Turpinām sarunas ar parlamenta frakciju pārstāvjiem, vērtējot pašreizējo politisko situāciju, un par politiķu plāniem pirms 15. Saeimas vēlēšanām. Šajā numurā – intervija ar partijas "Vienotība" priekšsēdētāju un "Jaunās Vienotības" ("JV") Saeimas frakcijas vadītāju Edmundu Jurēvicu.
Saeimas sēdē par valsts budžetu jūs diskutējāt ar opozīcijas pārstāvi Edvardu Smiltēnu no "Apvienotā saraksta". Viņš no tribīnes demonstrēja un citēja Valda Dombrovska grāmatu "Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi" un pārmeta, ka "Jaunā Vienotība" atkāpjas no tās politikas, ko paši savulaik esat pasnieguši kā Latvijas veiksmes stāstu. Jūs apelējāt, ka tagad, būdams Eiropas Savienības komisārs, Dombrovskis Latvijas valdības sagatavoto 2026. gada budžetu atzinis par labu esam. Lai paliek tā grāmata, bet patiešām, kā tas ir noticis, ka "Vienotība", kas vienmēr tik augstā cieņā turējusi fiskālo disciplīnu, iestājusies drīzāk par jostu savilkšanu, nevis aizņemšanos, tagad vairāk sāk izskatīties pēc "gāzi grīdā" vai "pēc mums kaut vai ūdens plūdi" politikas īstenotājiem?
E. Jurēvics: Ja skatāmies uz to politiku, kas tika īstenota Valda Dombrovska laikā, un to, ko "Jaunā Vienotība" dara tagad, tad galvenais atslēgvārds ir – atbildība. Neviens nevarēs noliegt, ka šobrīd atbildīgs lēmums bija pieņemt budžetu, kurā valsts aizsardzībai un drošībai paredzēti 5% no IKP, un Latvija to izdarīja kā pirmā no Baltijas valstīm.
Skaidrs, ka parāds nav brālis, budžeta deficītam jābūt sabalansētam, un es arī vēlētos, lai valsts parāds būtu zemāks, taču šobrīd tiek izplatīti nepatiesi mīti, it kā mēs jau esam bankrota priekšā. Tam nekādā gadījumā nevar piekrist. Protams, Saeimas sēžu diskusijas par budžetu parasti ir ļoti krāšņas, taču Eiropas Komisija atzinusi, ka mūsu budžets atbilst visiem ES fiskālajiem rāmjiem. No visām NATO austrumu flanga valstīm mums ir otrs zemākais budžeta deficīta līmenis.
Fiskālā atbildība no "Vienotības" puses nekur nav pazudusi, taču ir nācis klāt jauns izaicinājums, ko radījis Krievijas izvērstais brutālais karš Ukrainā.
Tas, ko diezgan vienprātīgi atzīst eksperti – problēmas pašlaik netiek atrisinātas, bet atliktas. Proti, jūs pat skaidri neiezīmējat nākotnes scenāriju – vai tā būs nodokļu paaugstināšana, tālāka aizņemšanās, vai tomēr būsiet gatavi atgriezties pie taupības pieejas un mazināt valsts tēriņus.
Mums ir ceturtais variants – valsts modernizācija.
Vai tā nav tāda optimistiska lidināšanās mākoņos?
Nē, nē… Es gan gribu atzīmēt, ka arī tagad triju gadu ietvarā izdevumu samazināšana ir virs 800 miljoniem eiro. Vai varēja vairāk? Iespējams… Bet nevar teikt, ka nav samazināti izdevumi.
Taču, ja runā par valsts modernizāciju, tad te labs piemērs ir Valsts ieņēmumu dienests, kur tika veiktas reformas – uzlabota kvalitāte, samazināti izdevumi un ietaupīti vairāki miljoni. Tam bija nepieciešams vairāk nekā gads, un jāsaka liels paldies jaunajai VID ģenerāldirektorei. Daļai darbinieku bija jāzaudē darbs, bet tas ir virziens, kurā mums jāiet.