Folkloras festivāls "Baltica"; dziesmas un danči, latvieši un viesi

Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" kopš 1987. gada meklējams te Viļņā, te Rīgā, te Tallinā. Šogad atkal Rīgā un Siguldas novadā, un Daugavpilī – programma, kā ierasts, plaša un vienam klausītājam neaptverama, līdz ar to pašā sākumā jāizsaka pieņēmums, ka arī ārpus Latvijas galvaspilsētas festivāls izskanēja tikpat bagātīgi, krāšņi un kontrastaini.

Varbūt pat ar lielāku sajūsmu no publikas puses, jo Rīgā laikapstākļi nebija brīvdabas koncertu dalībniekiem un vērotājiem labvēlīgi. Tādēļ, piemēram, no folkloras kopu dienas koncerta "Pāri skan" izceļami atsevišķi priekšnesumi. Domājat, ka Latvijā ir tikai vispārzināmā dūdu un bungu grupa "Auļi"? Nekā – ir arī ansamblis "Suitu dūdenieki", kurā muzicē Juris Lipsnis, Aleta Lipsne, Inta Puķīte, Inga Šēna-Laizāne, Anta Puķīte, Pauls Leimanis un Māra Rozentāle, un septiņi vārdi līdz ar to izcelti no folklorai raksturīgās anonimitātes. Citi droši vien uzreiz iebildīs, ka godīgāk būtu lietot frāzi "folklorai raksturīgā kopība", jo dziedātāju, spēlētāju, dejotāju vidū svarīgs ir ikviens. Tomēr, kā jau visur, arī folkloras kustībā atsevišķi vārdi izceļas pamanāmāk par citiem, tautas mūzikas ierakstu klausīšanās gaitā parādās regulārāk un pievērš lielāku uzmanību, tādēļ arī 2025. gada festivāla "Baltica" kontekstā vērts atgādināt par Oskaru Patjanko un Zani Šmiti, Vinetu Romāni un Elīnu Elleri, Ilgu Vālodzi Ābeli un lietuviešu viesmākslinieci Lauru Lukenskieni. Uzreiz vēl kāds acīmredzams secinājums – lielu vairākumu šeit veido sievietes, tāpat kā klasiskajā mūzikā, jebkurā citā kultūras jomā, humanitārajās un nu jau arī eksaktajās zinātnēs. Tādēļ papildu tembrālo kolorītu un noskaņu spektru sniedza priekšnesumi ar vīru balsīm un instrumentālo iesaisti, un arī tādēļ interesi raisīja festivāla eksotiskākie viesi – Andu mūzikas grupa "Yawar Peru", kur bija otra galējība – vīrieši vien.

+111 foto

Festivāls "Baltica"

Festivāla "Baltica" koncerti, danči un valodas stāsti pieskandina Siguldas novadu un Rīgu.

Folkloras festivāls "Baltica".

1 / 111

Foto: Oskars Artūrs Upenieks, Tenis Dimants, Kaspars Teilāns

Visus daudzveidīgos festivāla pasākumus saistīja vienota koncepcija – Latgaliešu kultūras kustības "Volūda" vadītājas Edeites Laimes piedāvātā tēma "Valoda". Šī tēma bija klātesoša pašā pirmajā pasākumā – Baltijas vakarā "Vēja vārdi" 26. jūnijā Mūzikas namā "Daile", iepriekšminētais motīvs turpinājās arī daudzvalodu koncertā "Tā dziedāju, tā runāju!" Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā 27. jūnijā. Un uzreiz jāpiebilst, ka par spilgtāku un pārliecinošāku saucama daudzvalodu koncerta programma, un ne jau tikai Igaunijas latviešu folkloras kopas "Rēvele" dēļ – arī pārējiem dalībniekiem nebija nepieciešams nekāds skaņas pastiprinājums, kamēr mūzikas nama "Daile" akustiskā telpa ir problemātiska; ar režisora Sanda Kalniņa līdzdalību daudzvalodu koncerta gaita virzījās bez kādiem kritumiem, kamēr Baltijas vakara "Vēja vārdi" dramaturģiskās norises tomēr šķita pārlieku amatieriskas. Starp citu, mūzikas namā "Daile" pie katras atskaņotāju kopas vai solista labprāt būtu uzkavējies ilgāk, bet stundas un četrdesmit minūšu vienlaidus ritējumā tas tika uzskatīts par neiespējamu – viens neliels priekšnesums, un uz skatuves jau kāpj nākamie. Tomēr tagad zinu, kas ir "Skaņumājas muzikanti", kas ir "Lākači", kā skan Upītes etnogrāfiskais ansamblis un tradicionālās mūzikas grupa "Banga". Visos gadījumos lūdzu izvērstākus ieskaņojumus "Zelta mikrofona" tautas mūzikas kategorijā.

Abos koncertos bija padomāts par tēmu un žanru, raksturu un intonāciju kontrastiem – monodija folklorā pati par sevi ir skaista (protams, ja vien to spēj izdziedāt, bet par festivāla "Baltica" dalībnieku prasmēm neradās šaubas), taču brīži, kad izvēršas daudzbalsība, paliek atmiņā sevišķi brīnišķīgi; kā pienācīgu pretstatu liriskai apcerei daudzi gaida lustīgus dančus, un šeit viņi nebija vīlušies; neatkarīgi no hronoloģiskā datējuma iespaidu par senatnīgiem folkloras slāņiem radīja tieši teatralizētās ainas līvu folkloras kopas "Kāndla" vai Igaunijas setu sieviešu ansambļa "Siidisõsarõ" sniegumā, kam savukārt sekoja jau tuvāk mūsdienu reālijām piesaistīti tēli un vēstījums. Būtiskākā atšķirība tā, ka programma "Vēja vārdi" galvenokārt balstījās uz latviešu folkloru, turpretī daudzvalodu koncertā varēja uzzināt, kas notiek citur – gan mazākumtautību vidē (piemēram, ar Tradicionālās kultūras centra "Rada" slāvu autentiskās dziedāšanas ansambļa "Karagod" uzstāšanos), gan tradīciju uzturēšanā ārpus Latvijas (ar Lielbritānijā izveidotās folkloras kopas "Dūdalnieki" priekšnesumu), gan, visbeidzot, pavisam citā kontinentā (ar iepriekšpiesauktajiem viesiem no Peru). Protams, īpašs gandarījums te bija dzirdēt ukraiņu dziedājumus, bet, atklāti sakot, arī lietuviešu folkloras radniecība ar latviešiem sildīja sirdi, un kokļu vai kankļu skanējumā patiešām ir kaut kas dievišķs.

Atpakaļ no sakrālā uz laicīgo – humora izjūta katram sava, un arī 2025. gada festivāls "Baltica" to tikai apstiprināja – vienu folkloras pierakstu uztvēru tikai kā kultūrvēsturisku liecību Karla Mikaela Belmana garā, turpretī otra motīva iedzīvinājums lika pasmieties (lai gan citādā ziņā – gan koncertā, gan ārpus tā – smiekli nenāca ne prātā). Arī izpratne par autentiskumu katram sava – uz festivāla "Baltica" skatuvēm bija redzamas un dzirdamas ne tikai cimboles un cītaras, ne tikai sitamie skaņurīki un ermoņikas, bet arī gluži mūsdienīgs akordeons un pat flauta. Taču, ja reiz džeza mākslinieki pievērsušies arī arfai un ērģelēm, kādēļ gan tautas mūzikā nevarētu piedalīties arī flautas un vēl citi klasiskie pūšaminstrumenti – it īpaši tādēļ, ka festivāla "Baltica" norises tiešām bija visnotaļ folkloriskas, eksperimentus, piemēram, ar elektroniku vai meklējumus tā sauktās pasaules mūzikas virzienā atstājot citiem pasākumiem, citām koncertzālēm. Rezumējot – 2025. gada festivāls "Baltica" tā dalībniekiem deva ļoti daudz, un arī folklorā neiesaistītam klausītājam tas raisījis ieinteresētu jautājumu: kad būs nākamais festivāls, un uz kuru Baltijas valsti būs jābrauc nākamreiz?