Reklāma

Zaļā Latvija. Tīrs gaiss pilsētās vēl jāgaida

Zigfrīds Dzedulis / Latvijas Avīze

2026. gada 12. februāris, 14:00

Klausies ziņu audio formātā

2026. gada 12. februāris, 14:00

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes drošības, aizsardzības un vides daļas speciāliste Maija Uzoliņa: "Piegružojuma novēršanai ostā beramās kravas nedrīkst pārkraut, ja vēja ātrums pārsniedz 10 metrus sekundē."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Pētījumos par gaisa piesārņojumu un tā cēloņiem Latvijā atzīts, ka tas visvairāk apdraud lielpilsētu iedzīvotājus.

Reklāma

Starp pilsētām, kurās gaisa piesārņojuma risks mēdz būt vislielākais, parasti minētas trīs – Rīga, Liepāja, Rēzekne. Par gaisa piesārņojumu šajās pilsētās ziņojumi saņemti visbiežāk. 2018. gadā Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ziņoja, ka Rīgā jau bijušas 38 dienas, kurās pārsniegts pieļaujamais gaisa piesārņojuma līmenis. 2023. gada septembrī LVĢMC brīdināja par paaugstinātu piesārņojumu Liepājā. 2025. gada februārī to pašu centrs vēstīja par Rēzekni.

Daudz cēloņu piesārņojumam

LVĢMC Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Vita Štelce teic, ka Rīgā lielāku gaisa piesārņojumu rada blīvas autotransporta plūsmas, ostas un rūpniecības uzņēmumu darbība. Ziemā Rīgā un citās lielākajās pilsētās piesārņojumu veicinot arī privātmāju apkure. Bet, kā atzīst viņa, tikpat labi līdzīga situācija varot rasties arī Daugavpilī, Valmierā un Jelgavā. Mazākās pilsētās un apdzīvotajās vietās, īpaši apkures sezonā, gaisa kvalitāti būtiski ietekmē privātmāju apkure ar malku, kas var radīt augstu acīm neredzamu putekļu smalko daļiņu (PM2.5; PM10) un benzpirēna piesārņojumu pat tur, kur nav intensīvas autosatiksmes.

"2025. gadā daudzviet gaisa kvalitātes robežlielumi visvairāk bija pārsniegti martā," atklāj Valsts vides dienesta (VVD) Attīstības un uzraudzības departamenta gaisa aizsardzības jomas vadītāja Inguna Pļaviņa. "Marts nav pats aukstākais gada mēnesis, tāpēc vainojama nevis apkure, bet gan tas, ka no brauktuvēm savlaicīgi nav notīrītas smilšu un sāls maisījuma paliekas, kas tur krājušās visu ziemu."

Piedzimst vējš un piesārņojums

"Publiskajos ziņojumos par gaisa piesārņojumu Liepājas vārds parādās tāpēc, ka te atrodas valsts uzturētās gaisa kvalitātes novērošanas un piesārņojuma mērīšanas stacijas – viena Ganību ielā 106, otra Ezerlīču ielā 1," uzskata Liepājas pašvaldības Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece. Pēc tām, kā arī Rīgā, Rēzeknē, Ventspilī, arī Rucavā izvietotajām stacijām novērtē gaisa kvalitāti valstī. "Pilsētas teritorijā papildus tiek veikti gaisa kvalitātes mērījumi četrus mēnešus gadā (divus apkures un divus vasaras sezonā), ir izveidotas piecas gaisa paraugu ieguves vietas, kā arī ir pilsētas centrā izvietotas divas viedās videokameras, lai noteiktu automašīnu radīto gaisa piesārņojumu, līdz ar to gaiss tiek pārbaudīts pastāvīgi. Pašlaik novērojumu stacijas neuzrāda pieļaujamā piesārņojuma pārsniegumu, taču 2015. gadā Liepājā gan bija pārsniegts cilvēku veselībai kaitīgā benzpirēna pieļaujamais piesārņojums. Tā cēlonis varēja būt togad notikušie mežu ugunsgrēki, kā arī privātmāju apkures un ražotņu radītie izmeši. Apkure ziemās, protams, ietekmē gaisa kvalitāti. Trešais lielākais gaisa piesārņojuma avots ir automašīnu radītie izmeši," saka D. Liepniece. Lai gaiss Liepājā kļūtu tīrāks, 2021. gadā pašvaldība sadarbībā ar nozares lietpratējiem bija sagatavojusi gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu turpmākajiem pieciem gadiem.

Mazinās spēkratu izmešus

Tā kā ražošanas uzņēmumu uzraudzība ir Valsts vides dienesta pārziņā, savukārt privātmāju apkures radīto izmešu mazināšanas pasākumi ir sarežģīti un grūtāk īstenojami, Liepājas pašvaldības piecgadu plānā uzsvars likts uz pasākumiem autotransporta satiksmes organizēšanā. Pirmkārt, tiek piedāvāta papildu stāvvietu izveidošana automašīnām, atslogojot satiksmi un mazinot izmešu radīto gaisa piesārņojumu pilsētas centrā. Pirmā šāda stāvvieta jeb mobilitātes punkts paredzēta dzelzceļa stacijas tuvumā. Otrkārt, gaisa piesārņojumu mazinošo pasākumu ietvaros līdz 2027. gada 30. jūlijam Ziemeļu priekšpilsētā ražotnes "Lauma" apkaimē paredzēts izveidot vairākas zaļās zonas. "Lai uzlabotu gaisa kvalitāti, Ziemeļu priekšpilsētā plānojam labiekārtot pašvaldībai piederošo teritoriju aptuveni 5,5 hektāru kopplatībā – apzaļumot teritoriju, bērnu rotaļu laukumu smilšaino segumu nomainīt pret mīksto plākšņu segumu, kā arī gājēju celiņu un dzeramā ūdens ieguves vietu izbūvi," stāsta pašvaldības pārstāve. Projekta īstenošanai paredzēts iztērēt 1 988 537 eiro, tostarp 1 690 287 eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 298 286 eiro no pašvaldības budžeta.

Pašvaldības pārstāve atzīst, ka visbiežāk gaisa piesārņojums novērojams pilsētas rūpnieciskajā zonā un ostas apkaimē.

2023. gadā VVD vēstīja, ka mēneša laikā sācis jau trešo administratīvā pārkāpuma procesu pret Liepājas ostas uzņēmumu "Liepaja Bulk terminal Ltd.", kas, pārkraujot kukurūzas graudu kravu, vienlaikus bija pārklājis tuvējo māju un automašīnu jumtus ar baltu putekļu segu.

"Visbiežāk liepājnieki sūdzas nevis par gaisa piesārņojumu, bet par piegružojumu sīku putekļu veidā, Liepājas ostā pārkraujot graudus, lopbarību, šķeldu un citas beramās kravas, kā arī uzglabājot tās atklātos laukumos.

Šie sīkie putekļi pēc tam nosēžas uz dzīvojamo māju un automašīnu jumtiem," saka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes drošības, aizsardzības un vides daļas speciāliste Maija Uzoliņa, "Pētot gaisa kvalitātes novērošanas staciju datus, pašlaik pieļaujamais piesārņojums gan tiek pārsniegts tikai sešas līdz septiņas dienas gadā. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka tas nedrīkst pārsniegt 35 dienas gadā."

Reklāma

Kā stāsta LSEZ pārstāve, piegružojuma novēršanai ostā beramās kravas aizliegts pārkraut, ja vēja ātrums pārsniedz 10 metrus sekundē. Ostas apsardzei uzdots sekot beramo kravu pārkraušanai. "LSEZ pārvaldei piederošās piesārņojuma novērošanas iekārtas ļauj prognozēt iespējamo piesārņojumu turpmākajām 24 stundām," turpina Maija Uzoliņa. "Ja no rīta redzam, ka tiek prognozēts paaugstināts gaisa piesārņojums, ziņojam mūsu lielākajam beramkravu stividoram, aicinot pievērst papildu uzmanību drošai kravu pārkraušanai konkrētajā dienā. Ja saņemam ziņu par vizuālu piegružojumu, sazināmies vai dodamies pie stividora, lai noskaidrotu apstākļus, un meklējam veidus, kā to novērst." Tāpat Maija Uzoliņa atzīst, ka liels gaisa piesārņojuma avots ir arī ostā stāvošie kuģi ar iedarbinātiem iekšdedzes dzinējiem. Lai to novērstu, no 2028. gada ostas prāmju līniju apkalpojošajā piestātnē kuģu dzinējus darbinās tikai ar elektrību, tādējādi pilnīgi pārtraucot iekšdedzes dzinēju radīto izmešu piesārņojumu.

Prasības Ventspils un Rīgas ostām

Kā stāsta VVD pārstāve Inguna Pļaviņa, lai ierobežotu gaistošo organisko savienojumu emisiju, tostarp piesārņojošās darbības izraisīto smaku izplatīšanos, kas rodas, iekraujot naftas produktus un bīstamu ķīmisko vielu maisījumus tankkuģos, līdz 2022. gadam bija jāizveido kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas – tvaiku savākšanas, pārstrādes un citas iekārtas, kas uztvertu emisijas no minēto produktu pārkraušanas. Līdz ar šo prasību piemērošanu paredzama arī nepatīkamu smaku samazināšanās no darbībām ar naftas produktiem un bīstamām ķīmiskām vielām.

Šīs prasības bija noteiktas Ventspils un Rīgas brīvostas termināļiem, kas uzglabā un pārkrauj kuģos naftas produktus. Saskaņā ar atsevišķu Ventspils pašvaldības lēmumu trīs Ventspils brīvostas termināļi 2018. gadā izveidoja kravas izgarojumu kontroles sistēmas, tādējādi samazinot gaistošo organisko savienojumu emisijas un smaku sūdzību skaitu. Seši Rīgas brīvostas termināļi samazināja pārkraujamo naftas produktu apjomu līdz tādam, ka kravas izgarojumu kontroles sistēmu uzstādīšana nebija nepieciešama.

Plānu daudz, rīcība vēl jāgaida

Aizvadītajos gados gaisa piesārņojuma mazināšanai, atsaucoties uz Eiropas Komisijas prasībām, valsts pārvaldes iestādēs un lielpilsētu pašvaldībās kaldināti dažnedažādi plāni. 2020. gadā valdība apstiprināja gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam, kurā par atbildīgajām nosauktas ap 10 valsts pārvaldes iestādes un dienesti, tostarp Ceļu satiksmes drošības direkcija, Valsts policija, Valsts augu aizsardzības dienests, kā arī Rīgas, Liepājas un Rēzeknes pašvaldības.

Savukārt, šī gada janvārī valdība apstiprināja smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plānu 2026.–2030. gadam, kurā par atbildīgajām minētas septiņas ministrijas. Savi plāni turpmākajiem pieciem līdz 10 gadiem ir arī Rīgas un Rēzeknes pilsētu pašvaldībām. Pēc dažu vides speciālistu atzinuma šāda sadrumstalota, ministrijās un dienestos izkaisīta atbildība ne pie kā laba nenovedīs, sevišķi vēl tad, ja atbildība ir par gaisu, kas pieder visiem.

Gaisa piesārņojuma ierobežošanai, Klimata un enerģētikas ministrijā ir uzrakstīts Gaisa kvalitātes nodrošināšanas likumprojekts, kas, kā publiski apgalvo klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, pavisam neaizliegtu apkuri ar malku, granulām vai oglēm, bet dotu tiesības pašvaldībām to ierobežot noteiktās teritorijās.

Uzziņa

Neredzamie putekļi – kas tie ir?

Par neredzamajiem putekļiem sava izmēra dēļ dēvē PM2,5 un PM10 – gaisā esošas smalkās daļiņas, kuru galvenie avoti Latvijā ir malkas apkure un transports. Cilvēkam elpojot, tās nonāk cilvēka organismā un izraisa hronisku elpceļu iekaisumu vai ilgtermiņā – jaunas saslimšanas. PM10 ir cietās daļiņas, kuru diametrs ir mazāks par desmit mikrometriem, bet PM2,5 ir tās smalkās daļiņas, kuru diametrs ir mazāks par 2,5 mikrometriem.
Galvenie neredzamo putekļu piesārņojuma avoti: mājsaimniecības un mazie uzņēmumi, veikali un citu pakalpojumu sniedzēji, kuri apkurei izmanto malku, granulas, šķeldu (59%); lielie enerģijas ražotāji (13%); rūpniecība (13%); autotransports (5%), kas galvenokārt rada slāpekļa oksīda piesārņojumu.

Avots: LVĢMC ziņojums par gaisu piesārņojošo vielu emisijām Latvija, 2016. gada dati.

Eksperta komentārs

Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesore Iveta Šteinberga: "Liepājā, Rīgā, Rēzeknē galvenie piesārņojuma avoti ir transports, gada aukstajos mēnešos individuālā apkure, rūpniecība. Tikpat nozīmīgs ir arī pārrobežu piesārņojums, īpaši dienvidu un dienvidaustrumu vēja ietekmē, kas Latvijā ieplūst no Centrāleiropas. Zināmas ir arī atsevišķas paaugstināta piesārņojuma epizodes, kurās var novērot paaugstinātu Sahāras putekļu piesārņojumu. Parasti tās ir dažas dienas gadā.

Reklāma

Ieteiktie raksti

Dace Vasiļevska, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte: "Par sekmīgu ezerrieksta aizsardzību liecina fakts, ka kopš šīs sugas konstatēšanas pirmo reizi 1873. gadā sugas populācija ir saglabājusies līdz mūsdienām."

Ezerriekstu sargās vērienīgāk

SIA "Latvijas Zaļais punkts" valdes loceklis Kaspars Zakulis: "Mūsu veikalā "Lab!" var atrast visdažādāko lietotu un saremontētu sadzīves tehniku, arī datorus.

No atkritumiem atpakaļ apritē: kā Latvijā apsaimnieko nolietoto elektrotehniku

Skanstes teritorijas revitalizācijas pirmā kārta veikta ar Eiropas fondu līdzfinansējumu (4,6 milj. eiro), valsts budžeta dotāciju (0,6 milj. eiro) un Rīgas pašvaldības finansējumu (16,4 milj. eiro). Kopējās projekta izmaksas 21,7 miljonu apmērā nav nodrošinājušas kvalitatīvu izpildi.

No "spožas pogas" līdz slēgtam parkam; ko māca Skanstes parka pieredze

AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Zaļā Latvija. Ūdeņraža koridora projekts iet soli tālāk

Kaut arī uzlabojumi ir redzami, jo īpaši sēra dioksīda un slāpekļa dioksīda piesārņojuma mazināšanā, darāmā vēl ir daudz. Vislielākās problēmas ir saistītas ar cieto daļiņu (PM10 un PM2,5) piesārņojumu, jo īpaši ar smalkākām cietajām daļiņām – PM2,5, kuru piesārņojuma avoti ir ļoti daudzveidīgi. Šīs vissmalkākās cietās daļiņas nonāk gaisā ne tikai tiešā veidā no piesārņojuma avotiem, piemēram, sadegot dīzeļdegvielai, bet arī sarežģītu fotoķīmisko reakciju rezultātā, piedaloties citām piesārņojošām vielām. Ir zināms, ka daļa no lielāko cieto daļiņu piesārņojuma pilsētās ir saistīta ar nepietiekamu ielu, ietvju segumu uzkopšanu, neatbilstošiem uzkopšanas paņēmieniem.

Diemžēl gaisa kvalitātes uzlabošanu pašlaik neuzskata par pašu svarīgāko. Lai īstenotu patiešām efektīvus pasākumus, tiem nav ne cilvēku, ne finanšu resursu. Piesārņojuma problēma nav viegli risināma un izprotama, katrā pilsētā ir savas īpatnības, nozīmīga ir apbūve, tās blīvums, t. s. zaļās teritorijas, pilsētas termālais režīms, piesārņojuma avotu darbības režīms un virkne citu apstākļu. Kamēr nav pietiekamas izpratnes par katrai pilsētai efektīvāko un arī ekonomiski pamatotāko risinājumu piesārņojuma mazināšanā, tikmēr nevar cerēt uz labu rezultātu."

Ko par gaisa kvalitāti domā Liepājas iedzīvotāji?

Dace Bluķe: "Dzīvoju Liepājas Ziemeļu apkaimē – ap 500 metru no ostas. No jūras puses smakas jūtu pastāvīgi, un piesārņotā gaisa ietekmi var pat redzēt – jūras un ostas pusē māju logi kļūst netīri ātrāk, netīrumi ir tumšāki un lipīgāki nekā logi austrumu pusē. Tā kā sirgstu ar astmu, gaisa piesārņojums apgrūtina elpošanu.

Liepājā gaisa piesārņojumu visbiežāk izraisa autotransports, ostas darbība un privātmāju krāsns apkure. Daļa privātmāju īpašnieku krāsnīs dedzina krāsainos žurnālus, plastmasas izstrādājumus, vecu lakotu un krāsotu mēbeļu detaļas. Putekļi un smakas ir viens no visbiežākajiem iedzīvotāju sūdzību iemesliem. Diemžēl sūdzības nav epizodiskas, tās atkārtojas regulāri.

Par ražotņu radīto piesārņojumu spriest nevaru. Bet to gan zinu – "Liepājas metalurga" bankrots, kas smagi satricināja pilsētas ekonomiku, gaisa kvalitāti pilsētā uzlaboja ievērojami.

Gaisa kvalitātes uzlabošanas galvenie šķēršļi ir nepietiekama uzraudzība pār smaku un putekļu avotiem, īpaši ostas teritorijā, pārāk lēna pāreja uz tīrākiem apkures un transporta risinājumiem, nepietiekama sabiedrības izglītošana."

Raimonds Lūkass: "Manuprāt, visbiežāk pilsētā gaisu piesārņo automašīnu izplūdes gāzes, sevišķi tad, kad veidojas satiksmes sastrēgumi un kad ilgstoši stāvošs autotransports darbojas tukšgaitā. Vislielākais absurds ir tas, ka pilsētas centrā sašaurinās brauktuvju platums. Ja nebūtu to milzīgo trotuāru un nekam nevajadzīgo saliņu, tad arī automašīnas izbrauktu ātrāk, mazāk piesārņojot gaisu ar motoru izplūdes gāzēm. Mūsu ielu projektētāji grib panākt, lai pilsētas centrā ierobežotu automašīnu satiksmi, tāpēc veido tās muļķīgās saliņas, kuras aizkavē satiksmi, bojājot ne tikai nervus braucējiem, bet arī gaisu gājējiem."

Kristīne Dzelme: "Dzīvojot Ziemeļu priekšpilsētā, ar ostā pārkrauto beramkravu radītajiem putekļiem esmu saskārusies pastāvīgi. Kaut arī pēc noteikumiem stiprā vējā kravu pārkraušana jāpārtrauc, līdz šim to ne vienmēr ņēma vērā – īpaši naktīs, kad visas vidi uzraugošās valsts iestādes ir slēgtas un kad pat nav kam pasūdzēties. Septiņus gadus iedzīvotāji nemitīgi cīnījās ar kravu pārkraušanas termināli "Liepaja Bulk terminal Ltd.", līdz beidzot iejaucās Valsts vides dienests. 2019. gadā beidzās iedzīvotāju ierosinātā tiesvedība pret beramkravu apstrādes uzņēmumu "Ekers Stividors LP", kurš savulaik ostā pārkrāva akmeņogles. Ziemeļu priekšpilsētā paredzēts izveidot Ilgtspējīgu industriālo centru, kur ražotu ūdeņradi, amonjaku, aviācijas degvielu. Pērn Vides pārraudzības valsts birojam ir nosūtīts 3198 liepājnieku parakstīts iesniegums, kurā viņi pauž bažas par šāda centra izveidi līdzās dzīvojamiem namiem, divām skolām, pieciem bērnudārziem.

Šīs ražotnes dzīvojamo māju tuvumā nešaubīgi radīs arī gaisa piesārņojumu, kas pasliktinās iedzīvotāju dzīves apstākļus. Liepājas pašvaldība savā mājaslapā apgalvo, ka par rūpniecības uzņēmumu izmešiem nebūtu jāraizējas, jo to darbība tiekot regulēta. Uz papīra viss uzrakstīts skaisti. Bet, ņemot vērā Valsts vides dienesta darbinieku skaita samazinājumu, kurš to kontrolēs vēlāk, kad industriālo centru atvērs un ražotnes sāks darboties?"