Sava enerģija: Kas jāzina par saules paneļiem

Pēc elektrības un apkures cenu kāpuma katrs saimnieks lūko pēc rēķinu un izmaksu samazinošiem risinājumiem. Arvien biežāk elektrības ražošanai tiek izmantoti saules paneļi, tos izvietojot uz māju jumtiem. Taču, nepiemēroti izraudzīti vai uzstādīti, tie var nesniegt pietiekamus rezultātus. Pirms paneļu iegādes jāpārliecinās, ka to uzstādīšana reģionā ir atļauta. Par saules paneļu uzstādīšanu konsultē "AS Latvenergo" vecākais tehniskais eksperts Uldis Dauģis.

Mājsaimniecības patēriņš un saskaņošana

Saules paneļi vislabāk piemēroti mājsaimniecībām ar salīdzinoši lielu elektrības patēriņu. 

Ja patēriņš ir mazāks par 100 kWh mēnesī, saules paneļu uzstādīšana atmaksāsies pēc ilgāka laika, nekā patērējot vairāk par 250 kWh mēnesī (3000 kWh gadā). 

Atbilstīgi patēriņam jāpielāgo saules paneļu un invertora (iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā) jauda, ņemot vērā prognozējamās izmaiņas tuvākajā nākotnē. 

Piemēram, ja tuvākajos gados plānots iegādāties elektroauto, vēlams paredzēt lielākas jaudas invertoru, lai nepieciešamības gadījumā varētu pievienot papildu saules paneļus.

Lai uzstādītu saules paneļus privātmājai, saskaņošana ir vienkāršāka, ja vien ēkai nav kultūrvēsturiskā mantojuma statusa, tā neatrodas vēsturiskā teritorijā vai tās aizsargjoslā. Šādās teritorijās pašvaldība var neapstiprināt saules paneļu uzstādīšanu.

Pirms paneļu iegādes un uzstādīšanas jāpārliecinās, ka AS "Sadales tīkls" konkrētā mājsaimniecībā atļauj mikroģeneratora jeb saules paneļu pieslēgšanu. Autorizējoties www.e-st.lv, jāaizpilda pieteikums mikroģenerācijas izveidei īpašumā, kurā ieteicams norādīt nepieciešamo invertora jaudu. Saņemot apstiprinājumu, var uzstādīt saules paneļu sistēmu.

Sarežģījumi var būt lauku reģionos, kur izveidotas garas elektrolīnijas ar noteiktu maksimālo jaudu, kas var ierobežot uzstādāmo saules paneļu skaitu. Atsevišķos Pierīgas reģionos ir daudz uzstādītu mikroģeneratoru, kas pievienoti vienam transformatoram, kur sistēmai pievienot vēl vienu mājsaimniecību, iespējams, nemaz nevarētu.

Saules paneļi jāuzstāda uz jumta daļas, ko nenoēno koki, skurstenis un citi objekti.

Foto: Jānis Siliņš / Latvijas Mediji

Sistēmas sastāvs un drošība

Svarīgākā sistēmas iekārta – invertors – darbojas ne tikai kā saules paneļu līdzstrāvas pārveidotājs maiņstrāvā, bet arī kā mērierīce, kas nosaka tīkla parametrus un uzskaita saražoto elektroenerģiju. Svarīgi izvēlēties kvalitatīvu invertoru, kas darbosies vismaz desmit gadus, jo tas veido lielu daļu no kopējās saules paneļu sistēmas izmaksām.

Lielākoties tirgū pieejami Ķīnā ražoti invertori, tāpēc no tiem jāizvēlas ilggadējs kvalitatīvs TOP 50 ražotājs ar atpazīstamu zīmolu. Laba izvēle ir Eiropas Savienībā, ASV, Japānā ražotie invertori, lai arī maksā vairāk par Ķīnā ražotajiem. Ieteicams invertora izvēli uzticēt speciālistiem, lai to atbilstīgi pielāgotu saules paneļiem. Kvalitatīvus saules paneļus var iegādāties no TOP 100 populārākajiem ražotājiem. Saules paneļu veiktspēja jeb saražotā elektroenerģija gada griezumā var izrādīties labāka ES, ASV, Kanādas, Japānas ražotājiem.

Sistēmai var pievienot akumulatorus, kas uzkrāj pa dienu saražoto elektroenerģiju, ko diennakts tumšajā laikā izmanto, palielinot pašpatēriņa koeficientu jeb samazinot saistību ar kopējo elektrotīklu. 

Akumulatoru var uzlādēt ar elektrību no kopējā tīkla, kad tās cena par kilovatstundu ir tuvu nullei, lai biržas cenas svārstības izmantotu savā labā.

Saules paneļu sistēmas uzstādīšanai vajadzīgi atbilstīga šķērsgriezuma vadi līdzstrāvai un maiņstrāvai. Vadiem jābūt aizsargātiem ar aizsargcauruli. Jāraugās, lai uz jumta stiprinātos vadus nevar sabojāt krītošs sniegs un ledus, kas Latvijā gadās gana bieži. Saules paneļiem jāuzstāda aizsardzība pret zibeni. Jāierīko aizsargzemējums, kas palīdz samazināt negatīvās sekas sistēmas bojājumu gadījumos.

Nepareizi ierīkotai sistēmai ir lielāks risks aizdegties. Ugunsgrēka gadījumā jāsazinās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, informējot par saules paneļu degšanu, jo tas apgrūtina dzēšanas un glābšanas darbus. Konstatējot ugunsgrēku, jāatvieno elektrotīkls un invertora līdzstrāvas puse.

Paneļu stiprinājumi jāizraugās atbilstīgi jumta seguma veidam.

Foto: Jānis Siliņš / Latvijas Mediji

Uz jumta vai zemes

Saules paneļu stiprināšanai jāizvēlas jumta segumam atbilstīgi stiprinājumi, kas piemēroti iegādātajiem paneļiem, tāpēc uzstādīšanu ieteicams uzticēt specializētam uzņēmumam. Pirms stiprinājumu iegādes jānovērtē konkrētais jumta segums, jo atsevišķi seguma veidi montāžu var sadārdzināt. Paneļus nedrīkst stiprināt uz salmu, niedru, lubiņu jumtiem, azbesta šīfera un bitumena viļņotajām loksnēm (onduline), kas ir plaši izmantots materiāls dažādām saimniecības ēkām.

Svarīgi ievērot attālumu no jumta malām – stiprs vējš var noraut tuvu jumta malai pieliktus paneļus. Saules paneļu montāžas instrukcijā ir norādīts ieteicamais attālums no jumta malām. Paneļu izmēra un svara, mājas jumta augstuma dēļ uzstādīšanu ieteicams uzticēt speciālistiem.

Sistēmas darbību ietekmē ēna, tāpēc pirms montāžas jāpārbauda, kā tā krīt uz jumta un kā ēnu veido mājas arhitektūra, skursteņi un tuvumā augošie koki. Nevajag stiprināt paneļus aiz noēnojošām konstrukcijām, jo tas ietekmēs visu saules paneļu elektriskās virknes darbību. Mājas tuvumā augošie koki, kas veido ēnu uz jumta vai samazina saules gaismas intensitāti, var samazināt paneļu efektivitāti uz pusi, un to neuzlabos pat sistēmas optimizētāji (optimizer).

Uz zemes izvietotiem paneļiem var izvēlēties piemērotāko virzienu un leņķi, visefektīvāk – uz dienvidiem vērsti paneļi, kas novietoti 30–40 grādu leņķī. Izvietojot paneļus uz zemes, izmaksas būs lielākas. Konstrukcijai jāizveido pamati, līdz paneļu statīvam jāierok vadi, kuru ierakšana jāsaskaņo. Jāizstrādā projekts, lai ievērotu citu inženiertīklu aizsargjoslas. Projektētājam jāpārliecinās, ka tiek ievēroti konkrētās pašvaldības saules paneļu uzstādīšanas nosacījumi. Izraugoties piemērotāko vietu īpašumā, jāievēro attālums no ūdenstilpēm un to applūšanas zonas – vismaz 10 metru. 

Izvietošana jāsaskaņo ar kaimiņu, ja attālums no īpašuma robežas iecerēts mazāks par četriem metriem. Atkarībā no vajadzīgās jaudas paneļu sistēma var būt līdz 15 metriem gara, ko pilsētā sarežģīti īstenot.

Jāpārliecinās par pietiekama attāluma ievērošanu no jumta malas un vadu pareizu stiprināšanu bojājumu novēršanai ziemā.

Foto: Jānis Siliņš / Latvijas Mediji

Trūkstošo elektrību var pirkt

Dati rāda, ka pērn novembrī, decembrī un šā gada janvārī saules paneļi saražojuši tikai līdz 3% no kopējā elektroenerģijas apjoma. Kopš 30.04.2024. vairs nav spēkā neto uzskaites sistēma jeb liekās elektrības novadīšana kopējā elektrotīklā, veicot kilovatstundu uzskaiti. Laikā, kad saules paneļi nespēj saražot pietiekamu elektrības daudzumu, saules paneļu īpašnieks tīklā iepludināto elektrību varēja saņemt atpakaļ, samaksājot sadales un pārvaldes komponentu.

No 2024. gada 1. maija spēkā esošais neto norēķinu princips paredz, ka elektroenerģija, kas netiek patērēta uzreiz, tiek nodota kopējā elektrotīklā par kilovatstundas cenu. Veidojoties uzkrājumam, par šiem līdzekļiem var segt ziemā patērētās elektrības rēķina jebkura daļu, un tas ir godīgāk gan pret lietotāju, gan tirgotājiem.

Valsts atbalstu mikroģeneratoru uzstādīšanai sniedz divi uzņēmumi. Saules paneļu un vēja turbīnu uzstādīšanai (līdz 11,1 kW) līdz 4000 eiro lielu atbalstu (atkarīgs no invertora jaudas) var saņemt no finanšu institūcijas Altum. Par atbalstu apkures sistēmu modernizēšanai un saules paneļu uzstādīšanai var vērsties Vides investīciju fondā, saņemot līdz 70% no kopējās saules paneļu sistēmas vērtības. Atbalstu var saņemt, ja projekts atbilst kritērijiem.

Saules paneļu ražotās elektrības jaudas izmaiņas mākoņu daudzuma ietekmē.

Foto: Jānis Siliņš / Latvijas Mediji

Saules paneļu ražotās elektrības jaudas izmaiņas mākoņu daudzuma ietekmē.

Foto: Jānis Siliņš / Latvijas Mediji

Der zināt!

• Jāpievērš uzmanība mājsaimniecības iekšējiem elektrotīkliem, lai tie ir droši mikroģenerācijas pievienošanai.
• Saules paneļi var būt jaudīgāki par invertoru, jo to maksimālā jauda tiek sasniegta dienas vidū saulaino mēnešu periodā, tāpēc saules paneļu summārā nominālā jeb ražotāja norādītā kopējā jauda var būt 120–150% no invertora maksimālās nominālās jaudas.

Pieredze

Sava, ne sveša elektrība

Pēdējos gados saules paneļi guvuši īpašu popularitāti. To uzstādīšana Latvijā aktualizējusies pirms neto uzskaites sistēmas nomaiņas pret neto norēķinu sistēmu šā gada maijā. 2024. gada martā un aprīlī sadales sistēmai pievienoti 2765 mikroģeneratori, no tiem 2132 aprīlī, lai elektrību patērētu pēc neto uzskaites sistēmas. Pēc jaunās sistēmas stāšanās spēkā sadales sistēmai maijā pievienoti tikai 86 mikroģeneratori.

Daudzi saimnieki, kas paneļus uzstādījuši, lai ietaupītu un būtu videi draudzīgāki, satraucas par rēķinu apjomu pēc pāriešanas uz neto norēķinu sistēmu. Guntis Jonass no Smārdes stāsta, ka šajā pavasarī uz daudzu māju jumtiem bijusi liela rosība, lai vēl paspētu elektrību lietot pēc neto uzskaites sistēmas.

Priežu Burtnieku saimniekam Guntim Jonasam rūp saules paneļu izmantošana un atbalsts tiem, kas tos vēlas uzstādīt.

Foto: Jānis Siliņš / Latvijas Mediji

Sapnis, kas piepildījās

2017. gadā Guntis atstāja vienistabas dzīvokli Rīgā un kopā ar radinieku uzcēla māju Priežu Burtnieki Smārdē, kas nosaukta, godājot ģimenei kādreiz piederējušos īpašumus. Lēnām ceļot un labiekārtojot māju, elektrības apgādei 2021. gada 28. maijā uzstādīti 16 saules paneļi ar kopējo jaudu 6 kW, kas iegādāti pie Elektrum. Paneļu sistēmas iegādei netika piesaistīts valsts atbalsts, jo tobrīd tāda nebija. Paneļu sistēma, uzstādīšana un dokumentu noformēšana izmaksājusi ap 8000 eiro.

Paneļi izvietoti uz mājas jumta dienvidrietumu pusē un aprīkoti ar zibensnovedēju. Īpašuma novērtēšana un paneļu uzstādīšana tika uzticēta speciālistiem, kuri iepazinās ar mājas tehniskajiem datiem un īpašumu novērtēja attālināti – pēc fotouzņēmumiem. Guntis atzīst, ka daļu paneļu vajadzējis likt arī jumta otrā pusē, lai saule tos ilgāk apspīdētu. Viņš iesaka novērtēšanu veikt klātienē, lai precīzāk noteiktu piemērotāko paneļu uzstādīšanas vietu, veidu un iespējamu dalījumu.

Nākotnē paredzēts paplašināt paneļu sistēmu, lai veidotu lielāku elektrības uzkrājumu ziemas mēnešiem. Visa neizmantotā elektrība plūst kopējā tīklā, ko uzskaita viedais skaitītājs. Elektrību neuzkrāj paneļu akumulatoros, jo tie dārgi izmaksā. Guntis arī nevēlas tos iegādāties, jo to utilizācija ir videi nedraudzīga un to pārstrāde dārga.

Pozitīvās pieredzes dēļ Guntis iesaka paneļus un invertoru iegādāties Elektrum un montāžas darbus uzticēt speciālistiem, lai būtu drošības izjūta par kvalitatīvi paveiktu darbu.

Saules paneļi uzstādīti uz neliela slīpuma jumta.

Foto: Jānis Siliņš / Latvijas Mediji

Visam gadam nepietiek

Guntis stāsta, ka pēc neto uzskaites sistēmas ar tīklā iepludināto elektrību pietiek līdz janvārim. 2023. gadā ar saules paneļiem saražots 4000, bet patērēts 6000 kWh. Šā gada jūlijā kopējais elektrības patēriņš Priežu Burtniekos bijis 208 kWh, bet saražots 539 kWh, tīklā iepludinot 331 kWh. Lielākais patēriņš ir ziemā, kad jānodrošina siltumsūkņa nepārtraukta darbība.

Ziemā saules paneļi elektrību saražo ļoti maz, tāpēc Guntis neattīra paneļus no sniega un ledus, lai nejauši tos nesaskrāpētu ar nepiemērotiem instrumentiem, bet ļauj sniegam nokust saulē. Mājās visas ierīces darbojas ar elektrību, tāpēc ar tīklā iepludināto elektrību nepietiek visam gadam, un janvārī trūkstošo nākas pirkt no piegādātāja.

Saimniecībā nepieciešamos darbus veic pa dienu, lai maksimāli izmantotu pašu saražoto elektrību. Virtuvē ir gāzes plīts ar elektrisko degli, lai elektrības pārrāvuma gadījumā varētu gatavot. Plītij pievienots gāzes balons.

Siltumsūknis – nākotnes komfortam

Apkurei izraudzīts siltumsūknis, jo gāzes apkure nebūtu ērta. Smārdē nav centralizēta gāzesvada, un apkures katla darbībai būtu jāpilda pie mājas nolikti gāzes baloni. Domājot par nākotnes ērtībām, Guntis izvēlējies siltumsūkni, kas paredzēts 150 m2 dzīvojamajai platībai, un tas izmaksājis ap 7500 eiro.

Izvēlē jāņem vērā platība, telpu augstums, logu skaits un izmēri, sienu biezums un mājas apdare. Ja mājai ir daudz stiklotu konstrukciju, siltuma zudumi ir daudz lielāki. Guntis iesaka izvēlēties lielākai platībai paredzētu siltumsūkni, lai ziemā telpās būtu komfortablāk. Ja vēlas mājā saglabāt senos čuguna radiatorus, tiem var piemeklēt atbilstīgu siltumsūkni.

Mājas apsildei izmantots Daikin gaisa–ūdens siltumsūknis, kas nodrošina piemērotāko gaisa temperatūru telpā atkarībā no āra temperatūras. Iekārta silda ūdeni mājsaimniecības vajadzībām, silda un dzesē 120 m2 platību pa grīdā iebūvētām caurulēm, kurās ūdens plūst ar 1,3 bar spiedienu. Guntis stāsta, ka siltumsūknis uzstādīts, māju ceļot, tāpēc caurules iebūvētas grīdā, lai radiatoru dēļ nesamazinātu dzīvojamo platību.

Siltumsūkņa darbība tiek regulēta ar Daikin tālvadības pulti Madoka, kas ļauj iekārtai darboties energoefektīvāk un to ērtāk pielāgot mājinieku dzīvesveidam. Vadības pults palīdz siltumsūknim noteikt precīzāku temperatūru, lai sistēmā cirkulējošais ūdens būtu piemērotākajā temperatūrā.

Mājā ierīkots kamīns, lai elektrības tīkla bojājuma gadījumā var uzsildīt daļu mājas. Kamīnu iekurina arī ziemā, lai radītu omulības sajūtu.

Ar tālvadības pulti ir daudz ērtāk siltumsūkņa darbību pielāgot ikdienas komfortam.

Foto: Jānis Siliņš / Latvijas Mediji

Bažas par jauno sistēmu

Guntis uzskata, ka mājsaimniecībās, kurās lieto neto uzskaites sistēmu, tā nebūtu jāmaina. Neto norēķinu sistēmu vajadzētu lietot tikai uzņēmumiem un juridiskajām personām, kas saražo un arī patērē daudz vairāk elektrības par mājsaimniecībām. Gunti satrauc, ka jaunā sistēma vairs nemotivēs mājsaimniecības uzstādīt saules paneļus, ja trūkstošā elektroenerģija jāpērk par nepārtraukti mainīgo biržas cenu un jāvaktē labākais tās iegādes laiks. “Mums pēc iespējas vairāk jāizmanto sava, ne sveša enerģija!”

Jāpadomā arī par to, ja īpašnieks dodas aizsaulē. Līgumu ar mūžībā devušos lauž, neļaujot līdzīpašniekam vai mantiniekam pārmantot jeb turpināt lietot lauztajā līgumā atrunātās privilēģijas. Guntis teic, ka priekšrocības nevar atņemt, ja tās ir svarīgas mājsaimniecībai un tajā dzīvojošajiem.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".