acis. Ligzdas šīs sugas kamenes pārsvarā veido uz zemes, piemēram, sausās zāles kumšķos.
Netipiskais bērzs un zālīte pret alkoholismu
Latvijas Dendrologu biedrība, uzsverot mitrāju saglabāšanas nozīmi, par Latvijas gada koku izraudzījusi zemo bērzu (Betula humilis), kas ir viena no četrām Latvijā sastopamajām bērzu sugām. Āra bērzs un purva bērzs ir lieli koki ar tiem raksturīgo balto mizu (tāsi), savukārt abas pārējās bērzu sugas ir nelieli krūmi. Pundurbērzs jau gada koka titulu izpelnījies pirms teju divdesmit gadiem, nu kārta pienākusi otram "mazulim" – zemajam bērzam, kas Latvijā sastopams samērā reti – vairāk valsts austrumu un ziemeļu daļā.
Tas ir neliels krūms līdz divu metru augstumam ar stāviem zariem, brūnu mizu un iegarenām, nedaudz ādainām lapām ar zobainu malu un noapaļotu lapas galu.
Līdzīgi kā citiem bērziem, arī zemajam bērzam ir spurdzes, kas izkārtotas lapu žāklēs. Zemais bērzs zied maijā, bet sievišķās spurdzes saglabājas arī pēc lapu nokrišanas rudenī.
Savukārt Latvijas Botāniķu biedrība par 2024. gada augu izvēlējusies mūžzaļo staipekņu dzimtas sporaugu apdziru (Huperzia selago). Apdzirai nav ne ziedu, ne augļu – tā vairojas ar sporām. Apdzira ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Auga latviskajam nosaukumam ir saistība ar apdziras izmantošanu tautas medicīnā, lai ārstētu alkohola atkarību. Augs ir indīgs, un apdzira, lietota kopā ar alkoholu, izraisa smagu vemšanu.