1.2 °C
Gulbeni apmeklējusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre un pārstāvniecības darbinieki, lai apmeklētu "Europe Direct" centru Gulbenes novada bibliotēkā, kā arī iepazītos ar Gulbenes novada pašvaldības projektiem, kas realizēti ar ES fondu atbalstu, ziņo laikraksts "Dzirkstele".
Delegācija viesojusies Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, bānīša stacijā, tikusies ar Alūksnes novada pašvaldības pārstāvjiem. Vietējā uzņēmuma "Carbon Les Future" vadītājs Aigars Jačuks parādījis unikālo augu audzēšanas konteineru Gulbenes centrālajā skvērā. Savukārt Gulbenes novadā delegācija apmeklējusi Stāmerienas pili un novada bibliotēku, kur izvietojies "Europe Direct" centrs.
Latvijā pavisam esot astoņi "Europe Direct" centri, kas darbojas EK pārstāvniecības pārraudzībā. Viens no tiem atrodas Gulbenes novada bibliotēkā, kas "Europe Direct" projektā sadarbojas arī ar Alūksnes un Madonas novadu bibliotēkām. Projekta koordinatore Gulbenē Indra Logina informējusi, ka ikdienā viņu centru apmeklējot aptuveni 45–50 interesenti.
"Iedzīvotājiem sniedzam informāciju, dažādas uzziņas par ES jomām, kā arī praktiski palīdzam, piemēram, izmantot dažādus interneta resursus. Palīdzam nokārtot Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (EVAK) un citas praktiskas lietas,"
pastāstījusi I. Logina.
Centrā iegriežoties ne tikai novada cilvēki, bet arī, piemēram, studenti no citiem novadiem. "Europe Direct" Gulbenē organizējot arī izglītojošus seminārus pedagogiem, uzņēmējiem, citiem interesentiem par aktuālām tēmām. "Europe Direct" ir EK izveidots un finansēts informācijas centru tīkls, kas darbojas visās ES dalībvalstīs, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamo informāciju klātienē un bez maksas.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
