5 °C
Sociālā projekta “Caur ērkšķiem uz…” dalībnieces ir devušās uz indiāņu apmetni, lai piedzīvotu senos rituālus un iemācītos atrast mieru sevī un ar savām cīņasbiedrēm.
Indiāņu virsaitis sagaidīja dalībnieces ar virkni pārbaudījumu, skaidrojot, ka tie sagatavoti iekšējā līdzsvara atgūšanai, sākot ar miera pīpi un speciālu dzērienu, kas gatavots no vistas asinīm. Olga atzina, ka dzira esot "pārsteidzoši garšīga", taču Laura pēc tās nobaudīšanas sajutās slikti: "Mani uzreiz uz korķi parāva."
Pēc rituāla tiek ierosināts visām aprakt kara cirvi. Tas kalpoja kā simbolisks akts, lai atstātu zemē visus aizvainojumus un dusmas. Olga pajokoja, ka patiesam mieram starp viņām "vajadzētu trīsreiz lielāku cirvi", bet Dace atzina, ka dažas sievietes spēs piedot tikai laika gaitā.
Kad katra dāma pieskārās cirvim, virsaitis mudināja atbrīvoties no visa negatīvā. Evita ar smaidu paziņoja, ka "ielikusi cirvī visus savus ienaidniekus". Tomēr Elīne palika pie sava stingrā viedokļa: "Man nav kara, bet ja cilvēks man nepatīk, tad nepatīk līdz galam."
Pēc rituālu baudīšanas dalībnieces atgriežas kemperī, kur Ksenija secina, ka pazudis viņas kosmētikas maciņš. Viņa pārmeklē visu kemperi līdz secina, ka tik liels maks nevar vienkārši pazust, pieļaujot, ka kāda no pārējām to varētu būt noslēpusi.
Evita pastāstīja, ka redzējusi maku uz galda pirms divām dienām, bet pēc tam tas pazudis. Arī Elīne atzīst, ka kemperos sāk pazust mantas. Turpinot meklējumus, Ksenija kļūst manāmi satraukta: "Es varu nekrāsoties, bet manas mantas lai ir pie manis."
Vakara gaitā dāmu sarunās atklājās, ka kosmētikas maks joprojām nav atradies. Dace gan aizkadrā piebilda: "Zinu cilvēku, kas viņu sākumā paņēma, bet pēc tam tas tiešām pazuda."
Plašāk skaties video:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
