Tuvojas gads, kopš mūžībā aizgāja basketbolists Jānis Timma. Viņa piederīgajiem un draugiem joprojām ir ārkārtīgi grūti samierināties ar notikušo, kā arī joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu. TV kanāla 360 un Tet veidotajā raidījumā “Sapnis citā Amerikā” Lauris Reiniks viesojās Maiami, kur tikās arī ar Jāņa Timmas tuvu draugu Marku Pugačovu.
Marks Maiami nodrošina luksusa transporta pakalpojumus, sākot ar automašīnām un beidzot ar privātajām lidmašīnām. Sarunas gaitā Pugačovs dalījās atmiņās par Jāni, atklājot viņa ambiciozos sapņus un nākotnes plānus. Šī iemesla dēļ Markam joprojām ir grūti un sāpīgi pieņemt domu, ka Timma pats izvēlējies pārtraukt dzīvi.
Pugačovs pastāstīja, ka viņu draudzība sākās 2021. gadā: "Viņš man uzrakstīja, ka atrodas Maiami un vēlas visforšāko automašīnu. Tā sākās mūsu pazīšanās." Sākotnēji sadarbība bija tikai profesionāla, taču vēlāk viņi kopīgi apmeklēja restorānus, kuros ilgi sarunājās, pīpējot ūdenspīpi. Marks uzsvēra, ka viņš reti veido tik draudzīgas un ciešas attiecības ar saviem klientiem: “Tā gadās ļoti reti, bet ar Jāni mums uzreiz izveidojās kontakts. Varu roku likt uz sirds - viņš bija brīnišķīgs cilvēks.”
Atbildot uz jautājumu par to, kā viņš atceras traģiskās ziņas saņemšanas brīdi, Marks stāstīja: "Kad ieraudzīju ziņu, ka Jānis ir miris, sākumā domāju, ka tas ir izspēlēts joks. [...] Vispirms man sāka birt asaras, es sāku raudāt un domāju – kā tā? Vēl nesen kopā pīpējām ūdenspīpi, viņš stāstīja par saviem plāniem, par to, kā grib izveidot basketbola skolu. Viņam bija lieli dzīves plāni."
Marks atklāj, ka bija apjucis, uzzinot, ka Jānis pats izdarījis pašnāvību: “Viņam bija lieli plāni, cilvēks tik ātri neaiziet. Es viņu pazinu, Jānis nebija no tiem, kas ietu kārties, tāpēc es palieku pie sava, ka tur kāds pielika roku.”
Kā vēstīts, Jāņa Timmas dzīve pāragri beidzās Maskavā 2024. gada 17. decembrī. Šī gada 2. jūlijā Jānim Timmam būtu apritējuši 33 gadi.
Plašāk skaties video:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6.3 °C




























































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)





























































































