Mercs: ASV un Ukrainas sarunas radījušas iespēju īstam miera procesam

ASV un Ukrainas delegāciju sarunas Berlīnē radījušas "iespēju īstam miera procesam", pirmdien sacīja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, cildinot arī ASV par būtisku drošības garantiju piedāvāšanu.

"Tagad mums ir iespēja īstam miera procesam," Mercs sacīja ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kopīgā preses konferencē.

Zelenskis pirmdien otro dienu tikās sarunās ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Trampa znotu Džaredu Kušneru. Sarunu mērķis bija panākt vienošanos par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu.

Ukraina pauda gandarījumu par "reālu progresu" sarunās.

Galvenā uzmanība tika pievērsta tādiem svarīgiem jautājumiem kā Ukrainas teritoriālās koncesijas un turpmākās drošības garantijas Kijivai.

Pamiers "jānodrošina ar būtiskām Savienoto Valstu un Eiropas juridiskām un materiālām drošības garantijām, ko Savienotās Valstis šeit, Berlīnē, lika priekšā juridisko un materiālo garantiju ziņā", sacīja Mercs.

"Tas ir patiesi ievērojami. Tas ir ļoti svarīgs solis uz priekšu, ko es vērtēju ļoti atzinīgi," norādīja kanclers.

Avots: ASV, Ukraina un Eiropa sarunās Berlīnē izstrādājušas drošības garantiju paketi Ukrainai

Sarunās Berlīnē ASV delegācija īpašo sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vadībā, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Eiropas amatpersonas izstrādājušas drošības garantiju paketi Kijivai pēc NATO statūtu 5. panta parauga, informēja divas ASV amatpersonas.

NATO līguma 5. pantā ir nostiprināts kolektīvās aizsardzības princips, kas nosaka, ka bruņots uzbrukums vienai alianses dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām.

"Šīs vienošanās pamatā ir ārkārtīgi spēcīgas garantijas, kas būtībā ir līdzīgas 5. pantam, kā arī ļoti spēcīgi atturēšanas mehānismi: tie attiecas uz Ukrainas karavīru skaitu, pieejamiem ieročiem. Ja jūs paredzat tik spēcīgas garantijas, ir svarīgi nodrošināt patiešām spēcīgus aizsardzības mehānismus, lai iespējamība, ka tās tiks izmantotas, būtu pēc iespējas mazāka. Tas prasa ļoti skaidrus mehānismus, kā novērst incidentus, lai mazas epizodes neizvērstos par lielām, kā arī intensīvu uzraudzību," sacīja viens no avotiem.

Tomēr amatpersona teica, ka šis priekšlikums netiks izskatīts "mūžīgi". Avoti atteicās izpaust sīkāku informāciju par dokumentu. Taču viens no viņiem sacīja, ka ASV savos priekšlikumos ir "aizgājušas tik tālu, cik tālu ASV vispār spēj aiziet šādā situācijā".

"Tas, kas tiek ierosināts tagad, būtībā ir visu iespējamo variantu platīna standarts," viņš teica. Amatpersona teica, ka priekšlikums būs jāapstiprina ASV Senātam.

Viena amatpersona pauda pārliecību, ka Krievija piekritīs plānam, kas ļaus Ukrainai būt "stiprai un brīvai". Cita uzsvēra, ka prezidents Tramps, kurš ir apmierināts ar sarunu gaitu, uzskata, ka viņš var pārliecināt Krieviju piekrist garantijām.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc sarunām Berlīnē paziņoja, ka Kijivas un Vašingtonas nostājas joprojām atšķiras galvenajā jautājumā par Ukrainas teritorijas atdošanu.

"Par teritoriju ir bijis pietiekams dialogs, un es domāju, ka, atklāti sakot, mums joprojām ir atšķirīgas nostājas, bet es uzskatu, ka mani kolēģi ir uzklausījuši manu personīgo nostāju," Zelenskis sacīja žurnālistiem.

ASV amatpersonas sacīja, ka tikšanās laikā detalizēti tika apspriests Ukrainas teritoriju jautājums, jo īpaši Donbasa daļas, uz kurām pretendē Krievija.

"Mēs apspriedām daudz dažādu variantu, kā varētu risināt teritoriju jautājumu. Jo īpaši runājām par ekonomisko brīvo zonu un diezgan ilgi mēģinājām saprast, ko tieši tas nozīmētu un kā šāds modelis varētu darboties," sacīja viens no sarunu biedriem. "Galu galā, ja šos parametrus izdosies skaidri definēt, tad pārējo suverenitātes jautājumu risinājums būs atkarīgs no pašām pusēm - un no tā, vai tās spēs vienoties savā starpā."

Pēc amatpersonas teiktā, Tramps negrasās "izdarīt spiedienu" uz Ukrainu šajā jautājumā, un Kijiva pati lems, ko darīt ar savām teritorijām.

Tikšanās laikā tika apspriests arī jautājums par ekonomisko atbalstu Ukrainai - tā saukto "atveseļošanās un labklājības paketi". Viņi apsprieda arī Zaporožijas atomelektrostacijas nākotni.

"Starp Krieviju un Ukrainu joprojām ir neliela plaisa izpratnē par to, kā lietas būtu jāorganizē, bet galu galā abas puses vēlas, lai objekts tiktu atjaunots, normāli darbotos un nodrošinātu energoapgādi," sacīja amatpersona. "Izskatās, ka mēs esam tuvu tam, lai viņi kopumā vienotos par jaudas sadali 50 pret 50."

Amatpersonas pauda pārliecību, ka sarunās ar Ukrainas prezidentu un Eiropas amatpersonām ir izdevies atrisināt "90% no visām problēmām" starp Krieviju un Ukrainu.

Tagad konkrēti formulējumi ir jāapspriež darba grupu līmenī, sacīja amatpersonas. Pēc viņu teiktā, šo jautājumu varētu apspriest nedēļas nogales sanāksmēs ASV - iespējams, tās notiks Maiami.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.